Rēķini astronomiski, bet siltuma nav

2011. gada 18. janvāris 00:01

Daudzus jaunjelgviešus šokējuši decembra apkures rēķini — tie bijuši divreiz lielāki nekā iepriekš. Lai noskaidrotu, kāpēc tāda maksa par siltumu, iedzīvotāji tikās ar pašvaldības aģentūras “Nams” direktoru Arvi Nāburgu un Jaunjelgavas novada domes izpilddirektoru Jāni Dimitrijevu.

Sabrūk katls, sajauc siltummezglus
Uz sapulci Jaunjelgavas novada domē bija ieradušies vairāk kā divdesmit jaunjelgaviešu.
Apkures problēmas Jaunjelgavā sākās līdz ar jaunās katlumājas uzcelšanu. Lēmumu celt jaunu katlumāju “Nama” direktors skaidroja tā: katlumāja ir daudz jaudīgāka un spēj nodrošināt siltumu visai pilsētai, nav jākurina vecās pilsētas katlumājas. Viņš arī atzina, ka ekspluatācijā tā nodota ar kavēšanos un sākusi darboties tikai 2. decembrī. “Tas mums radīja dažādas grūtības. Pieslēdzot jauno siltumtrasi, izrādījās, ka tā nedarbojas, kā nākas, jo tajā ir samesti akmeņi. Ar šo problēmu mēs tikām galā,” skaidro Nāburga kungs. “Pēc tam jaunajā katlumājā sabruka apkures katls. Šo problēmu izdevās atrisināt piecu dienu laikā. Kopš 15. decembra katlumāja atkal darbojas.”
Pagājušajā gadā Jaunjelgavā, daudzstāvu mājās Liepu un Mednieku ielā, ierīkoti individuālie siltummezgli, kas nodrošina siltuma piegādi dzīvokļos. “Arī te radās problēmas, jo jaunie siltummezgli bija sajaukti. Vainīgi ražotāji, kuri tiem bija piestiprinājuši nepareizas norādes, un to mezglu, kuru vajadzēja ierīkot vienā mājā, ierīkoja citā, līdz ar to tie nespēja nodrošināt siltumu,” stāsta “Nama” direktors. “Tādēļ sākās nopietnas problēmas skolā un Liepu ielas 21. namā, tagad tās daļēji novērstas.”
Mājas ir vecas
un nesiltinātas
Tomēr iedzīvotājus uztrauc augstā maksa par apkuri. Jaunjelgavā, Liepu un Mednieku ielas mājās, maksa par apkuri svārstās no viena lata un divdesmit santīmiem par kvadrātmetru līdz pat vienam latam un 80 santīmiem bērnudārzā, Mednieku ielas 6. mājā. Šāda maksa tiek aprēķināta pēc skaitītājiem, kuri ierīkoti katrā mājā. “Siltuma tarifus nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulators, un tik, cik rāda skaitītājs, par tādu summu mēs jums nosūtām rēķinu. Jāņem vērā, ka mājas, kurās jūs dzīvojat, ir vecas, nav nosiltinātas, un siltums no tām plūst ārā pa visām spraugām,” pamato Nāburga kungs. “Par ēku siltināšanu jālemj pašiem mājas iedzīvotājiem.”
“Jūs tagad varat salīdzināt. Uz domes ēkas jumta, kuru nosiltināja, nav nevienas lāstekas. Siltināšanai ir liela nozīme,” saka Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs. “Siltuma caurules, kuras ir pagrabos, nav nosiltinātas, arī tur rodas lieli siltuma zudumi. Tad, kad “Nama” darbinieki iestikloja logus pagrabstāvos, bija pretenzijas, ka pagrabos ir par siltu, dīgst kartupeļi.” Tikai — kur lai jaunjelgavieši glabā kartupeļus, kurus audzējuši, lai taupītu naudu apkures rēķinu samaksai? Savukārt Mednieku ielas 2. mājā pagrabi katru pavasari applūst, un, ja tos nevēdina, vasarā tie ir pilni odiem, kuri pa ventilācijas šahtu nokļūst dzīvokļos.
Cik būtu
jāpelna?
Jaunjelgavieši vaicāja, kādēļ bija jāceļ jauna katlumāja, ja nekas neuzlabojas un maksa par siltumu palielinās? “Ja dome veic kādas reformas, tām noteikti jābūt cilvēku labā. Pagājušajā gadā viss bija kārtībā, ne par siltumu, ne par tarifu, kas bija lats un divi santīmi par kvadrātmetru, pretenziju nebija,” saka Egons Grietiņš. “Šodien siltuma piegāde ir neapmierina. Tas, kas notiek pašlaik, nav normāli. Pagājušajā sezonā siltumu mums nodrošināja trīs katlumājas, tagad — viena moderna. Maksai par apkuri bija jāsamazinās, bet tagad tā ir daudz lielāka. Te kaut kas nav kārtībā. Kāds labums no tādas katlumājas? Lai kurina vecās, viss būs kārtībā.”
Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc daudzās pilsētās siltuma tarifi samazināti, bet Jaunjelgavā tie palielinājušies gandrīz divkārt. “Jūs sniedzat pakalpojumu, par kuru iedzīvotāji nevar samaksāt. Ja es saņemu rēķinu, kurā norādīts, ka par siltumu jāmaksā 144 lati, tad cik man ir jāpelna, lai es to varētu samaksāt un vēl izdzīvot?” domes pārstāvjiem vaicāja Irēna Žukova.
“Siltuma tarifus nenosaka ne domes administrācija, ne “Nams”, tos nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulators un apstiprina domes deputāti. Sadārdzinājums skaidrojams arī ar to, ka šogad pieaugusi malkas cena,” saka izpilddirektors.
Būvnieki neizdara to, ko solījuši
Siltummezglu pārbūvē dome ieguldījusi ap 70 tūkstošu latu. “Nebija jēgas būvēt jaunu katlumāju, ja nav siltummezglu,” saka Dimitrijeva kungs. “Diemžēl “RRKP būve”, kas piedāvātās zemākās cenas dēļ uzvarēja konkursā, šādu darbu pirms tam nebija veikusi. Pirms Ziemassvētkiem ar “RRKP būvi” vienojāmies, ka viņi sakārtos siltummezglus. Diemžēl vēl līdz šim tas nav izdarīts. Uzņēmuma pārstāvji taisnojas, ka viņiem nav metinātāja, jo viņš ir saslimis.” Arī citus darbus “RRKP būve” vēl nav pabeigusi. Tomēr ir cerība, ka solīto uzņēmums vēl izdarīs, jo visu summu par veiktajiem darbiem dome vēl nav samaksājusi.”
“Kāpēc pirms būvniecības neviens nepajautāja iedzīvotājiem, vai šāda katlumāja vajadzīga? Vai nevarēja darboties vecās katlumājas un piemērot vecos tarifus?” vaicāja Valentīna Dzene.
“Vecās katlumājas bija kapitāli jāremontē, pašvaldībai tādu līdzekļu nav. Liepu ielas katlumājas skurstenis ir jāmaina, tas ir avārijas situācijā, jebkurš inspektors par to var piemērot sodu,” skaidro “Nama” direktors.
Daudzi iedzīvotāji sūdzējās par to, ka jaunās katlumājas skurstenis ir par zemu un dūmi plūst dzīvokļos. Nāburga kungs gan atteica, ka jaunā katlumāja ir uzcelta pēc apstiprināta projekta.
“Vainīgi” termometri
Iedzīvotājus neapmierina arī nepietiekamais siltums dzīvokļos. Viņi ir neizpratnē, kāpēc mājokļos temperatūra nepārsniedz plus 17 līdz 18 grādu, bet pērn bija plus 20 un vairāk. Vai šāda temperatūra tagad būs visu laiku? “Astoņpadsmit grādu — tas ir normāli, tā ir noteiktā minimālā norma. Šajās dienās biju Liepu ielā 17 un tur dzīvokļos bija plus 20 grādu,” saka Arvis Nāburgs. “Iespējams, jums termometrs nepareizi rāda.”
Problēmas rodas arī tāpēc, ka daudzos dzīvokļos ir pievienoti papildu radiatori un jau māju būvniecības laikā pieļautas kļūdas, nepareizi ieliktas apkures caurules. Tikai nav skaidrs, kāpēc līdz šim tas problēmas neradīja. Rodas arī jautājums, kāpēc pie “vecām būdām” ar nepareizu apkures sistēmu un caurulēm ierīkoja jaunu un modernu sistēmu, kas nedarbojas? Vai atbildīgie, kuri nolēma veikt šādas pārmaiņas, nezināja, ka mājas ir vecas un tajās bieži ir apkures problēmas?
Atšķirīgi
viedokļi
Iedzīvotāji ir sašutuši, ka siltumtehniķiem, kuri strādā “Namā”, nav atbilstoša sertifikāta. Šajā jautājumā abu atbildīgo kungu viedokļi atšķiras. Izpilddirektors uzskata, ka “Namā” vajag tikai vienu tehniķi, kas strādā pilnu slodzi, apkalpo visas mājas un ir ieguvis atbilstošu sertifikātu. Savukārt “Nama” direktors pārliecināts, ka viena cilvēka ir par maz, jo darba ir daudz, un strādniekiem arī jāatpūšas, sertifikāts neesot nepieciešams, jo tā nav obligāta prasība. Abi vīri, kuri veic šos pienākumus, esot zinoši, jo viņus apmācījuši tā uzņēmuma darbinieki, kurš ierīkoja jaunās iekārtas.
Kurš
nemaksā?
Arī solītie pārrēķini par tām dienām, kad Liepu ielas mājām apkure bija minimāla vai nebija vispār, nav veikti. Sapulcē izpilddirektors gan solīja to labot. Kas notiks tālāk, neviena no amatpersonām atbildēt nevarēja. Vien apņēmās nākamajā sēdē runāt ar deputātiem.
Diemžēl neviena no amatpersonām droši vien nav rēķinājusi, ka dzīvokļi, kuros nav pietiekama siltuma, jāapsilda ar elektriskajiem sildītājiem, kas vēl vairāk sadārdzina kopējās apkures izmaksas. Ja ir vienalga, kas notiek ar iedzīvotājiem, tad vismaz jāpadomā, kas notiks ar “Namu”, ja tarifus nesamazinās un cilvēki nevarēs samaksāt rēķinus. Daudzdzīvokļu mājās dzīvo daudz mazturīgo un vientuļo pensionāru, kuru ienākumi nepārsniedz 150 latu mēnesī. Kā lai samaksā 180 latu rēķinu? Cilvēkam kaut kas ir arī jāēd, ar tukšu vēderu, bez elektrības, siltumā vien neizdzīvosi. Nāburga kungs gan norādīja, ka nevienam parādniekam vēl nav piemērota sodanauda, bet varbūt, izvērtējot situāciju, ļaunprātīgajiem nemaksātājiem to piemērot. Ja reiz maksā par apkuri ierēķināta arī “Nama” darbinieku alga, tad varbūt viņi varētu noskaidrot, kurš cilvēks tiešām nevar samaksāt un kurš vienkārši negrib maksāt.
Ja risinājums netiks rasts, apdraudēta būs ne tikai “Nama” pastāvēšana, bet arī Jaunjelgavas vidusskolas liktenis. Kā sapulcē atklāja izpilddirektors, skolai par apkuri decembrī jāmaksā 12 000 latu. Iestādei, kas nepelna, šādu summu samaksāt nav iespējams. Var jau teikt, ka lēmumus pieņem deputāti, bet cik šajā sasaukumā tādu ir no Jaunjelgavas? Lielākā daļa ir no citiem novada pagastiem, un viņus vispirms, protams, uztrauc tas, kas saistīts ar viņu pagastiem, nevis ar novada centru.

Staburags.lv ARHĪVS

Rēķini astronomiski, bet siltuma nav

Kategorijas