Kurmenes standarts

2011. gada 3. marts 00:01

Ināra un Andrejs Līdaki kopā ar jaunāko meitu Līgu Kurmenes “Kļaviņos” lieliski tiek galā ar 30 govju ganāmpulku. Tādas saimniecības ar līdzīgu lopu skaitu šajā pusē vēl ir trīs. Andrejs teic, ka skaitliski paplašināt ganāmpulku nevar, tāpēc maksimāli daudz piena jācenšas iegūt no esošajām govīm.

Atgriežas senču mājās
“Kļaviņu” saimnieks uzskata, ka viens no galvenajiem nosacījumiem ir tīrasiņu piena devējas. Jau padomju laikos Andreja vecāki aizsāka selekcijas darbu, saimniecībā nebija “krūmu” buļļu bērnu, bet gan govis izciliem ciltsrakstiem, zināmiem līdz pat četrām paaudzēm iepriekš.
Kūts, kurā pašlaik mitinās Dānijas sarkanās, Latvijas brūnās, Holšteinfrīzas melnraibās un sarkanraibās govis, ir sena, celta pagājušajā gadsimtā, kad Andreja vecaistēvs Ulmaņlaikos tās celšanai ņēmis kredītu latos. Mainoties valdībai, aizdevumu atdevis rubļos. Kolhoza laikā kūti viņam atņēma, un tajā izmitināja 80 teļu. Deviņdesmitajos gados Andrejs, atgriezies senču mājās, turpināja iesākto. Mantota arī vectēvam reiz piederējusī zeme. Sācis ar vienu govi, pamazāk nonākot līdz 30.
Ievēro sentēvu gudrības
Katrai govij zināmi abi vecāki un vecvecāki. Atbilstoši noteikumiem vārdus vienai govju dzimtai izvēlas ar vienu un to pašu sākuma burtu. Tas arī saistībā ar veciem ticējumiem, kurus mūsdienās vairs tā neievēro. Lai būtu vieglāk vārdus piemeklēt, izveidots garš vārdu katalogs uz vairākām lapām. Saimnieki ievēro arī citas senču gudrības, bet aizrauties ar tām nedrīkst, jo mūsdienu tehnoloģijas neļauj lietot vecos paradumus.
Pavasarī, govis pirmo reizi laižot ārā no kūts, viņas ir nemierīgas, bizo, tādēļ veci ļaudis iesaka to darīt sestdienas pēcpusdienā. Andrejs stāsta, ka, pēc viņa novērojumiem, vēl labāka pirmā ganu diena ir svētdiena. Tad govis ir tik rāmas kā ikdienā. Stibu, ar kuru piena devējas dzen, atstājot pie vārtiem vai aplokā, tad lopi vienmēr atgriežas mājās. Šīs metodes esot dzīvē pārbaudītas.
Nodzīt nav izdevīgi
Saimnieks rāda dokumentu kaudzi — viena gada materiālus. Produktu piedāvājumi, apliecības, dzīvnieku reģistra grāmata, kvotu reģistrācija. Saraksts, kurā uzskaitītas visas saimniecībā esošās govis, viņu šķirnes, vārdi, un tikai viena no govīm atzīmēta ar XX — tātad šķirņu sajaukums, jo nav zināms mātes tēvs. Lai govs būtu tīršķirnes, izsekojamībai jābūt ne mazākai kā četrās paaudzēs.
Sākumā nezināšanas dēļ gadījās arī dažu ģenētiski labu govi, lielu piena devēju, kura dienā “gāza ārā” līdz 30 litriem, nodzīt līdz spēku izsīkumam, kad pāri paliek kauli un āda. Ārstēšana šādu nodzītu govi vairs neglābj. Tāpēc jācenšas viņas saglabāt veselīgas dzīves laikā, dodot vitamīnus vai mikroelementus.
— Vai šādas izcilas govis ir izdevīgi turēt?
— Ja piena cena būtu nedaudz augstāka, no 20 līdz 25 santīmiem par litru, problēmu nebūtu. Piena pārstrādātāju ieteikums ir ap 50 govju ganāmpulks. Tad arī iepirkuma cenas sola lielākas. Mums tas nav iespējams. Zemes ir par maz. No divām pusēm to norobežo mežs, citviet plešas kaimiņu īpašumi. Tā sagadījies, ka divu kilometru rādiusā izvietojušās trīs līdzvērtīgas piensaimniecības. Ir iespēja nomāt tikai attālākas platības. Aktīvi zemi pērk ārzemnieki, ar kuriem rocībā latviešu zemniekam nesacensties. Žēl noskatīties, kā Latvijas dvēsele — lauki — aiziet postā, — stāsta Andrejs.
Jāstrādā racionāli
— Ik gadu izvērtējot iepriekšējā gada rezultātus, jādomā par veicamo nākamajā.
— Lai cik izcilas būtu sugas īpašības, bez labas barības vēlamo efektu nesasniegt. Tai jābūt kvalitatīvai, un ar sienu vien nepietiek. Vairāk kā astoņus gadus barojam lopus ar skābsienu. Saimniecībā esošā tehnika ļauj veikt pilnu skābsiena sagatavošanas ciklu. Šogad iegādāts arī mazgabarīta barības dalītājs, paredzēts tieši šādām nelielām kūtīm. Agregāts samazina kūtī pavadāmo laiku turpat par stundu.
Par laimi, zemes platības pietiek, lai nepieciešamo graudu daudzumu izaudzētu paši. Bez sava kombaina un dzirnavām arī neiztikt. Šogad graudus nedaudz nāksies pirkt, bet tie ir dārgi, tāpēc daļēji būs jāaizstāj ar barības koncentrātu.
Ražošana saplānota tā, lai strādātu pēc iespējas ekonomiskāk. Daži nomātie lauki pērn bija pat 20 kilometru attālumā no mājām, tāpēc uztaisīju speciālu sakabi, lai ruļļu tinējam pievienotu rotējošo pļaujmašīnu un divreiz lieki nebraukātu.
Lielie tesmeņi ir
infekcijas perēklis
Savā saimniecībā govis regulāri mainu, nevar vienu slaukt desmit gadu. Jo vecākas, jo biežāk neiztur kritērijus, kādus izvirza pārstrādes kombināti. Palielinās somatisko šūnu daudzums. Viskvalitatīvākais piens ir tikai līdz 3. — 4. laktācijai.
Būdams sertificēts sēklošanas tehniķis, sēklojamo materiālu izvēlos tā, lai novērstu kādu no esošo govju trūkumiem. Strādāju ar Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacijas piedāvāto sēklas materiālu. Turpat mācījos arī pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas tehniķa kursos, nokārtoju eksāmenus. Pēc piena analīžu rezultātiem, fizioloģiskajām īpašībām un krustojot ar bulli, kuram ir izteiktas kādas no maināmām vērtībām, jau nākamajā paaudzē iespējams panākt vēlamo rezultātu. Šim nolūkam ir buļļu katalogs, kurā aprakstītas katra potenciālā tēva labās īpašības un arī trūkumi. Process līdzīgs konstruēšanai, kad, pievienojot, savienojot detaļas, var panākt augstāku izslaukumu — pat ap tonnu gadā, palielināt olbaltuma daudzumu, bet nedaudz zaudēt, piemēram, tauku saturu. Tāpat iespējams pacelt jaunās govs tesmeni, lai tas iegūtu pareizu formu, nebūtu nokarājies. Tādi tesmeņi, kādus govīm bija pierasts redzēt senāk, kuri piebriestot nostiepās līdz pat zemei, patiesībā ir infekcijas perēklis. Arī pašiem bija gadījums, kad, pārtrūkstot tesmeņa centrālajai saitei, govs bija jāslauc atsevišķi no vienas un otras puses.
Viesu māja kūtī
— Nākotnē plānojat pievienoties kādam piensaimnieku kooperatīvam?
— Pašlaik pienu pārdodam Rīgas piena kombinātam. Atbalstu arī jauna piena pārstrādes kombināta izveidi, jo tas liks sakustēties esošajiem pārstrādātājiem. Tādās reizēs viņi piemet santīmus piena litram. Saimniekošana kooperatīvā, iespējams, ir izdzīvošanas jautājums nākotnē. Tikai mūsu dēļ uz šejieni kooperatīva transportu diez vai būs izdevīgi sūtīt, bet, ja šai idejai piekristu visi tuvumā esošie, kāpēc ne? Jādzīvo laikam līdzi. Daļu saimniecību kredīti piesaista kādam no piena kombinātiem, un šobrīd nekāda kooperācija ar tām nav iespējama.
— Vai esat domājuši par alternatīvu piena ražošanai, ja pieprasījums pēc tā mazinātos?
— Esmu secinājis, ka jaunu ganāmpulku gan pašlaik veidot ir neizdevīgi, pat nereāli, īpaši nodokļu un kreditēšanas politikas dēļ. Tā “izģērbj” pliku, pat maizei naudas nepietiek.
Šobrīd valda uzskats, kuram pievienojos — lai sasniegtu kvalitatīvus rezultātus, jāspecializējas vienā šaurā ražošanas nozarē. Tomēr šobrīd izveidojusies situācija, ka Latvijā cūkgaļu nevajag. Īpaši kritiskiem gadījumiem mums ir savs mežs. Saimniece smejot saka, ka fermu tad varētu pārvērst par viesu namu. Vieta te ir gleznaina, pusotru hektāru liels ezers netālu no mājas.
Krīzes istaba
— No 2015. gada Eiropas Savienībā plāno atcelt kvotu sistēmu. Kā jūs vērtējat šādu lēmumu?
— Līdz tam laikam ļoti daudz mazo ganāmpulku būs paputējuši. Manuprāt, šo sistēmu var atcelt jau tagad, un tas nenozīmē, ka jau rīt ražotu par tūkstoš tonnām vairāk. Kvotas patiesībā ir šķērslis, jo nosacījumi ir bargi. Ja neizpildu minimālo kvotu, nākamajā gadā to piešķir vēl mazāku. Bet, ja tajā gadā gotiņas nevarēja apsēklot, bija lietavas un problēmas ar barības sagādi? Nākamais gads atkal ir labvēlīgs, un tad man kvotas jāpērk. Ar tām kvotām liela matemātika, nedod dies’, atnāks kontrolieris un pamanīs kļūdu. Cilvēkiem laukos jāļauj strādāt, nevis jāspiež rakstīt papīrus.
— Kā pārdzīvojāt situāciju, kad vairākas dienas arī jūsu pusē nebija elektrības?
— Laikus par saimniecības modernizācijai paredzētajiem līdzekļiem esam iegādājušies elektrības ģeneratoru. Tajās dienās, kad nācās izlīdzēties ar savu elektrību, visus darbus centāmies paveikt maksimāli ātri. Ģeneratora degvielas tvertnē var ieliet sešus litrus. Ar tiem pietiek divām stundām. Tikmēr visi darbi bija jāpaveic. Tecējām kā skudriņas. Katram savi pienākumi bija zināmi — kurš slauc, kurš tīra mēslus, kurš nodarbojas ar piena dzesēšanu. Bet elektrība šajā pusē pazūd tik bieži, ka, lai katru reizi nekristu panikā, vienu istabu mājās esmu aprīkojis ar 12 voltu lampām un kombaina akumulatoru. Bet problēmas ir ne tikai ar elektrību. Arī mobilo telefonu nākas pārslēgt uz manuālo operatora izvēli, jo signāls no Lietuvas ir spēcīgs, un pretējā gadījumā visu laiku būtu viesabonents. Kad Kurmenē uzcēla sakaru torni, signāls bija spēcīgs, bet ar laiku tas kļuva vājāks, un tagad piecu svītriņu vietā ir knapi viena. Bet tā Latvijā ar visu — kas sākumā ir labs, ar laiku paliek slikts. Paradoksāli.

Staburags.lv ARHĪVS

Kurmenes standarts

Kategorijas