Latvijas nafta

2010. gada 2. decembris 00:01

Ilūkstes novada Eglaines pagastā jau sešus gadus darbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Sēlijas āres”. Tās galvenais darbības virziens ir graudu, rapša iepirkšana un realizācija. “Staburagam” bija iespēja tikties ar šī kooperatīva vadītāju — omulīgo un viesmīlīgo Vitoldu Kvederu. Viņš izrādīja savu saimniecību un vienu no tās lepnumiem — rapša eļļas spiestuvi.

Mēnesi
nostādina
Maza balta māja Eglaines centrā, bijusī ēdnīca. Tā pieder vienam no kooperatīva biedriem, zemnieku saimniecības “Ozoli” īpašniekam, no kura ēku nomā. Vienā tās galā ierīkots veikals, otrā — eļļas spiestuve. Uzraksts pie durvīm vēsta — “Eļļas rūpnīca”. Tādi esot noteikumi — lai ražotni sertificētu, to nevar saukt, piemēram, par cehu. Šajā rūpnīcā rapša sēklas spiež jau ceturto gadu.
Saimnieks mūs ved līdz telpai, kurā dūc divas eļļas spiedes. Viena šāda Čehijā ražota eļļas spiede maksā aptuveni 4500 eiro. Katrai no tām piestiprināta gara metāla rene, pa kuru eļļa nonāk simts litru tilpuma plastmasas mucā, līdzās kastē birst zaļas pāris centimetru garas izspiedas — rauši. Svaigā, tikko izspiestā eļļa ir tumša kā nafta un pārtikā vēl nav lietojama. To iepilda lielā tvertnē un mēnesi nostādina. Šajā laikā tā maina gan krāsu, gan smaržu. Vēlāk to pārsūknē citā tvertnē, notur vēl nedēļu, līdz fasē.
Rinda pēc
raušiem
Vitolda kungs stāsta, ka pirms nedēļas pieprasījums pēc eļļas bijis tik liels, ka visi noliktavas krājumi izsīkuši. Divu spiestuvju jauda ir 40 kilogramu sēklu stundā, un diennaktī, apstrādājot tonnu rapša sēklu, iegūst 250 līdz 300 kilogramu eļļas. Ar tādu pašu jaudu vēl viena ražotne darbojas citviet.
Eļļas ieguves procesā radušās izspiedas — biezumi un sēklapvalki — esot piensaimnieku iecienītas, noderot arī kā kurināmais, tāpēc pēc tām pastāvīgi veidojoties rinda divu nedēļu garumā. Izspiedu cena par tonnu ir ap 160 latu. Ieguvums no eļļas un raušu realizācijas ir ap 300 latu no tonnas. Rapša sēklu cena pašlaik ir ap 260 latu par tonnu, pagājušajā gadā — 180 latu, tāpēc ne visu izaudzēto lietderīgi pārstrādāt. Savukārt eļļas cena ir vēl pērnā gada līmenī, kā Vitolds saka, tā guļ un tikai pamazām sāk celties. Tirgus izpēte liecina, ka produkta cena attiecībā pret izejvielas cenu mainās tikai pēc pusgada.
Tonnu rapša pārdodot lielajam pārstrādātājam, var nopelnīt 180 latu. Te spiestās eļļas pašizmaksa ir ap 65 santīmiem par litru. Savukārt realizācijas cena vietējā veikalā — Ls 1,20.
Prieks esot ne tikai par materiālo ieguvumu, kas patiesībā nav nemaz tik liels, kā par to, ka ražo savu produktu. Pārdot lielveikalu tīklos neesot izdevīgi, jo, izpildot visas prasības, var palikt pat zaudētājos. Lielākie eļļas uzpircēji ir a. s. “Latgales piens” ar 19 veikaliem un “Vesko” veikalu ķēde.
Kad desmit
vēl zaļas
Rapša eļļu pievieno arī dīzeļdegvielai. Piemēram, ar maisījumu kurā 30% ir eļļas un 70% dīzeļdegvielas, darbina traktorus un kombainus, graudu kaltēm vajadzīgs 50% eļļas un 50% dīzeļdegvielas maisījums.
“Sēlijas āru” eļļu Vitolds pārbaudījis arī savā virtuvē. Iegādājies kādā izstādē līdzīgu citu ražotāju produktu, mājās slepus pārlējis to pudelē ar eglainiešu etiķeti un gaidījis sievas reakciju. Drīz vien no virtuves atskanējis: “Kas jums tur ar to eļļu noticis, kāpēc tā dūmo?”. Knifs esot šāds: jāzina īstais novākšanas laiks. Tas ir tad, kad no simts gatavām sēklām ap desmit ir zaļu. Ja novāc par agru — spiedums nebūs dzidrs. Arī pārāk gatavas sēklas būtiski ietekmē eļļas kvalitāti. Tā kā ķimikālijas tīrumā cenšas lietot pēc iespējas mazāk, arī ražība līdz ar to ir 2,5 tonnas no hektāra, toties var teikt, ka eļļas sastāvs ir tuvu bioloģiskajai.
Kopā izdevīgāk
Kooperatīvā ir ne tikai rapša, graudu un sēklas audzētāji, bet arī tādi, kuri tur gaļas lopus un audzē ap 600 tīršķirnes dzīvnieku, kā arī piena ražotāji. Lai nodarbinātu cilvēkus ziemas mēnešos un gādātu kurināmo vietējām katlumājām, kooperatīvs ražo šķeldu.
Biedru ieguvums, apvienojoties kooperatīvā, ir daudz lētākas izejvielas, celtniecības materiāli, jo tos iepērk lielos apjomos, sniedz arī transporta pakalpojumus, meklē noieta tirgu.
Arī piesakoties Eiropas Savienības projektiem, katram zemniekam atsevišķi ir daudz grūtāk, bet kooperatīvam paveras plašas iespējas.

Staburags.lv ARHĪVS

Latvijas nafta

Kategorijas