“Pielīmējas” saviem pensionāriem

2010. gada 19. novembris 00:01

Anna Bite Bebru pagasta pensionāru biedrību vada jau 13 gadu — tieši tik ilgi viņa pati ir pensionāre. Kad piebiedrojusies Bebru pensionāru pulkam, uzreiz ievēlēta šajā amatā.

Var nēsāt arī dakšas un katliņu
Bebru pagastā pašlaik ir reģistrēti 165 pensionāri, un ik gadu viņiem piepulcējas vēl. Cik šogad ir “jauno”, tas vēl nav zināms — viņi aicināti pieteikties pie sociālās darbinieces vai biedrības vadītājas. Daudzi kautrējas, ka kļuvuši par pensionāriem, negrib par to runāt, tomēr no saviem gadiem jau nevar aizbēgt.
“Reizēm pensionāri man jautā, ko mājās lai iesāk? Saku, lai vairāk kustas, tad guļot nebūs jādomā, kur kas iesāpas. Bet viņiem neesot, kurp iet. Atbildu, lai paņem dakšiņu, karoti, bļodiņu un katlu, aiznes un noliek katru savā vietā. Kad vajadzēs, viss atkal būs jāsavāc — tad arī iznāks daudz kustēties. Bet viņi smejas,” stāsta Anna Bite.
Nopietni runājot, mājās daudz ko darīt ir tiem, kuri kopj lopus, bet ko lai iesāk pārējie? “Man vairs nav lopu, vien vistas un suns, jo ar visu netiku galā. Var kopt istabu, slaucīt putekļus, risināt krustvārdu mīklas, kas man ļoti patīk, bet cik ilgi to darīsi?” viņa saka. “Tādēļ turpinu strādāt — agrāk biju apdrošināšanas aģente “Baltā”, bet tagad — brokeru firmā, mēs piedāvājam dažādu apdrošināšanas firmu pakalpojumus. Man patīk savs darbs. Bez darba mājās nosēdēt man būtu ļoti grūti.”
Nodzīvo līdz
103 gadiem
“Tagad gatavojamies Ziemassvētku pasākumam, kas notiks 11. decembrī Bebru pamatskolā. Veidoju programmu, viss rūpīgi jāpārdomā, jāsameklē atbilstoši apsveikuma vārdi, dzejas rindas. Bērnudārza un skolēnu koncerta šoreiz nebūs — lai bērni, vecāki un skolotāji arī kādreiz atpūšas un svin svētkus. Bet koncerts tomēr būs,” stāsta Anna Bite. “Sveiksim 38 šīgada “apaļos” jubilārus, sākot no 65 gadiem, arī “jaunos” pensionārus. Pieminēsim piecus pensionārus, kuri aizgājuši mūžībā, iedegsim svecītes. Visvecākajai pensionārei Mildai Kalniņai apritēja 103 gadi, taču arī viņa šogad aizgāja viņsaulē. Lai gan pēdējos gados dzīvoja pie meitas Rīgā, Bebru pagasts viņai vienmēr bija vismīļākais.”
Kā lai aizved pie
delfīniem?
Kā jau katru gadu, arī šogad pensionāriem bija divas ekskursijas — pavasarī un rudenī. Pabūts Sēlijā un Vecumniekos, Bauskā un Rundāles pilī. Lai 50 vietu autobuss būtu pilns, līdzi vienmēr ņem pensionārus arī no Iršiem un Kokneses. Ik gadu kāds brauciens ir arī pensionāru padomei, taču karstā laika dēļ šovasar to atcēla.
“Meita Sveta šovasar kādu vakaru man piezvanīja un teica, lai taisos — agri no rīta brauksim uz Lietuvu, uz Palangu, apskatīsim Kuršu kāpu. Ātri sataisījos un aizmirsu, ka pasei beidzies derīguma termiņš. Pa ceļam apturēja Lietuvas likumsargi un uzrakstīja protokolu, tomēr sodanauda nebija jāmaksā. Jokojot piekodināja — ja nākamreiz būs nederīga pase, tālāk iešu kājām,” stāsta Anna Bite. “Kad biju Kuršu kāpā un Klaipēdas delfinārijā, pirmais, par ko domāju — kā lai es nākamgad turp aizvedu savus pensionārus? Mums visiem turp noteikti jāaizbrauc! Tāds skaistums, tik interesanti! Jau noskaidroju, cik viss varētu maksāt. Delfināriju tagad remontē, delfīnus aizveda uz Vāciju, bet nākamvasar viņi atkal būs atpakaļ.”
Tā nav pele, bet
telefons!
Lai taupītu naudu, ekskursijām gidu bebrēnieši neņem, jo gida vietā ir Anna Bite. “Internetā iepriekš visu noskaidroju, tur var tik daudz uzzināt! Arī dzejoļus jubilejām atrodu,” viņa stāsta.
Daudzi no datora un interneta baidās. Annas kundze ar smaidu atceras, kā pati Rīgā mācījusies kursos: “Bija kursu pēdējā diena. Divatā nopirkām konfekšu kasti un puķes pasniedzējai, taču atpakaļceļā apmaldījāmies un nokavējām nodarbību sākumu. Biju uztraukusies, saķēru datora peli un stūmu pa galdu, saucot, lai tik ātri nestāsta, lai mani pagaida, jo pele neklausa! Kad pasniedzēja paskatījās uz manu peli, sāka smieties — es pa galdu stūmu savu mobilo telefonu...”
Ēst katram
savu nav tas
Pirms katras ekskursijas Anna Bite jau 13 gadu mājās sagatavo spaini ar rasolu, sviestmaizes, reizēm izcep pīrāgus, saliek traukus — brokastīm un pusdienām. Iemanījusies visu paveikt diezgan ātri. Agrāk ēdienu gatavoja arī Ziemassvētku galdam, bet jau otro gadu to klās “Ragāļu kroga” darbinieki. Pašvaldība pensionāru biedrībai šogad piešķīra 100 latu.
“Meita man citreiz saka: ko es pūlos, lai taču katrs ņem sev līdzi maizīti, bet ēst katram savu tomēr nav tas. Kad ekskursijā visi ar karotēm kā bites smeļ no rasola spaiņa, man ir prieks. Tā ir liela kopības izjūta, visi ir daudz draudzīgāki un sirsnīgāki.”
Kas mudina organizēt ekskursijas un pasākumus? “Nezinu, kāpēc tā esmu “pielīmējusies” saviem pensionāriem. Man patīk organizēt, darīt, tomēr, jo vecāka kļūstu, jo lielāks ir arī uztraukums, vai viss izdosies, un naktī pirms pasākuma pat nenāk miegs. Reizēm nācies arī birdināt asaras, tad nosolos, ka vairs neko neorganizēšu, bet, kad redzu citu prieku, pārņem gandarījums un atkal gribas visu sākt no jauna.”
Savukārt pensionāri ir “pielīmējušies” Annas kundzei un uzskata viņu par labāko un piemērotāko pensionāru biedrības vadītāju.

Staburags.lv ARHĪVS

“Pielīmējas” saviem pensionāriem

Kategorijas