Gada laikā velna ducis uzņēmumu

2011. gada 6. janvāris 00:01

Pirms gada Aizkrauklē durvis vēra iestāde, kurā no dzīvotspējīgas ideju olas izperināt mazu uzņēmumu — Biznesa inkubators. Par tā vadītāju kļuva Ieva Korne, kurai jautāju, kādu ieguldījumu inkubators devis vietējo mazo uzņēmumu izveidē — cik jaunu firmu inkubatorā “izšķīlies”?

Nauda paliek
pāri
Tikpat sniegotā dienā, tikai 2009. gada 17. decembrī, jaunatvērtajās telpās bija ieradušies uzņēmēji no Aizkraukles un Jēkabpils, lai dalītos pieredzē, kā izveidot savu uzņēmumu. Interesentu bija daudz, un stāstītais apmeklētājiem lika nopietnāk padomāt par savas idejas realizāciju.
Šobrīd, kad zem gadā padarītā var novilkt simbolisku svītru un saskaitīt iesniegtos pieteikumus, saņemto finansējumu un reāli darbojošos uzņēmumus, rezultāti nebūt nav pesimistiski, kā to krīzes skartajā Latvijā varētu gaidīt.
Biroja vadītāja Kornes kundze stāsta, ka Biznesa inkubators šādi vēl darbosies līdz 2014. gadam un programmai kopumā piešķirti 1,6 miljoni latu. Pirmajā gadā par inkubatora darbību nopietni interesējušies 106 cilvēki. Ar viņiem notikušas pārrunas un uzdots sagatavot dokumentus atbalsta saņemšanai. Tālāka sadarbība izveido-
jusies ar 30 interesentiem, pieņemot un izskatot pieteikumus. Savukārt finansējuma saņemšanai apstiprināts 21, bet šobrīd reāli strādā 13 uzņēmumu. Šīgada pirmo divu mēnešu laikā varētu sākt vēl četri. Līdz ar to no gadam atvēlētajiem līdzekļiem — 400 tūkstošiem latu — apgūts tikai 40%.
Cits tavā vietā nedarīs
Tas, pēc Ievas kundzes domām, tomēr ir ļoti labs rezultāts, īpaši Aizkrauklei, kurā nav daudz iedzīvotāju. Apstiprināto un reāli darbojošos uzņēmumu skaita starpība norāda, ka daļai cilvēku zūd interese par turpmāko darbu vai, saucot lietas īstajos vārdos, pārņem slinkums. Ieva Korne teic, ka priekšstatu par biznesu, iespējams, sabojājuši ārzemju seriāli, kuros redzam greznas mašīnas, villas un bagātnieku intrigas, bet kuros neparāda, kā viņi pie šīs bagātības tikuši. Ļoti spilgti redzama nostāja, kad interesents iedomājas: viņa vietā kāds padarīs melno darbu, izveidos biznesu, un viņš tikai no tā saņems naudu. Jāapzinās, ka ne biznesa plānu, nedz tirgus izpēti, pārrunas ar bankām par aizdevumu neviens cits neveiks. Vairāku interesentu idejas bijušas patiesi vērtīgas, oriģinālas un realizēšanas vērtas, bet tieši slinkuma dēļ apraktas jau saknē.
Meklēt attaisnojumu tam, ka uzņēmuma darbībai traucē valdība, nodokļi, patiesībā ir tā pati slinkuma izpausme. Darbības sākšanai nepieciešami minimāli savi līdzekļi. Piemēram, SIA “Miki V” bija tikai 100 latu. Tolaik likumā bija noteikts — nepieciešami divi tūkstoši latu pamatkapitāla, šobrīd arī tā nav.
Nereti cilvēks atnāk uz inkubatoru un saka: iedodiet man naudu, es izdomāšu, ko darīt. Un apstiprinājusies arī vienkārša patiesība: ja reiz ideja mums ir radusies, radīsies arī apstākļi, kā to realizēt. Bet vai mēs to gribam?
Dzimst
tūkstošiem
Mērķu sasniegšanā vai gluži pretēji — kūtrumā — nav saskatāmas raksturīgas tendences kādai vecuma grupai vai dzimumam. Sievietes gan ierodoties ar daudz konkrētāku, noslīpētāku ideju. Gadoties, ka cilvēkam ir lieliska ideja, bet diemžēl pats to nav spējīgs realizēt zināšanu trūkuma dēļ. Šādā gadījumā sadarbība neizdodas, un citam šī oriģinālā doma piedāvāta netiek.
Vēl kāda tipiska iezīme — projekts kāda biznesa sākšanai top nevis ražošanai, pelnīšanai, bet gan naudas apgūšanai. Citi cilvēki vēršas inkubatorā piesardzīgi, sakot, ka viņiem ir laba ideja, bet baidoties izpaust, jo kāds cits to nozags. Ik mirkli pasaulē dzimst tūkstošiem ideju, un atšķirība starp ideju un biznesu ir uzdrīkstēšanās.
No 13 strādājošajiem uzņēmumiem daļa ir pakalpojumu sniedzēji, citi — ražotāji. Viens no tiem, “Cone Cracker”, drīzumā sāks ražot kamīnu, ugunskuru un grilu aizdedzināmo materiālu no īpaši apstrādātiem priežu čiekuriem. Pārējie — Kokneses līmēto koka brusu izgatavotāja SIA “Koknese wood house”, SIA “AutoCardan”, kas paralēli Latvijas tirgum sāka eksportu, “MIKI V” izgatavo kurmju slazdus, “Dabas dārzs” — augļu sukādes, “Pakoline” — gofrēto iesaiņojumu, “MyStuff” — dienasgrāmatas.
Vilnis ir
noplacis
Ievas kundze teic: ja no šiem trīspadsmit desmit gadu laikā izdzīvos trīs, arī tas būs labs rezultāts. Par to, ka gada beigās reālo uzņēmumu skaits būs dubultojies, viņa ir pārliecināta.
Salīdzinot četru Latvijā darbojošos biznesa inkubatoru darbību, vislielākā aktivitāte un apstiprināto projektu skaits, protams, ir Jelgavā, kas izskaidrojams ar Rīgas tuvumu. Dobelē darbības intensitāte mazāka, bet Jēkabpilī un Aizkrauklē līdz šim tā ir vienādā līmenī.
Paplašinājies arī inkubatoru tīkls. Sadarbībā ar Norvēģijas atbalsta programmu izveidoti mazie centri Neretā, Aknīstē, Gailīšos, Elejā un Aucē. Tas palielināja līdzekļu sasniedzamības iespējas, tajā skaitā arī lauksaimniekiem, un mazajos inkubatoros finansējums ir 100% apmērā atšķirībā no lielajiem — 85%. Attapīgākie uzņēmēji izvēloties darboties abos, piemēram, lielajā izveidojot produkta iesaiņojumu, mazajā — reģistrējot tirdzniecības marku.
Šis gads, pēc biroja vadītājas domām, būs grūtāks par aizgājušo. Ne tāpēc, ka pietrūktu jaunu un realizējamu ideju, ne līdzekļu nepietiekamības dēļ, bet gan tāpēc, ka cilvēki izvēlas vieglāko ceļu — nedarīt, saņemt dažādus pabalstus, arī braukt peļņā uz ārzemēm.
Lielais darbinieku samazināšanas vilnis, kas pāršalca Latviju no 2009. gada beigām līdz 2010. gada vidum, atbrīvoja lielu intelektuālo potenciālu valsts un privātajā sektorā. Bez darba palikušie bija spiesti meklēt iztikas avotu citur, un daļa to veica ar Biznesa inkubatoru palīdzību. Līdz pērnā gada beigām vieni ir sākuši savu biznesu, citi atraduši jaunu darbavietu. Rezultātā potenciālo jauno uzņēmēju kļūst arvien mazāk.

Staburags.lv ARHĪVS

Gada laikā velna ducis uzņēmumu

Kategorijas