Neretieši “savilks jostu”

2011. gada 3. februāris 00:01

Neretas novada domes janvāra sēdes darba kārtībā bija 15 jautājumu, deputāti izteica priekšlikumus un ierosinājumus, kā turpmāk strādāt. Lai gan par šīgada budžetu lems tikai nākamajā sēdē februāra beigās, Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms jau informēja par paredzētajiem “taupības” plāniem novada domē.

Sekretārēm piedāvā “rotēt”
Deputāti apstiprināja izveidoto Neretas novada pašvaldības amatu sarakstu 2011. gadam, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būtisku izmaiņu nav. Šogad domē ir izveidota kanceleja, tās vadītāja būs Sandra Rusiņa, kura līdz šim pildīja sekretāres pienākumus. Turpmāk Sandra Rusiņa veiks arī personāldaļas vadītājas un arhivāres pienākumus. Diskusijas izraisīja fakts, ka līdz ar šīm pārmaiņām Neretas pagasta pārvaldes sekretāre Edīte Dābola turpmāk pildīs Neretas novada domes sekretāres — lietvedes pienākumus, bet Neretas pagasta pārvaldē trīs dienas varētu strādāt Zalves pagasta pārvaldes sekretāre Gunita Gorbačova.
Gan Neretas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Zālītis, gan Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika uzstāja, ka sekretārei pagasta pārvaldē būtu jāstrādā piecas darbadienas, jo sekretāre pilnībā pārzina pagasta dzīvi, un cilvēks “no malas” uz divām trijām dienām nevar šīs lietas pārņemt. Diemžēl šis jautājums palika neatrisināts. Pagastu pārvalžu vadītājiem ieteica savstarpēji vienoties. Deputāti nolēma līdz 1. aprīlim izskatīt jautājumu par štata vienību lietderīgumu Neretas novadā.
Par krīzes situācijām jādomā laikus
Neretas novada domes deputāts Arvīds Grigāns izteica neapmierinātību ar to, ka janvāra sākumā, kad visā Latvijā bija elektroenerģijas piegādes traucējumi un daudzviet neizbraucami ceļi, viņš no Mazzalves nav varējis nokļūt savā darbavietā — Sociālās aprūpes centrā “Mēmele” — neiztīrītu un neizbraucamu ceļu dēļ. Grigāna kungs uzskata, ka šādos ārkārtas gadījumos Neretas novada cilvēki nesaņem pietiekamu informāciju par to, kas notiek, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties. Nav arī izstrādāta kopīga ārkārtas jautājumu risināšanas stratēģija.
Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms gan iebilda, ka jau vairāk kā pirms gada ir izstrādāts civilās aizsardzības plāns, kas joprojām ministrijā gaida apstiprināšanu. Deputāti vienojās pagastos apzināt lielākos draudus un neērtības, ko vajadzētu ievērot līdzīgos gadījumos. Novadā ir vietas un ceļu posmi, kas katru gadu pavasaros applūst. Deputāti norunāja tos apzināt laikus, iesaistot speciālistus, un nolēma šo jautājumu izskatīt vēlreiz.
Ierosina izveidot jaunu maršrutu
Tas, ka bez sava transportlīdzekļa laukos kaut kur nokļūt ir grūti, nav nekas jauns, tomēr ir nepieļaujami, ja iedzīvotāji netiek pat uz novada centru. Domes deputāts Arvīds Grigāns pauda viedokli, ka mazzalviešiem uz Neretu ar sabiedrisko transportu nokļūt ir ļoti problemātiski, īpaši, ja no Neretas jābrauc kaut kur tālāk un iepriekš jāsaskaņo laiks. Viņš ierosināja izveidot jaunu maršrutu, lai autobuss kursētu no Mazzalves uz Neretu, iespējams, caur Pilskalni. Mazzalves pagasta pārvaldes vadītāja Emīlija Zariņa atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem šāds autobusa maršruts bija izveidots, bet triju mēnešu laikā to bija izmantojuši tikai divi iedzīvotāji. Skaidrs, ka šāds maršruts izmaksā dārgi, un Mazzalves pagasta pārvalde no sava budžeta to nevar apmaksāt. Debatējot par maršruta izveidi, rodas nesaskaņas, kurā dienā labāk braukt, cikos, no kuras pieturas? Dzintra Noreika dalījās pieredzē — jau vairākus gadus Zalves pagasta pārvalde otrdienās norīko autobusu no Zalves uz Neretu, bieži vien pat divas reizes dienā. Zalvieši šajā dienā var nokārtot vajadzīgo domē, apmeklēt ārstu, aptieku un iepirkties.
Kāpēc jābrauc
uz Aizkraukli?
Arī veselības aprūpes lauciņā trāpīja kāds “akmentiņš” — tas, ka Neretā pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal strādā zobārsts, ir lieliski, bet kāpēc Neretā nevar veikt dažādas medicīniskās manipulācijas? Domes deputāts Arvīds Grigāns bija neizpratnē, kāpēc pie speciālistiem jābrauc uz Jēkabpili un Aizkraukli, kāpēc vietējie ģimenes ārsti to nenodrošina Neretā? Viņš sacīja, ka tagad likvidē tik daudz slimnīcu, izpārdod medicīniskās ierīces, varbūt Neretas ģimenes ārsti tās lētāk varētu iegādāties savām ārstu praksēm? Atgādināšu, ka vēl pirms pāris gadiem Neretā darbojās slimnīca, kurā bija iespējams ievietot vismaz vecāka gadagājuma cilvēkus ar hroniskām kaitēm, lai viņi ārstētos mediķu uzraudzībā. Ģimenes ārsti dežurēja, devās izsaukumos arī naktīs, Neretā darbojās laboratorija. “Staburags” toreiz rakstīja, ka palīdzība laboratorijas uzturēšanā un nelielas algas nodrošināšana laborantei tolaik būtu bijis pirmais solis, lai to neslēgtu. Agrāk Neretā varēja veikt arī rentgenu, izmantot dažādas sildīšanas procedūras. To, ko šo gadu laikā esam vieglu roku likvidējuši, atgūt vairs tik viegli nevarēsim.
Taupīs arī papīru
Par Neretas novada budžetu deputāti lems nākamajā sēdē, bet jau tagad skaidrs, ka naudas būs par maz, lai visas iestādes varētu normāli funkcionēt, attīstīties un īstenot paredzētos plānus. Antons Blūms solīja vispirms sākt ar novada domi — turpmāk Neretas novada domei vairs nepiegādās “Venden” ūdeni, kājslauķu skaits tikšot samazināts, bet domes deputātiem papīra taupības nolūkā informāciju sūtīs elektroniski. Izdrukās tikai pašu svarīgāko informāciju un dokumentus. 2011. gadam domē ir krietni samazināts abonētās periodikas skaits, pasūtīts tikai minimums, arī darbinieku tālruņi pārslēgti izdevīgākam tarifam, kas ļaušot ietaupīt pat 40 procentu no iepriekšējo gadu izmaksām. Neretas novada domei ir vairākas vieglās dienesta automašīnas, ar kurām varēs braukt līdz tehniskās apskates termiņa beigām, vēlāk tajās līdzekļus neieguldīs. Priekšsēdētājs domā, ka darbinieki varēs braukt ar savām automašīnām, noslēdzot ar domi patapinājuma līgumu.

Staburags.lv ARHĪVS

Neretieši “savilks jostu”

Kategorijas