Pa “auskaram” katrā ausī

2010. gada 9. decembris 00:01

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Latvijas aita” apvieno lielāko aitu ganāmpulku īpašniekus. Kooperatīvu dibinājusi bijusī jūrmalniece, kura pārcēlusies uz Eglaines pagastu Ilūkstes novadā, Vanda Krastiņa. Ar viņas darbošanos saimniecībā “Griezes” aitkopības nozare Latvijā nav panīkusi, tieši pretēji — pieaudzis dzīvnieku eksports un arī apgrozījums vietējā tirgū.

Sava elektrība
“Griezes” jau vairākus gadus lepojas ar labāko ģenētisko vaislinieku valstī, Latvijas tumšgalves šķirnes aunu Sīmani un viņa pēcnācēju — jauno Sīmani. Vandas kundze ar aitkopību sākusi nodarboties pirms astoņiem gadiem, kad turējusi 27 Latvijas tumšgalves. Šobrīd ganāmpulkā ir 200 aitu, no viņām 120 aitumāšu.
Bijusi izdevība iepazīt Īrijas aitkopju darbu, lai salīdzinātu saimniecības Latvijā un tur. Pie mums šajā nozarē strādājošo ir salīdzinoši maz, bet viņiem īpašumā ir no 100 līdz 200 aitām. Savukārt īriem ganāmpulki ir mazi, ap 50 dzīvnieku, toties saimniecību skaits daudz lielāks.
“Griezēs”, iespējams, vienīgajiem Latvijā, ir ar novērošanas kamerām aprīkota aitu kūts. Tā sadalīta sekcijās, un vienā daļā, kura nosaukta par dzemdību nodaļu, pie griestiem redzamas divas videokameras. Tā aitas atnešanās laikā netiekot lieki traucētas, procesu var vērot mājā, un uz kūti jādodas, ja redzams, ka nepieciešama cilvēka iejaukšanās.
Aiz kūts sparīgi griežas vēja ģenerators, un saimniece stāsta, ka dzīve bez tā nebūtu iedomājama. “Latvenergo” piegādēs bieži vien rodas pārtraukumi un nereti pat vairākas dienas.
Jāizveido punkti
Kooperatīvs darbību sāka 2004. gadā, apvienojoties četriem lielākajiem aitkopjiem, ar mērķi rast produkcijas noietu par cenām, kuras pieņemamas audzētājiem. Krastiņas kundze stāsta, ka problēmas bijušas ar lopu uzpircēju piedāvātajām cenām. Viņi rīkojušies tā, kā pašiem izdevīgi, un, nezinot, par cik izdosies pārdot izaudzētās aitas, saimniekot bija pārāk riskanti.
Pēc sešiem kooperatīva darbības gadiem tajā ir 56 biedri, aptverot aitu audzētājus no visas Latvijas, un realizācijas apjoms palielinājies četras reizes. 90% saimniecību strādā ar bioloģisko audzēšanas metodi. Šobrīd tiek risināts jautājums par atsevišķu savākšanas punktu izveidi, kur pagaidām tikai uz Vāciju eksportējamos dzīvniekus ievietot. Tādus plānots izveidot Kurzemē, Pierīgā, Madonas, Daugavpils un Aknīstes pusē.
Vizināt var divas diennaktis
Šogad eksportēto dzīvnieku daudzums salīdzinājumā ar pērno samazinājies galvenokārt jaunievedumu dēļ. Uz Vāciju aizsūtīts vien 400 sešus līdz astoņus mēnešus vecu aitu, un plānoti vēl divi šādi sūtījumi. Vācijas tirgum tas esot kā piliens jūrā. Viens no iemesliem eksporta kritumam — Eiropā pieņemtie dzīvnieku čipēšanas noteikumi. Aitām elektroniskais čips jāiestrādā abās, ne tikai vienā ausī. Šī regula Eiropā ir spēkā jau sešus gadus, un šajā laikā čipēšanas jautājumu vajadzēja atrisināt arī Latvijā. Uzpircēji var gavilēt, jo līdz ar to rodas pārprodukcija, un iepirkuma cena krasi krītas. Aitas gaļa, pērkot saimniecībā, maksā no 2,50 līdz 3 latiem par kilogramu. Kādu laiku veiksmīga bijusi sadarbība ar veikalu tīklu “Maxima”, bet, sarūkot pircēju pieprasījumam, attālinoties piegādes vietām, tas kļuvis finansiāli neizdevīgi.
Vaicāta, vai Vācijas tirgus Latvijas aitu eksportam ir vienīgais piemērotais, Vandas kundze atbild, ka dzīvniekus ir izdevīgi vest tik tālu, lai transportēšana neradītu zaudējumus. Likums pieļauj maksimumu — sešas diennaktis, bet praktiski 48 stundas ir ilgākais, jo pretējā gadījumā galamērķī nonāks tikai kauli un āda.
Tuvākajos gados viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem ir kvalitātes nodrošināšana gaļai, jo šobrīd zemnieki cenšas, cik var, bet katrs audzē nedaudz atšķirīgi, dažādas šķirnes, un rezultātā kvalitāte ir viduvēja. Par garantētu augstvērtīgu produktu samaksa būtu daudz lielāka, bet diemžēl daudzi to nesaprotot.

Staburags.lv ARHĪVS

Pa “auskaram” katrā ausī

Kategorijas