Zied no sniega līdz salnām

2011. gada 7. septembris 20:53

Skrīverietes Monikas Rutkas dārza krāšņās dālijas nu jau vairākus gadus iepriecina šo puķu cienītājus. Arī šogad teju simts dažādu dāliju varēja aplūkot izstādē Skrīveru novada kultūras centrā. Monikas kundzes dārzā zied ap divsimt šķirņu dāliju, bet stādu ir gandrīz tūkstotis.

Skrīveros Rutku ģimene mīt kopš 1974. gada, bet darbīgās kundzes dzimtā puse ir zilo ezeru zemē — Aglonā. Monika pēc profesijas ir agronome, jaunībā par agronomi arī strādājusi, bet ilgu laiku bijusi brigadiere lopkopības kompleksā.
Traktora krava liliju
Monikas kundze par dārzu un puķēm runā kā par dzīvām būtnēm. Nedaudz ar humoru stāsta par nekaunīgajiem kurmjiem un ēdelīgajiem maijvaboļu kāpuriem, bet ar lielu mīlestību par prieku, ko sagādā puķes, krūmi, koki. Par iespēju vērot, kā tie izaug no mazas sēkliņas, uzzied, novīst, kā ienākas sēklas. Un ik rudeni tos gatavo jaunai atdzimšanai. Skrīveriete nelielajā piemājas 0,6 hektāru zemes gabaliņā iekopusi īstu puķu paradīzi. “Tas paveikts divdesmit viena gada laikā. Kad sākām te, “Līčos”, dzīvot, bija tikai klajš lauks,” stāsta Monikas kundze. “Pirms tam dzīvojām “Silmačos”, kur bija Skrīveru saldumu ražotne. Tur bija visādas puķes, ļoti daudz balto liliju. Kad posāmies uz šo māju, noraku veselu traktora kravu ar puķēm un atvedu šurp.”
Arī pašai savas puķes
Dāliju krāšņums te radies palēnām. Gumus kundze pasūta pie slavenā Aigara Baroniņa Rīgā, pie Jāņa Juhņeviča Jelgavā, botāniskajā dārzā Salaspilī. Monikas kundze arī pati audzē dālijas. Ievāc sēklas, iesēj. Šīm puķēm lielajā dārzā ir atvēlēta atsevišķa dobe. Ziedošās dālijas kundze apskata, izvērtē un labākās, skaistākās atlasa. Zināšanas par augiem un kokiem skrīveriete gūst dažādos preses izdevumos, visvairāk patīk “Dārza Pasaule”, tajā esot pamatīgi un profesionāli daiļdārzu apraksti. “Tajā ir daudz rakstu, kas man interesē. Vakaros pirms gulētiešanas labprāt lasu arī iepriekšējo gadu izdevumus,” teic Monikas kundze. “Dienā lasīt nav laika, jādarbojas dārzā.”
Jāravē piecas reizes
“Dārzs vasarā piecas reizes jāizravē. Liekas jau, ka dālijai nezāles nekaitē, bet smukuma taču nav!” saka Monikas kundze. “Pavasarī iestādu, vajag kādu nedēļu, lai to izdarītu, pēc tam ar lāpstu visām dobēm ieroku maliņas. Tad ir smukāk.”
Rudenī lielākais darbs ir visu izrakt, sašķirot, sanest pagrabā. Katrai puķei Monika piesien plāksnīti ar nosaukumu, tā jāpiesien stingri, jo kāti žūst, un zīmīte viegli var nokrist un pazust. “Tādu stādu, kāds ir izaudzis, zemē atpakaļ nevar likt. Jādala, tad tas labi aug. Skaistāk zied. Un dalot iznāk daudz. Dažs cers labi dalās, cits grūtāk, nedrīkst sakņu kakliņus traumēt,” pieredzē dalās saimniece. “Tik daudz puķu tagad, ka iestādīju tās arī aiz žoga. Tur tās aug un zied kopā ar ķirbjiem un kannām. Ja kādam interesētu, un, ja vēlētos, es labprāt padalītos ar dālijām, tāpat bez maksas.”
Ar lāpstu nepietiek
“Nepiekrītu tam, ko žurnālos raksta, ka vajag tikai gribēšanu un dārzu var bez naudas ierīkot,” atklāj Monika. “Ar lāpstu vien ir par maz. Ko tad es stādīšu? Sēklas maksā naudu. Audzēju no sēklām pati, pagājušajā gadā bija ap 40 kastīšu, šogad jau mazāk.” Naudu vajadzētu arī puķu barošanai, bet tās īpaši netiek mēslotas, “Līčos” zeme ir pietiekami laba.
Dārzā vieta ir ikvienai puķei, kokam. Saimniece jau plāno, ko vēl nopirkt, un nespēj paiet garām stādu tirdzniecības vietām, puķu veikaliem, sēklu stendiem.
“Nolūkoju pīpes koku, bet nenopirku, tagad žēl,” apcerīgi saka saimniece. “Ošlapu kļavu gribu un to ar sarkanajām lapām arī. Dārzā aug parūkkoks, zied katru gadu, bet “parūkas” nav, būs jāpērk cits stāds.”
Dārzs “Līčos” ziedos slīgst jau no agra pavasara. Pirmās sāk ziedēt sniega rozes, erantes, sniegpulkstenītes. Tad iepriecina prīmulas, ozolītes, rudbekijas, gauras, nikandras un citas. Dārzā aug dažādi dekoratīvie krūmi un koki. Rožainās un baltās vilkābeles, plūškoki, forsītijas, spirejas, sniega pikas, Amūras un Ungārijas ceriņi, jasmīni. “Pēdējās rudens puķes manā dārzā ir dālijas. Samtenes arī ļoti skaisti zied, bet tāpat salnas baidās,” stāsta kundze. “Pērn dālijas ziedēja ilgi. Nācās ar ziediem norakt, žēl. Dēls palīdzēja rakt, grieza ziedus un lika kaudzē. Šogad sola siltu, mitru un ilgu rudeni, bet nesen “Staburagā” izlasīju, ka zosis jau aizlidojot un būšot agra ziema. Es domāju — zosis varbūt lido no vienas barošanās vietas uz citu, ceru, ka nebūs agra ziema un varēs ilgāk priecāties par ziediem.”

Staburags.lv ARHĪVS

Zied no sniega līdz salnām

Kategorijas