Kad visi sabrauc, istabā jāizņem durvis

2011. gada 26. marts 00:01

Marta beigās 75 gadu jubileju svin sunākstiete Aina Rizga. Ainas kundze izaudzinājusi piecus bērnus, tagad viņai ir jau vienpadsmit mazbērnu un divi mazmazbērni.

Visu dzīvi Sunākstē
Aina Rizga jau paaudžu paaudzēs ir sunākstiete. “Ilgākais laiks, ko esmu pavadījusi ārpus Sunākstes, ir četri gadi, kad apguvu grāmatvedes profesiju Jēkabpilī. Pārējie mūža gadi nodzīvoti tepat,” saka Aina Rizga.
Ainas kundze beigusi Sunākstes pamatskolu, pēc tam pastrādājusi kolhozā. “Toreiz nemaz tā nevarēja uz profesionālo skolu aiziet, pirms tam bija jāpastrādā kolhozā. Tad man vēl nebija sešpadsmit gadu,” saka Ainas kundze. “Kad apritēja sešpadsmit, devos uz kolhoza valdi, saņēmu pasi un varēju doties mācīties. Toreizējais kolhoza priekšsēdētājs bija krievs un teica: “Vse toļko begut iz kolhoza” (visi tikai bēg no kolhoza — aut.), bet es teicu, ka atgriezīšos, un atgriezos. Tā visu mūžu kolhozā par grāmatvedi nostrādāju.” Tagad Ainas Rizgas mazmeita mācās Jēkabpilī un apgūst grāmatvedes profesiju.
Sunākstē dzīvo arī trīs Ainas kundzes bērni.
Saņem pēc nopelniem
Dzīve Ainas kundzei nav bijusi viegla. “Ar pirmo vīru izšķīrāmies, kad mums jau bija divi bērni. Pēc tam apprecējos otrreiz, neko sliktu nevaru teikt, bet glāzīte vīram bija svarīgāka par mīlestību,” saka sunākstiete. “Nevarēju to paciest, un atkal nācās šķirties, kaut gan nekad neesmu viņam liegusi ar bērniem tikties. Daudzus vīriešu darbus viņš bērniem iemācījis — gan cirvja kātu uztaisīt, gan izkapti iesiet. Arī vācu valodu un matemātiku viņiem labi iemācīja.”
Ainas kundze augusi kopā ar brāli, un bērnībā viņai vairāk draugu bijis starp zēniem. “Kad aizgāju uz skolu, visus konfliktus risināju ar spēku — ja kāds mani apcēla, tad arī saņēma pēc nopelniem. Līdz 4. klasei skolotājiem ar mani nebija viegli,” smejot saka sirmā kundze.
Līdz skolai bija septiņi kilometri. “Katru dienu gājām kājām. “Svētku” dienas mums bija pirmdiena un sestdiena, kad tēvs brauca uz mežu strādāt un mūs uz skolu aizveda,” saka Aina Rizga.
Līdz pat 2005. gadam Rizgas kundzei bija neliela saimniecība: “Savu govi un cūku turējām. Bērnībā biju tēva mīlule, un viņš man daudzus vīriešu darbus iemācīja. Arī malku pati skaldīju, un bērni to palīdzēja sakraut.”
Kādreiz Ainas kundzei patika lasīt grāmatas, adīt un tamborēt. “Tagad vairs rokas netur, ja pa dienu paadu vai patamborēju, naktī rokas tirpst.” Pati arī šuva apģērbu bērniem un sev.
“Vainīgi” Līgosvētki
Dzimšanas dienu Aina Rizga svin ģimenes lokā. “Kad visi bērni un mazbērni sabrauc, istabā jāizņem durvis, lai visi varētu sarūmēties,” saka jubilāre. “Īpaši neviens netiek lūgts, saku: kad var, tad lai atnāk. Tā jau arī ir labākā dāvana, kad bērni un mazbērni pie manis atnāk. Bērni man ir labi, nekad neaizmirst un vienmēr palīdz.”
Viena no meitām jau sešus gadus dzīvo Īrijā, bet šogad uz mātes jubileju atbraukusi ciemos.
Jaunākais dēls dzīvo Jēkabpilī un ir policists. “Liktenīgi, bet tajā rītā, kad Jēkabpilī, pie spēļu zāles, notika apšaude, viņš pirms pusstundas bija beidzis savu maiņu. Kas zina, kā būtu, ja apšaude notiktu agrāk,” saka Rizgas kundze.
Ainas kundzes jaunākajam dēlam dzimšanas diena ir 28. martā, 24. martā jubilārs bija Ainas znots. Arī meita un Ainas brālis ir dzimuši martā. “Mātei kādreiz teicu, ka pie visa “vainīgi” Līgosvētki…” saka Rizgas kundze.

Staburags.lv ARHĪVS

Kad visi sabrauc, istabā jāizņem durvis

Kategorijas