“Loreleja” turpina tradīcijas

2011. gada 14. aprīlis 00:01

Pavasara palu laikā pirms desmit gadiem Pļaviņu pilsētas kultūras namā izveidoja jaunu pašdarbības kolektīvu — sieviešu kori “Loreleja”. Saistībā ar jubileju dziedātājas klausītājiem dāvināja koncertu.

Brīnišķīgs kolektīvs!

Kora dziedāšanai Pļaviņās ir bagātas tradīcijas. Vairāk kā simts gadu pilsētas kultūras namā darbojās jauktais koris. Tomēr arvien vairāk korī sāka trūkt vīru balsu, un Pļaviņu kultūras nama jauktais koris Dziesmu svētkos Rīgā pēdējo reizi piedalījās 2001. gadā, turklāt izpalīdzot dziedātājiem no Kalsnavas.
Tomēr kora dziesma Pļaviņās turpināja skanēt, un pilsētā izveidoja sieviešu kori “Loreleja”. Tam deva Daugavas klints Lorelejas vārdu, kas pirms applūdināšanas Pļaviņu apkaimē bijusi viena no skaistākajām. Kori sākumā diriģēja Marita Vaivode. No 2005. gada to vada ilggadējā un meistarīgā Pļaviņu skolēnu koru diriģente Staņislava Kalniņa. Par koncertmeistari un kormeistari šajā kolektīvā jau ilgus gadus strādā Sigita Vilkaplātere.
Kalniņas kundze atzīst, ka šī kora vadīšanu viņa savulaik uzņēmusies ar lielu satraukumu.
— Tobrīd Pļaviņu kultūras namā vadīju bērnu ansambli. Tā kā koris bija palicis bez diriģentes, kultūras nama vadītāja Astrīda Davidova pierunāja mani izpalīdzēt un uzņemties šo pienākumu, jo koriem tuvojās skate. Piekritu to darīt tikai kādu laiku, bet nu jau tas ilgst vairākus gadus. Sāku šo darbu ar bailēm, jo strādāt ar bērniem nav tas pats, kas ar pieaugušajiem. Tagad varu teikt, ka mums ir brīnišķīgs kolektīvs! Liels atbalsts man ir kormeistare Sigita Vilkaplātere un Aiva Siliņa, dziedātāja ar lielu pieredzi. Korī jau no tā pirmsākumiem dzied arī kultūras nama direktore Astrīda, — saka Staņislava Kalniņa.
Novērtē arī Māris Sirmais

Staņislava Kalniņa atzīst, ka sieviešu koriem repertuārs ir sarežģītāks nekā jauktajiem. Tāpēc bieži vien krietni jāpiedomā, kā “noslīpēt” skanējumu, un jāpilnveido arī diriģēšanas prasme. Vīru balsis dziesmām piedod krāsainumu un šarmu, bet sieviešu koru dziedājums esot daudz tīrskanīgāks.
“Loreleja” iepriecina klausītājus ar savu augsto muzikālo meistarību. Iepriekš rajona un tagad reģiona skatēs iegūti tikai pirmās pakāpes diplomi. Panākumi ir arī starptautiskos konkursos. Tāpat kā iepriekš jauktais koris, arī “Loreleja” izcīnījusi iespēju piedalīties visos notikušajos vispārīgajos latviešu Dziesmu svētkos.
Koncerti bijuši ne tikai Pļaviņu novadā un citviet Latvijā, bet arī ārvalstīs.
Savulaik pēc koru skates Aizkrauklē Latvijā pazīstamais diriģents Māris Sirmais atzinis, ka “Loreleja” ir koris ar augstu meistarību — pērles!
Ikdienu ‘‘nodzied nost’’

Šajā kolektīvā daudzas koristes dzied jau kopš tā dibināšanas. “Lorelejai” ir arī sava prezidente, un šis amats uzticēts Aijai Avotiņai, kura ar kora dziesmu saistīta jau no 1977. gada.
— Tā ir mana aizraušanās, kas nekad nav apsīkusi. Ir labi, ja pēc darba vari aiziet uz mēģinājumu un visu, kas ikdienā sakrājies, “nodziedāt nost”. Vienmēr kaut ko pozitīvu var gūt koncertos un kopīgajos pasākumos. Gadu gaitā dziedātāju sastāvs mainās, jo cilvēki nevar mēģinājumus apmeklēt aizņemtības dēļ, bet mums piepulcējas arī jaunas dziedātājas. Varētu vien vēlēties, lai sieviešu koriem repertuārs būtu interesantāks. Man vienmēr patikušas tautasdziesmas, bet īpaši saviļņo Ziemassvētku laikā skandētās garīgās dziesmas, — saka Aija Avotiņa.
Šo desmit gadu laikā “Lorelejas” repertuārā ir daudz dziesmu, bet jubilejas koncertā kolektīvs dziedāja tuvākās.

Staburags.lv ARHĪVS

“Loreleja” turpina tradīcijas

Kategorijas