Vai Daugavu var savaldīt?

2011. gada 10. februāris 00:01

Pļaviņiete Diāna Saulēviča daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā. Gostiņos palikusi viņas māte Marija Akentinova. Te arī mājas, kurās Diāna uzaugusi. Tās reiz celtas gleznainā vietā Aiviekstes krastā, bet pēc tam, kad Daugavu uzplūdināja Pļaviņu HES dēļ, upe “pienāca” daudz tuvāk mājai. Šoziem decembra sākumā no Baltkrievijas atpeldēja ledus gabali, kuri, kā ierasts, iestrēga pirms Pļaviņu dolomīta karjera pie Bebrulejām. Vēlāk, kad Daugavu pārklāja ledus, šie ledusblāķi palika kā iekonservēti. Tagad pļaviņieši un gostiņieši ar lielām bažām gaida pavasari, minot — būs plūdi vai nebūs?

Kā tur, augšā, būs lemts
Diānas kundzes vecāki te dzīvo sešdesmit gadu. Nesen miris viņas tēvs, nu kļuvusi par mājas saimnieci. Viņas abas ar māti atceras vienus no lielākajiem plūdiem, kad ūdens istabā bija 1,5 līdz 1,7 metru augstumā. Ja reiz tā bijis, vai nevar atkārtoties? Lietu materiālo vērtību var aprēķināt, bet cik maksā pārdzīvojums, kad pavasarī, sēžot pie loga, var tikai bezpalīdzīgi noraudzīties, kā ūdens pakāpeniski piepilda istabu, tad virtuvi?
Tāpēc mājas saimniece cieši nolēmusi: ja šogad atkārtosies kas līdzīgs, viņa atliks malā visas citas lietas un tiesāsies ar valsti.
Līdz šim kundze ar jautājumu, kas tiek darīts plūdu novēršanai, vairākkārt vērsusies Pļaviņu domē gan pie šī, gan iepriekšējā sasaukuma deputātiem. Sarunas vienmēr esot laipnas, bet domes pārstāvju acīs lasāms jautājums — kad viņa beidzot piecelsies un aizies? Skaidrs, ka nekas netiek darīts. Pagājušajā pavasarī pirms ledus iešanas zvanījusi novada domes priekšsēdētājai Žildes kundzei un jautājusi, vai plūdi būs, atbilde bijusi — kā tur, augšā, būs lemts, tā notiks...
Apbrīnojama
pacietība
Runājusi arī ar citiem gostiņiešiem un secinājusi, ka daudzi gaida, kad šo jautājumu viņu vietā nokārtos kāds cits. Atšķirīgi ir arī viņu viedokļi par dambja nepieciešamību.
Saulēvičas kundzei šī iedzīvotāju vienaldzība un domes dīvainā prioritāšu izvēle rada izbrīnu. Tā vietā, lai līdzekļus ieguldītu dambja celtniecībā vai citādi aizsargātos pret ikgadējiem plūdiem, pilsētā uzlabo ielas un trotuārus, kas arī nav mazsvarīgi, bet noteikti nerada iedzīvotājos miera un drošības izjūtu. Arī pēc Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas plūdu novēršanai Pļaviņās joprojām nekas nenotiek. Diānas kundze stāsta, ka viņas māsas Olga, kura dzīvo Zviedrijā, pārrunājusi šo jautājumu ar savu vīru, kurš ir zviedru tautības un strādā par juristu. Viņam neesot saprotams, kādēļ iedzīvotāji gadu no gada tiek pakļauti briesmām un varasiestādes uz to nekā nereaģē. Arī Olgas kundze pagājušajā vasarā runājusi ar Pļaviņu novada domes vadītāju par plūdu jautājumu un saņēmusi apstiprinājumu, ka nauda šiem darbiem ir un rudenī, vēlākais pavasarī, sākšoties dambja būvniecība.
Vārsti upēm
Bet kāpēc divdesmit gadu laikā kopš Latvijas neatkarības iegūšanas nekas būtisks nav izdarīts? Vai par to naudu, ko ik pavasari tērē, plūdus gaidot un to sekas likvidējot, nevarēja nolīgt speciālistu, lai izpētītu situāciju, un veikt darbus plūdu novēršanai?
Situāciju skaidro Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis. Viņš stāsta, ka vasarā tiešām sāksies darbs pie dambju celtniecības turpat divarpus kilometru kopgarumā. Pļaviņās jau esošo dambi no Upes ielas pagarinās līdz mūzikas skolai, un pie savas aizsargsienas tiks arī gostiņieši. Šie darbi notiks saistībā ar kopējo plūdu novēršanas projektu, pēc Ministru kabineta 2008. gadā pieņemtajiem noteikumiem. Dambju būvei paredzēta Eiropas nauda, bet novada domes līdzfinansējums ir 15%, tas ir, ap 100 tūkstošiem latu. Šis pats projekts paredz arī pretvārstu izbūvi mazo upju ietekās. Tie neļautu ūdenim no Daugavas ieplūst pietekās, tādējādi tās pārplūdinot.
Februārī pie darba ķērušies plūdu novērotāji, kuri mēra ūdens līmeņa svārstības. Ledus biezums Daugavas baseinā netālu no Pļaviņām ir 34 cm. Salīdzinājumā ar pērno gadu tas ir par 10 cm plānāks. Sākoties siltākam laikam, paziņots tiem iedzīvotājiem, kuri ir bīstamajos rajonos, kopumā 90 māju, t. i., 300 cilvēku. Katru gadu, plūdus gaidot, no novada budžeta atvēl 3 — 5 tūkstošus latu. Gadījumā, ja plūdi iet secen, nauda nonāk fondā neparedzētiem gadījumiem.
Applūda arī pirms
80 gadiem
Daļu jautājumu izdevās noskaidrot, arī sazinoties ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktoru Rolandu Bebri. Viņš stāsta, ka pagājušā gada 24. septembrī SIA “Eiroprojekts” sākusi pētīt Daugavas gultni pie Bebrulejām. Decembra sākumā projekta uzraudzības komisija, kuras sastāvā ir vairāku ministriju pārstāvji, izvērtēja SIA iesniegto darba variantu, kurā redzams Daugavas gultnes reljefs, tajā sakrājušās dolomīta atsijas, kā arī divi iespējamie šo atsiju likvidēšanas varianti. Tā kā dolomīta ieguve te notiek jau 120 gadu, bija aizdomas, ka šajā vietā Daugavā ir pamatīgi atsiju sanesumi.
Bebra kungs teic, ka viens šāds projekts, piemēram, tikai atsiju atsūknēšana, vēlamo efektu nedotu un Pļaviņas joprojām būtu plūdu apdraudētas. Nepieciešami kompleksi pasākumi: esošo aizsargdambju stiprināšana, kas arī notiek par Eiropas struktūrfondu naudu, gan jaunu dambju celtniecība, gan pārgāznes izbūve pie Pļaviņu HES, palielinot upes caurplūdi. Tās celtniecībai Eiropas Savienība līdzekļus varētu piešķirt vien pēc 2015. gada. Tā kā 1966. gadā elektrostaciju nodeva ekspluatācijā steigā, pirms noteiktā termiņa, vairākus no projektā paredzētajiem darbiem nerealizēja. Viens no tiem — krasta līnijas maiņa vietās, kur upe met strauju līkumu. Šajā gadījumā līkums ar sašaurinājumu ir pie Bebrulejām. Lai gan arī pirms HES uzcelšanas, 1931. un 1951. gadā, Pļaviņas piemeklēja postoši plūdi.
Neko negarantē
Savukārt SIA “Eiroprojekts” pārstāve Līga Blanka stāsta, ka šobrīd sagatavotais darba variants atsiju likvidēšanai jau tagad liek secināt — tas patiesībā ir nereāls un gaidīto efektu negarantē. Veicot caurplūdes hidrodinamisko modelēšanu dažādos apstākļos, SIA speciālisti secināja, ka tuvāko 20 gadu laikā neiespējami pilnībā garantēt plūdu neatkārtošanos arī tad, ja īstenotu šo 3 miljonus latu vērto projektu. Atsiju noņemšana no gultnes papildus dotu vien augstākais metru lielu padziļinājumu, kas plūdu gadījumā ir nebūtiski.
Pēc ekspertu izteikumiem, plūdu novēršanai neder tikai kāda viena konkrēta būve kā dambis, atsiju likvidācija, caurteces palielināšana. Tikai kompleksu darbu rezultātā iespējams līdz minimumam samazināt plūdu draudus, un ar veicamo darbu izpēti pašlaik nodarbojas VARAM, speciālisti no SIA “Eiroprojekts” un ne tikai Pļaviņu novads, bet arī citas pašvaldības, kas vēsturiski izvietojušās Daugavas krastos.

Staburags.lv ARHĪVS

Vai Daugavu var savaldīt?

Kategorijas