Vecās mēbeles kā jaunas

2011. gada 10. marts 00:01

Šajās dienās Valles pagasta Taurkalnē darbu sākusi restaurācijas darbnīca. Tajā strādā Aivars Bečs, kurš ar koka apdari nodarbojas jau piecpadsmit gadu. Darbnīcā iespējams restaurēt gan vecas mēbeles, gan citas lietas.

Sāks no
mazumiņa
Darbnīca ir bijušajā Taurkalnes pasta ēkā. “Iecere iekārtot darbnīcu man ir jau sen. Par šādu iespēju interesējos gan Jaunjelgavas domē, gan Vecumniekos, bet diemžēl tur atsaucību neguvu. Toreiz pat domāju par lielāka amatniecības centra izveidi,” saka Aivars Bečs. “Tagad sākšu ar mazumiņu un ar laiku savu sapni par amatniecības centru Taurkalnē piepildīšu. Telpas ir lielas, pavasarī jāsakopj apkārtne, un viss notiks!”
Atjauno arī ēkas
Aivars Bečs restaurē ne tikai mēbeles, bet ir nodarbojies arī ar etnogrāfisko būvniecību. Atjaunojis pirtis un rijas daudzās vietās Latvijā. “Pie Cēsīm demontējām, pārvedām uz citu vietu un atjaunojām senu “melno” pirti. Darbs ir interesants, jo ēka jāatjauno autentiski. Piemēram, spraugu aizdares materiālu — sūnas — speciāli vedām no Latgales,” stāsta Aivars. Viens no interesentākajiem darbiem bijis Bruknas pils restaurācija Bauskas novadā.
No trolejbusa
vadītāja par zelli
Aivars Bečs, pirms sācis nodarboties ar restaurāciju, bijis trolejbusa vadītājs. “Viss sākās nejauši, toreiz dzīvoju Ozolniekos, mācījos namdara kursos. Mājās saviem bērniem meistaroju mēbeles — gultu, krēslus, man iepatikās. Tad kaimiņi palūdza kaut ko salabot, tā viss “pa ķēdi” aizgāja,” stāsta Aivars Bečs. Restaurācijas “knifus” viņam ierādījis kāds vecmeistars Liepnā, un Aivars ieguvis zeļļa sertifikātu. “Pie viņa apguvu visas vecās šī aroda “receptes”. Jo restaurācija ar mūsdienīgiem materiāliem nav restaurācija.” Arī savā darbnīcā Aivars tikpat kā neizmanto ķīmiju. “Cenšos strādāt ar tautas metodēm un tikai nedaudz lietoju krāsas noņēmēju. Padomju laikā daudzas mēbeles ir krāsotas ar dažādām krāsām, nekvalitatīvi, vairākās kārtās. Lai tās noņemtu, diemžēl nedaudz jāizmanto ķīmija. Liela daļa cilvēku, kas atjauno mēbeles, lai tiktu vaļā no ķirmjiem, arī izmanto ķīmiju, bet to var izdarīt daudz vienkāršāk. Mēbeles vairākas dienas patur stiprā ziemas salā vai karstumā — pirtī, un ķirmju vairs nav.” Visus darbus meistars veic ar rokām, neizmantojot mehāniskās ierīces, jo ar tām var sabojāt koka faktūru.
“Restauratora darbs ir ļoti interesants. Lai autentiski atjaunotu mēbeli vai ēku, pamatīgi jānopūlas. Piemēram, Bruknas pilī bija jāveic jumta siju “protezēšana” un jāmeklē “donori”, tas ir, kādai bojātai koka detaļai jāatrod tāda paša vecuma un struktūras koks. Tas ir piņķerīgs un darbietilpīgs process, bet dod lielu gandarījumu.”
Ideju ir daudz
Pašlaik Aivars Bečs atjauno Valles vidusskolai piederošas senas klavieres, tad ķersies klāt retro kāršu galdiņam un skapim, kuri atvesti no Skrīveriem. Darbnīcā var atjaunot arī metāla mēbeles.
Aivars Bečs sācis kārtot dokumentus, lai saņemtu meistara sertifikātu. Paredzēts, ka pie meistara mēbeles varēs ne tikai salabot, bet arī konsultēties, lai paši varētu to izdarīt. Par kokapstrādi un restaurāciju darbnīcā ir plašs literatūras un publikāciju klāsts. Jau tagad Aivaram Bečam ir pieteikušies divi cilvēki, kuri vēlas apgūt restauratora pamatiemaņas.
Vasarā ir plānots sakopt un labiekārtot bijušās pasta ēkas apkārtni un pagalmā ierīkot kādu atjaunotu pirti. “Lai cilvēki redz, kā tas izskatās. Varbūt kaut nedaudz izdosies Taurkalnē kaut ko atdzīvināt. Citādāk mēs te esam kā “aklā zarna” — nevienam nevajadzīgi. Plānu ir daudz, visam pagaidām problēmas rada līdzekļu trūkums. Bet galvenais, ka ir, ar ko nodarboties,” saka Aivars Bečs.

Staburags.lv ARHĪVS

Vecās mēbeles kā jaunas

Kategorijas