Staburags.lv ARHĪVS

Mājā atkal ir Jāņa Jaunsudrabiņa galds

Sandra Pumpure

2011. gada 3. septembris 00:01

2
Mājā atkal ir Jāņa Jaunsudrabiņa galds

Ievērojamā latviešu rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa jubileju augusta beigās ik gadu piemin arī Pļaviņās, jo ar šo pilsētu saistīts nozīmīgs viņa dzīves posms. Rakstnieka  celtajā mājā ar tagadējo saimnieku gādību atkal ir Jaunsudrabiņa galds.

Jānis Jaunsudrabiņš Pļaviņās dzīvoja no 1913. līdz 1915. gadam, uzcēla māju Kalna ielā. Fakti vēsta, ka šajā laikā tapa viņa stāstu krājumi “Dzīve”, “Debess vārti” un romāna “Aija” otrā daļa. Vēlāk rakstnieks māju pārdeva mākslinieka Aleksandra Štrāla ģimenei, kura dzimtas atvases tur dzīvo joprojām. Tomēr arī pēc tam Jaunsudrabiņš Pļaviņās pie Štrāliem bija biežs viesis.
Aleksandra Štrāla mazmeita Maija Tropa stāsta, ka tagad no rakstnieka lietām gan mājā nekā daudz nav saglabājies. Vairākas savulaik aizveda uz Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju “Riekstiņi” Neretā. Ir gan vēl divi krēsli, kas reiz piederēja Jaunsudrabiņa meitai Lilijai. Uz viena no tiem joprojām ir arī pārklājiņš, ko Lilija reiz dāvinājusi Maijas kundzes tēvam Voldemāram.
Maija Tropa labi atceras galdu, pie kura rakstnieks dārzā bieži rakstījis. To var redzēt senā fotogrāfijā, kura tapusi Kalna ielas mājas dārzā aiz pagraba. Maijas kundze atminas, ka savulaik pati pie tā sēdējusi. Tā kā šajā mājā ciena un glabā vēstures liecības, pļaviņiete vēlējusies, lai mājā atkal ir Jaunsudrabiņa galds.
Pēc fotogrāfijas tā līdzinieku izgatavoja pļaviņietis Guntis Grandāns. Pieminot rakstnieku jubilejā, notika jaunā galda iesvētības, kurās pulcējās tā darinātājs, mājas saimnieki un viesi no Pļaviņu kultūras centra, bibliotēkas un skolas. Pļaviņu novada galvenās bibliotēkas darbinieces Maijai Tropai uzdāvināja Jāņa Jaunsudrabiņa portretu. Savukārt atjaunotais Jaunsudrabiņa galds būs Maijas kundzes un viņas meitas Santas mājas viesistabā.

VĒSTURE ATGRIEŽAS. Pie jaunā galda atkal tiekas cilvēki, kuriem svarīga kultūra. No labās — Guntis Grandāns, Maija Tropa, Pļaviņu kultūras centra darbiniece Anita Kokina un Pļaviņu muzeja telpu saimniece Iveta Krastiņa.
Santas Patrijukas foto