Vīrieši aizmirst savas labās īpašības

Gaļina Kraukle ir viena no tām ‘‘laimīgajām’’ sievietēm, kurai dzimšanas diena ir Starptautiskajā sieviešu dienā — 8. martā.
Pietiek ar tulpīti
Gaļinas kundze jau četrus gadus vada kolektīvu, kurā daudz sieviešu un tikai viens vīrietis. Tāpēc 8. martā stiprā dzimuma uzmanības apliecinājumu darbavietā nav daudz. Jautāta, ar ko šī diena viņai asociējas, jubilāre atbild — ar divējādām emocijām. Tā kā šajā dienā ikviena sieviete vēlas būt uzmanības centrā, viņas jubileja paliek otrajā plānā.
“Šobrīd to tik sāpīgi neuztveru”, smej Gaļinas kundze. Diena kā diena, tikai vēl viens gads klāt. Toties laikā, kad 8. marta svinības bija nepelnīti aizmirstas, šo svētku ļoti pietrūka. Nekā daudz jau nevajag, pietiek ar mazu tulpīti un pasēdēšanu pie kafijas tases. Cilvēkiem pēc garās ziemas gribas gaišumu, pozitīvas emocijas, un šī diena tam ir piemērota. Pat tad, ja kolektīvā ir tikai viens vīrietis, kā pie mums, tas liek vairāk padomāt par izskatu, biežāk pasmaidīt. Kāds joks, kāds mazs uzmanības apliecinājums liek justies labāk.
Kauns pateikt
— Kā uztverat komplimentus?
— Tas atkarīgs no tā, kurš saka, bet domāju, ka ikviena sieviete tos vēlas dzirdēt. Arī sieviete sievietei var veltīt labus vārdus, piemēram, par izskatu, kā tas notiek mūsu kolektīvā. Neesam skaudīgas, ievērojot kādu sievišķīgu niansi. Tad arī darbs labāk veicas, skolotāja ir smaidīgāka klasē. Ar komplimentiem “bārstās” bērni, īpaši mazo klasīšu zēni un meitenes, kuri, pamanot jaunu frizūru, auskarus, nekautrējas pienākt un pateikt: ‘‘Skolotāj, jūs labi izskatāties!’’.
— Vai vīriešiem būtu jāmācās no bērniem?
— Arī vīrieši reiz bija bērni, tikai pieaugot viņi to aizmirsuši. Savām sievām, draudzenēm viņi gan jau saka komplimentus, bet citām, iespējams, kautrējas. Varbūt tāpēc, ka sievietes kļuvušas daudz patstāvīgākas, kas savukārt liek domāt, ka viņām uzmanības apliecinājumi ir lieki. Varbūt baidās būt pārprasti.
Svētkos
koša
— Kādā krāsā apģērbs biežāk ir jūsu garderobē?
— Sarkanā. Tā mani enerģētiski uzlādē. Ar iespēju mainīties, pielāgoties, dzinulis, lai ietu uz priekšu. Arī gaiši zaļā un zilā. Ir dienas, kad apģērbu izvēlos zaļā krāsā — mierīga, svaiga, nosvērta, pārdomās par nākotni iegrimusi. Zilā — cerību un fantāzijas krāsa. Tādu apģērbu uzvelku reti, biežāk mācību gada beigās, piemēram, izlaidumā. Bet vēl neesmu atradusi īsto zilo toni, kuru sauktu par savu. To, kādas krāsas drēbes izvēlēšos, sajūtu iepriekšējās dienas vakarā. Ja ir jādodas uz kādu pasākumu, ieklausos sevī.
8. martā būšu tērpusies sarkanā. Citās dienās to jaucu ar melnu, šajā vēlos būt koša.
— Kāds, jūsuprāt, ir vīrišķīgs vīrietis?
— Vīru no cepures neskatu. Katrā ziņā svarīgākais ir prāts. Vizuālais tēls arī nav mazsvarīgs, bet pirmām kārtām vīrietim jābūt gudram, spēcīgam un ar prasmīgām rokām, jo sievietei patīk justies aizsargātai. Zinu, ka man ir izdevies atrast savu vīrišķīgo vīrieti.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra