Meitene ar jauku smaidu

2011. gada 22. janvāris 00:01

Daudzesiete Lāsma Vucāne šajās dienās svin 25 gadu jubileju. Lāsma ir cilvēks, kurš cenšas izmantot visas iespējas un ar pārliecību raugās nākotnē.

Īrija vairs nav laimes zeme
Lāsma daudzus gadus dzīvoja un skolas laiku aizvadīja Preiļos. Tagad jauniete atgriezusies pie mātes Daudzesē. Viņas runā joprojām var saklausīt latgalisko akcentu. Lāsma atzīst, ka domās bieži ir Latgalē, jo tur viss ir tuvs un pazīstams. Tomēr jādomā par darbu, ko tur ir diezgan problemātiski atrast. Turklāt Preiļos viņai vairs nav neviena tuvinieka.
— Arodvidusskolā apguvu mazumtirdzniecības komercdarbinieka profesiju, bet pagaidām šajā jomā nestrādāju. Pēc skolas beigšanas daudzviet meklēju darbu, bet sākās krīze. Pastrādāju Rīgā un divas reizes devos arī uz Īriju. Sākumā viss izdevās veiksmīgi, bet nākamajā reizē, aizbraucot uz Īriju, darba nebija. Šobrīd kā bezdarbniece izmantoju iespēju iesaistīties “simtlatnieku” programmā. Kad tā beigsies, aktīvāk meklēšu darbu, iespējams, Rīgā, — stāsta Lāsma.
Vēlas studēt
Šobrīd viņa ir viena kurinātājām pagasta pārvaldes ēkā. Jauniete atzīst, ka sākumā uztraukusies, vai sapratīs, kā darbojas apkures katla ierīces. Daudz palīdzējusi kolēģe, kurai Lāsma arī tagad jautā padomu, ja par kaut ko nav pārliecināta. Kad tikos ar Lāsmu, viņas darbabiedri atzinīgi vērtēja jaunietes darbu. Esot prieks Lāsmai palīdzēt, jo arī viņa pati ir atsaucīgs cilvēks.
Lāsma noteikti gribētu studēt savā izraudzītajā profesijā. Šobrīd to nevar atļauties materiālās situācijas dēļ, bet jāmeklē iespējas. Jubilāre uzskata, ka augstākā izglītība cilvēkam dod lielāku pašapziņu un paplašina redzesloku. Tā ir vērtība, pēc kā tiekties.
Bauda dabas atmodu
Kā jaunieši Daudzesē var pavadīt brīvo laiku? Lāsma pasmaida un teic, ka par garlaicību sūdzēties nevar. Notiek dažādi sarīkojumi, un jaunieši tos var apmeklēt arī Aizkrauklē vai citviet. Lāsma brīvajos brīžos cenšas aizbraukt pie draugiem.
Aizvadītajā vasarā Lāsma atklāja nodarbi, kas kļuva gan par patīkamu laika pavadīšanas, gan peļņas iespēju.
— Sāku lasīt ogas, un man tas iepatikās. Ir skaisti rītā, kad mostas daba, doties uz mežu — gaiss smaržo, putni vītero. Lai neapmaldītos, ogot gāju ar kādu kopā, jo šejienes mežu nepārzinu. Galvenokārt lasīju mellenes. Citi teica, ka ogu ir maz, bet man laimējās, par ražu nevarēju sūdzēties. Arī nopelnīt varēja, — stāsta Lāsma. Arī nākamajā vasarā viņa labprāt dotos ogot.
Jubilāres vaļasprieks ir arī grāmatu lasīšana. Lāsma stāsta, ka viņu vairāk saista romāni. Īsinot laiku, tos var lasīt, arī kurinot krāsni. Viņa labprāt lasa arī žurnālus un laikrakstus, tostarp “Staburagu”, jo grib zināt, kas notiek savā reģionā un pasaulē.

Staburags.lv ARHĪVS

Meitene ar jauku smaidu

Kategorijas