Trīs gadu simti kapsētas vēsturē

2011. gada 3. septembris 00:01

Ikgadējie kapusvētki Rīteru kapsētā šoreiz bija īpaši, jo apritēja 300 gadu, kopš te izveidota mirušo atdusas vieta. Saistībā ar to pie kapsētas vārtiem atklāja piemiņas plāksni ar ievērojamāko cilvēku, kuri apglabāti šajos kapos, vārdiem.

Pļaviņu novada tūrisma gide, pašvaldība dabas un vides aizsardzības komisijas vadītāja Gunta Lazda stāsta, ka klintainiete Ilzīte Pitjukeviča ilgus gadus nenogurstoši izzina un pēta Stukmaņu apkār-tnes vēsturi. Viņa atklājusi, ka Rīteru kapsētā atdusas daudzi ievērojami Stukmaņu un Kokneses puses cilvēki — turīgi saimnieki, skolotāji, ārsti un sabiedriski aktīvi ļaudis, kas ar savu darbu veicinājuši apkārtnes izaugsmi. Tā radās iecere ar Pļaviņu novada pašvaldības atbalstu izveidot šādu plāksni. Pļaviņietis Pēteris Cielavs, kurš darbojas pašvaldības dabas un vides aizsardzības komisijā, ierosināja apzināt ievērojamākos cilvēkus, kuri guldīti arī citās novada kapsētās.
Piemiņas plāksnē ierakstīti 12 cilvēku vārdi — ārste Marta Zemure (dzimusi Pļaviņa), Kokneses valdes loceklis, revidents un bankas īpašnieks Juris Rozenkopfs (1814. — 1893.), skolotāja Jēkaba Skudras un ģenerāļa Andreja Auzāna (1871. — 1953.) dzimta, pirmais Stukmaņu pamatskolas skolotājs Jānis
Stučka no Segliniekiem, Kokneses muižas kungu ilggadēja kalpotāja, Horsta madāmas prototips R. Blaumaņa lugā “Ugunī” Līze Horsta, Stukmaņu dziedāšanas biedrības locekle un aktīva kultūras darbiniece Jūlija Paulīne Drapāne, Stukmaņu dziedāšanas biedrības priekšnieks no 1920. līdz 1939. gadam Kārlis Mežvēvers (1886. — 1939.), Nadziņu māju Stučku dzimta un Jēkabs Stučka, kurš savā mājā “Salās” izveidoja skolu, kā arī Kapmaļu dzimta. Made Kapmale — Girgensone (1865. — 1889.) bija Kokneses muižas istabene, kuru uzskata par vienu no Kristīnes prototipiem lugā “Ugunī”.
Gunta Lazda teic, ka vēstures izzināšanu turpinās, tāpēc gan pašvaldība, gan Ilzīte Pitjukeviča būs pateicīga par katru jaunu informāciju.
Kapusvētkus un ekumenisko dievkalpojumu Rīteru kapsētā ieskandināja kapu zvans, kas izgatavots neilgi pirms šī notikuma. Iepriekšējo zvanu no kapsētas nozaga, tāpēc nācās gādāt citu.
Aizkraukliete Astrīda Knoka stāsta, ka šie kapusvētki viņu ļoti saviļņoja, jo Klintaine ir viņas dzimtā puse un Rīteru kapsētā dus daudzi piederīgie.
— Paldies visiem, kuri īstenoja šo ieceri. Tas ir ļoti nozīmīgi laikā, kad skolās atsevišķi mācīs Latvijas vēsturi. Vislabāk to sākt ar savas tuvākās apkārtnes un dzimtas izzināšanu. Kapusvētku svētbrīdī apjautām, ka šī kapsēta ir kā mazs likteņdārzs, — stāsta Astrīdas kundze.

fakts

Rīteru kapsēta veidojās 1711. gadā, un turp veda no liela attāluma, jo Lielā Ziemeļu kara laikā (1700. — 1721. gadā), plosoties badam, mērim, mira daudz cilvēku, un viņus vajadzēja steigšus apbedīt. Tolaik kapsētas galvenie vārti bija no “Salu” māju puses. Kapsētā ir arī 18. gadsimta beigās izbūvētās baronu kapenes, kas 30. gados nopostītas. Šajā vietā atdusas Pirmajā pasaules karā kritušie karavīri. Kapliča būvēta ap 1860. gadu. Ulmaņlaikos zemi kapu paplašināšanai atvēlēja Jānis Nadziņš.

Staburags.lv ARHĪVS

Trīs gadu simti kapsētas vēsturē

Kategorijas