Skrīveriešiem divas jaunas zālaugu šķirnes

2011. gada 8. septembris 00:01

Skrīveru zemkopības zinātniskais institūts kopā ar Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” šogad sācis vēl nebijušu gandrīz pusmiljonu latu vērtu projektu. Ap divdesmit hektāru laukā iesētas vairākas energokultūras un iestādīti simtiem dažādu sugu lapukoku. Lauks sadalīts slejās, un tās mēslo atšķirīgi, izmantojot netradicionālus mēslošanas līdzekļus — ražošanas blakusproduktus. Vairāku gadu laikā veiks augu, to mijiedarbības, ražības pieauguma un citu parametru uzskaiti.

Lai negaidītu gadiem
ERAF projekta “Daudzfunkcionālu lapukoku un enerģētisko augu plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas modeļu izstrāde” mērķis ir izveidot daudzpusīgu datubāzi, kuru piedāvāt platību ar zemu kadastrālo vērtību, mazauglīgu, sarežģīta reljefa un citādi intensīvai lauksaimniecībai neizmantojamu lauku īpašniekiem. Statistika liecina, ka Latvijā ir ap 1,5 miljoniem hektāru aizlaistu platību, no kurām negūst ne ekonomisku, ne sociālu labumu. Veiktie pētījumi piedāvātu optimālo darbības variantu zemes izmantošanai.
Šāds daudzfunkcionāls pētījums dod arī iespēju izvēlēties pareizāko zemes izmantošanas veidu, pielāgojot to cilvēka dzīves ritējumam. Piemēram, spēka gados cilvēks nodarbojas ar energokultūru audzēšanu, bet tajā pašā laikā var jau domāt par vecumdienām, līdzās iestādot nektāru dodošus kokus, piemēram, liepas, lai vēlāk nodarbotos ar dravniecību.
Eksperimentālais lauks ierīkots institūtam apsaimniekošanā nodotajā zemē ap desmit kilometru attālumā no Skrīveriem Madlienas virzienā jeb, kā institūta darbinieki to dēvē, Pardeņču laukā. Tā ir pietiekami liela teritorija, lai visus interesējošos augus audzētu vienkopus. Līdz šim kolēģi no “Silavas” veica līdzīgu izpēti, bet daudz mazākā platībā, šaurākā spektrā, un tādēļ rezultāti nav tik daudzpusīgi.
Viena no iespējām ir aizlaistās platības apmežot, bet šāda darba rezultāts būtu jāgaida ilgi — 10, 15 gadu. Tāpēc šis projekts uzskatāmi parādīs, ko salīdzinoši neilgā laikā var iegūt no lauka, vienkopus audzējot zālaugus un kokaugus. Pasaulē to pazīst ar nosaukumu “lauku mežsaimniecība” (agroforestry — angļu val.).
Sacenšas ar vietējiem
Sarmīte Rancāne, institūta pētniece, rāda lauka shēmu, kuru izstrādājusi projekta vadītāja Dagnija Lazdiņa no “Silavas” kopā ar Skrīveru zāl-augu speciālistiem. Nosacīti tā augšējā malā iesēti zālaugi, kuri paredzēti enerģētikai, piemēram, apkures granulu ražošanai izmantojamie miežabrālis un niedru auzene. Līdzās arī galega un daudzgadīgā lupīna, kas domāta biogāzes iegūšanai.
Tad tā sauktie retie stādījumi, kur koki stādīti divarpus un piecu metru attālumā. Te aug gan vietējie ķirši, liepas, robīnijas, gan no Itālijas ievestās apses. Starp kokiem pasējā iesēti arī jau nosauktie zālaugi. Tas darīts ar mērķi koka augšanas laikā lietderīgi izmantot zemi ap to. Arī vizuāli šādi stādījumi ir daudz pievilcīgāki, jo līdzinās parkam ar koku rindām un zālaugiem starp tām. Papildu labums ir tauriņziežu (galegas un lupīnas) spēja pie saknēm piesaistīt atmosfēras slāpekli, kas uzlabo augsnes sastāvu, un zeme nav papildu jāmēslo ar slāpekļa preparātiem. Daudzas koku sugas lieti noder arī biškopībā kā nektāraugi.
Nākamais bloks apstādīts ar lapukokiem — bērzu, baltalksni, melnalksni un hibrīdo apsi. Tie paredzēti gan šķeldas ražošanai, gan kā lietaskoki. Stādījumus noslēdz dubultrindās stādītas papeles un kārkli, kurus pārsvarā var izmantot šķeldai.
Dzīvniekiem zinātne nerūp
Netradicionālos stādījumus arī neordināri mēslo — ar to, kas paliek pāri no jau nosaukto energoresursu izmantošanas. Šķelda un granulas sadegot veido pelnus, biogāzes ieguves blakusprodukts jeb atkritumi ir digestāts, ūdens attīrīšanas procesā iegūstam notekūdeņu dūņas. Tās skrīverieši ņems no SIA “Aizkraukles ūdens”.
Lai pētītu mēslojuma ietekmi uz augsni, tās novērošanai zemē ievietoti augsnes lizometri, kuros sakrājas lietusūdens ieskalojumi. Katru mēslojuma veidu iestrādā noteiktā platumā zemes slejās, tādējādi gūstot iespēju vienam un to pašam augam novērot dažādu mēslojumu ietekmi.
Vieni no pirmajiem iegūtajiem datiem gan tieši neattiecas uz izaudzēto, bet gan uz nezālēm, kas visbagātīgāk aug ar dūņām mēslotajās rindās. Ne ar nolūku audzētas, arī tās var uzskatīt par energokultūrām. Rudenī viens no būtiskākajiem mērījumiem būs koku pieaugums garumā un resnumā sezonas laikā. Tāpat jāuzskaita ieaugušie un nokaltušie koki. Perspektīvā lauku paredzēts arī iežogot, pasargājot no mežazvēriem, kuri traucētu novērojumu veikšanai, kokus apgraužot. Augšanas procesā veiks dažādas uzskaites un analīzes, iegūtos datus apkopos un veiks to matemātisko apstrādi. Zālaugiem noteiks to kvalitāti, kā arī sēklu derīgumu un mēslojuma ietekmi uz to. Analizēs dažādu stādījumu ierīkošanas izmaksas. Salīdzinoši lētāka ir zālaugu, piemēram, miežabrāļa, audzēšana, kas vairāk līdzekļu prasa pirmajā gadā, bet nākamajos izmantošanas gados apsaimniekošana nav dārga.
Būs savi kārkli un jauna lupīna
Līdztekus šiem pētījumiem “Silvas” speciālisti nodarbojas ar Latvijas kārkla šķirnes izveidi, jo līdz šim visas rūpnieciski audzētās ievestas no ārvalstīm, galvenokārt Zviedrijas. Tāpēc, apbraukājot Latviju, no dažādām vietām savākti savvaļas kārkli, kuri iestādīti eksperimentālajā laukā. Ar laiku no tiem atlasīs vienu — vispiemērotāko Latvijas apstākļiem, kā arī salīdzinās tos ar šeit jau augošajiem kārkliem no Zviedrijas.
Lai nākotnē kārklu audzēšana būtu efektīvāka, “Silavas” darbinieki domās arī par ražas novākšanas maksimālu automatizēšanu — efektīva kārklu kombaina iegādi, kas turpat uz lauka kārklus nogrieztu un sasmalcinātu.
Īpašu uzmanību mežsaimnieki pievērsuši papelēm un šajā laukā novēro Itālijas papeļu šķirņu pielāgošanos Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Nepilna gada laikā noskaidrots, ka tās nelabprāt uzņem vienu no mēslojuma veidiem — dūņas.
Saistībā ar projektu paredzēts reģistrēt Skrīveru institūtā izveidotās divas jaunas zālaugu šķirnes — Latvijas miežabrāli un daudzgadīgo mazalkoloīdo lupīnu, kas paredzēta gan biomasai, gan lopbarībai. Lai šķirnes reģistrētu, jāveic to testēšana.
Sarmīte teic, ka projekta darbība un tam piešķirtie līdzekļi paredzēti vēl diviem gadiem, bet, lai pētījumus turpinātu, zinātnieki centīsies rakstīt jaunus projektu pieteikumus un piesaistīs papildu finansējumu.

Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveriešiem divas jaunas zālaugu šķirnes

Kategorijas