Dzimšanas dienā ļauj sevi pamodināt

2011. gada 10. septembris 00:01

Šonedēļ 30. dzimšanas dienu svin daudzesietis Gatis Gūtmanis. Bučas, dāvanas un apkampieni jau saņemti, bet ballīte ar brāļa ceptajām gardajām picām būs rīt. “Skaitlis 30 man liek “apsēsties”,” saka jubilārs. Tā kā esam vienaudži, vienojamies pāriet uz “tu”.

Lielā notikuma gaidās
Gatis ir precējies un šobrīd ar sievu Daci gaida savu pirmdzimto, kuram jābūt klāt kuru katru dienu. “Nezinām, kas mums būs — puisītis vai meitenīte, tas būs liels pārsteigums. Šī lielā notikuma gaidās esmu ļoti uztraucies,” neslēpj Gatis.
Gata ģimene dzīvo lauku mājā Daudzeses pagastā kopā ar viņa vecākiem. Šobrīd ģimenei grūtības sagādā kartupeļu novākšana, jo katru dienu līst. Rudens ir īstais laiks sakopt īpašumu, tāpēc viņi aicina draugus un rīko rudens talkas. “Man ir brālis, kurš daudz palīdz saimniecībā, un bariņš ļoti labu draugu, ar kuriem turamies kopā ne tikai svētkos un ballītēs, bet palīdzam viens otram arī lauku darbos,” stāsta Gatis.
Daudzesietis apsaimnieko savus īpašumus, ir īstenojis arī divus Eiropas Savienības atbalstītus projektus, kas saistīti ar meža kopšanu, inventāra iegādi un lauksaimniecības zemes apmežošanu.
Vaļasprieku manto no tēva
Lai gan studējis jurisprudenci, Gatis izvēlējies darboties pilnīgi citā virzienā: “Mana specialitāte ir jurista palīgs, to apguvu apzināti, lai orientētos normatīvajos aktos un šīs zināšanas varētu izmantot saimniekojot. Tēvs ir mežsaimnieks, un viņš mūs ar brāli jau no agras bērnības mācīja, kā mežs jākopj un jāatjauno. Mani tas aizrauj un interesē. Šobrīd kopā ar draugiem plānojam veidot uzņēmumu, lai nodarbotos ar mežizstrādi, meža atjaunošanu un kopšanu, tas ir viens no šīgada projektiem,” atklāj Gatis.
Daudz laika jubilāram aizņem arī vaļasprieks — medības. Arī to abi ar brāli mantojuši no tēva. “Bez medībām savu dzīvi nespēju iedomāties. Kā laukos vēl varētu atpūsties no darbiem? Pagaidām mans lielākais guvums ir daži lielāki mežakuiļi un stirnu tēviņi, bet tādas trofejas kā alnis vai briedis vēl nav gadījušās. Tik daudzus gadus jau medīju, bet nekā. Draugi gan mierina, ka man viss vēl priekšā,” teic Gatis.
“Sērkociņu kastītē” nedzīvos
Vēl viens vaļasprieks, ar ko Gatis aizrāvies vasarā, ir veikbords: “Tā ir “baigā” lieta. Tikai man ļoti nepatīk, kā tas skan latviski, tāpēc saku, ka esmu aizrāvies ar ūdensdēli. Brālis nopirka motorlaivu ar visu ūdensmotosporta aprīkojumu — ar pūšļiem, slēpēm, un viņš man šo sportaveidu arī atklāja. Līdz tam es biju braucis tikai ar ūdensslēpēm, bet tas ir kaut kas pavisam cits. Mūsu īpašums ir pie pašas Daugavas, tā ka atliek vien nolaist laivu ūdenī, un aiziet!”
Studiju laikā dzīvojot un strādājot Rīgā, izbaudītas arī visas pilsētas izklaides un ballēšanās iespējas. “Ja esi īsts laucinieks, tad kādā brīdī dzīve “sērkociņu kastītē” vienkārši “piegriežas”, un tu saproti, ka arī visām pilsētas piedāvātajām izklaidēm nav nekādas vērtības. Pilsēta ir kā skudrupūznis, un dzīve tajā aprobežojas ar darbu un dzīvokli. Secināju, ka arī draugi pilsētā kļūst arvien aizņemtāki, nodarbināti katrs ar savām problēmām. Man liekas, cilvēki laukos ekonomisko krīzi izjūt krietni mazāk nekā pilsētā,” domā Gatis.
Gatis piebilst, ka arī tagad apmeklē dažādus pasākumus Rīgā, bet dzīvot gan tur negribētu: “Iespējams, kādreiz varētu pārcelties uz Aizkraukli. Te tuvu ir lauki, un tā ir mazpilsēta, bez milzīgas drūzmas un trokšņa.”
Nostiprinājušās
dzīves vērtības
“Staburaga” iznākšanas dienā Gatis sveicienus un bučas dzimšanas dienā jau saņēmis, jo ģimenē pārējie vienmēr pieceļas agrāk par jubilāru, un tad modina viņu ar puķēm, dāvanām un bučām. “Iepriekšējā vakarā ievēroju, ka mājinieki noslēpumaini rosās, bet dzimšanas dienas rītā ļāvos, lai visa saime mani pamodina. Man uzdāvināja brīnišķīgu sēņošanas rokasgrāmatu un vēl visādus mīļus niekus, tas bija ļoti patīkami,” teic jubilārs.
Tā kā Gata dzimšanas diena ir lielo rudens darbu laikā, rīt svinības būs apvienotas ar mātes un brāļa sievas jubilejām. Dzimtas svinībās ēdīs arī brāļa ceptās picas, kuru cepšanai viņš iegādājies speciālu krāsni.
“Kad piezvanīji un aicināji mani uz sarunu, mājup braucot, visu laiku domāju, ko lai es par sevi stāstu? Kā es jūtos savā 30. dzimšanas dienā? Šis skaitlis man liek tā kā “apsēsties”. Varbūt ne puse, bet liela daļa mūža jau nodzīvota. Šajā vecumā man nostiprinājušās dzīves vērtības, un laikam jau tas ir slieksnis, kad par sevi varu teikt, ka beidzot esmu kļuvis prātīgāks. Viss, kas bija pirms tam, neskaitās,” domā jubilārs.
Sajūtas ir tik patiesas un nenodilušas
Gatis stāsta, ka viņu nepavisam neiepriecina tas, ka dzimšanas diena nozīmē arī vienu gadu vairāk. “Atceros, piecpadsmit gadu vecumā ļoti negribēju savu 16. dzimšanas dienu. Iespējams, apzinājos, ka, iegūstot pasi, kļūšu pieaudzis un par puikas bezrūpīgo dzīvi būs jāsāk aizmirst. Joprojām domāju, ka 15 un 16 gadu ir skaistākais laiks cilvēka dzīvē — viss vēl priekšā, un sajūtas ir tik patiesas un vēl nenodilušas. Lai cik banāli tas skan, vienīgā lieta, ko gribas novēlēt gan sev, gan citiem — lai būtu laba veselība. Dīvaini, bet tas ir vienīgais, kas mani satrauc. Nekādas materiālas lietas un viss pārējais, ko šī pasaule mums var dot, nevar aizstāt veselību. Mūsu opis ir veselīga dzīvesveida piekritējs, un viņš parasti visiem tikai to vien vēl. Mēs kādreiz par viņu arī pazobojamies, bet pašam 30 gados nekas cits, kā vēlēt labu veselību, nenāk prātā,” smej Gatis.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzimšanas dienā ļauj sevi pamodināt

Kategorijas