Mūžs aizritējis Zalvē

2011. gada 16. aprīlis 00:01

Šodien 65. dzimšanas dienu svin zalvietis Juris Liepiņš. Jura kungs visu dzīvi aizvadījis Zalves pagastā un vēl joprojām saimnieko savā saimniecībā dažus kilometrus no Sproģiem.

Visu dienu mājās nevar nosēdēt
“Esmu dzimis Zalves pagastā. Pēc dažiem gadiem tēvam piedāvāja veikala vadītāja darbu Sproģos, tad arī uz šejieni pārcēlāmies, un visu dzīvi te esmu nodzīvojis,” saka Juris Liepiņš. “Sākumā veikals bija bijušajā krogā, tur arī dzīvojām. Pēc tam veikalu pārcēla uz Sproģu centru un tēvam piešķīra dzīvokli,” stāsta Juris Liepiņš.
Jubilārs beidzis Sproģu pamatskolu un Neretas vidusskolu, pēc tam sācis strādāt kolhozā. Vairākus gadus Jura kungs bijis autovadītājs, arī fermu mehāniķis. Pirms kolhoza likvidēšanas vadījis mikroautobusu “Latvija”. “Saņēmu jaunu mikroautobusu, bet drīz laiki mainījās, un kolhozu likvidēja, tad sāku saimniekot pats. Sākumā turējām astoņas govis. Toreiz varēja iztikt, diezgan labi varēja nopelnīt,” saka Juris Liepiņš. “Lopus vēl joprojām turam, tagad gan ir tikai četras slaucamas govis un viena tele. Tas vairāk pašu iztikai, par pienu maksā maz, bet vismaz ir darbs, visu dienu mājās nenosēdēsi.” Jura kungs reiz strādājis arī sierotavā par kurinātāju. Pavisam algotā darbā aizvadīti 43 gadi.
Labākā atpūta — makšķerēšana
Jura Liepiņa vaļasprieks jau no bērnības ir makšķerēšana. Tēvs neesot bijis makšķernieks, bet māte gan gājusi copēt. “Nevaru sagaidīt, kad būs maijs, sāks lidot maijvaboles, tā ir laba ēsma zivīm. Tad var noķert diezgan lielus sapalus un ālantus. Tā ir labākā atpūta,” saka zalvietis. “Kādreiz gāju “pasēdēt” arī uz ledus, tagad gan vairs nevaru, rokas salst. Jaunībā nesala, tagad nosalst tā, ka nevar ēsmu uz āķa uzlikt.” Lielākais loms bijis divarpus kilogramus smags sapals.
Vakaros Jura kungs labprāt skatās televīziju un seko līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē. “Kas nu mums par politiķiem, komedianti vien ir,” saka jubilārs. “Tagad vismaz sola pensijas neaiztikt, bet paaugstinās akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un degvielai. Alkohols un tabaka mani neuztrauc, bet degviela gan, jo saimniecība no mājām ir nedaudz vairāk kā kilometru, it kā jau nav tālu, bet jābrauc katru dienu, un tas “pa kabatu man sitīs”.”
Dienestā sāk fotografēt
Juris Liepiņš dienējis aviācijas daļā Čerņihovskā. “Toreiz sāku aizrauties ar fotografēšanu. Pirmo fotoaparātu nopirku dienestā, pat neatceros, kāds nosaukums tam bija. Tad fotografējām dienesta biedrus, vakaros mums mantu noliktavā filmiņas ļāva attīstīt un bildes taisīt,” atceras Jura kungs. “Kad atgriezos mājās, nopirku labāku aparātu — “Zenit”. Bildēju gan viesības, gan kolēģu ikdienu, gan saviesīgus pasākumus.”
Par dienesta laiku Jura kungam ir vislabākās atmiņas. “Man paveicās tikt labā “robā” — pēc nepilna gada mani norīkoja par komandiera šoferi, tad es viņu ar “bobiku” gandrīz katru dienu vedu uz pilsētu un arī pats varēju brīvi pa pilsētu pastaigāt, neviens mani neaiztika,” smaidot saka jubilārs. “Pēdējā dienesta pusgadā piedalījos ražas novākšanā. Iedeva mums jaunas automašīnas, un mēs braukājām. Sākumā Volgogradas, pēc tam Altaja apgabalā, un pēdējā vieta bija Smoļenska. Tur gan pa dubļiem nācās mīcīties pamatīgi.No lauka uz spirta brūzi vedām kartupeļus.”
Arī uz balli un teātri aizbrauc
Kādreiz Jurim Liepiņam patika arī ceļot. “Kad strādāju sierotavā, bieži braucām vairāku dienu ekskursijās. Arī kolhoza laikā bija iespēja paceļot, tagad gan neiznāk. Tik ilgu laiku saimniecību atstāt nevar, no rīta un vakarā lopiņi jāpabaro,” teic jubilārs.
Bet tuvāko pagastu kultūras pasākumus Juris Liepiņš ar kundzi vēl joprojām labprāt apmeklē. Pēdējā laikā bijuši gan uz koncertiem, gan teātra izrādēm Viesītē un Neretā. “Tā jau nav, ka tikai mājās sēžam. Ja ir kāds pasākums, lopiņus pabarojam agrāk un braucam. Kādreiz, kad te vēl notika balles, nevienu garām nelaidām. Tagad gan balles mums nav domātas, tur tikai jaunieši var palēkāt,” saka Juris Liepiņš.
***
Jurim Liepiņam aprīlī ir divi svētki, jo tieši nedēļu pēc dzimšanas dienas ir vārdadiena. “Es savas jubilejas nesvinu. Vienīgā, ko svinēju, kad apritēja sešdesmit gadu. Tie, kas atceras, apsveic,” saka jubilārs.
Jura Liepiņa ģimenē izauguši divi dēli. Viens dzīvo Skrīveros, otrs turpat Sproģos. Ir arī viens mazbērns.

Staburags.lv ARHĪVS

Mūžs aizritējis Zalvē

Kategorijas