Nevar saimniekot kā vakar

2011. gada 15. septembris 00:01

Seces pagasta zemnieku saimniecības “Stalāni” īpašnieks Jānis Arps ir viens no retajiem, kurš ne vien pats strādā, bet darbu savā saimniecībā dod arī trim strādniekiem. Sadarbības partneri no SIA “Aizkraukles piens” no “Stalāniem” ik pārdienu aizved ap tonnu piena, bet nākotnē plānots saimniecību paplašināt, slaucamo govju skaitu no 30 palielināt līdz 100.

Ar 30 “pa nullēm”
“Stalānos” dzīvojusi saimnieka māte un arī nodarbojusies ar lopkopību. Jānis pārņēmis un turpina viņas iesākto. Pamatnozare ir piena ražošana, bet pirms diviem gadiem izveidots arī gaļas lopu ganāmpulks, kurā šobrīd ir desmit liellopu — piecas govis un pieci teļi. Bet ar laiku gaļas lopu skaits pieaugs, un šim nolūkam netālu no kūts top novietne, kur patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un caurvēja.
Piena devēju kopā ar telēm gan ir septiņas reizes vairāk. Līdz šim saimniecība veiksmīgi strādājusi ar šādu lopu skaitu, bet, lai attīstītos, jāaug, kā arī nopietni jādomā par ciltsdarba veikšanu un izslaukuma palielināšanu — saka saimnieks. Šogad trīsdesmit govju piena pietiekot vien visu rēķinu samaksai, tā teikt, strādājot “pa nullēm”. Kā vienu no iemesliem tam saimnieks nosauc samazināto piena iepirkuma cena no 23 santīmiem par litru līdz 17. Jānis cer, ka piena iepirkuma cena mainīsies, kad atvērs jauno piena pārstrādes rūpnīcu pie Jelgavas, jo pagaidām nopietnu konkurenci pārstrādātāju vidū nejūt.
Arī pakalpojumu izmantošana — skābsiena ruļļu tīšana, zālāja pļaušana, graudu kulšana un citi — piena ražošanu sadārdzina. Neiztikt bez graudiem, un astoņos hektāros augošos miežus arī jālūdz nokult kādam, kuram ir tehnika. Izmaksas ziemā pieaug, slaucamās govis piebarojot ar kombinēto lopbarību, bet vasaras sākumā, kad karstumā izdega zāle, izslaukums bija zems. Izmaksas palielinājušās arī sadārdzinātās elektrības dēļ, un jau pirmajā mēnesī tās patēriņš pārsniedza 1200 kilovatu, tādēļ viena kilovata cena ir virs desmit santīmiem. Salīdzinājumā ar pērno gadu mēnesī tas ir par sešdesmit latiem vairāk. Bet piena iepirkuma cenu neviens nepalielina.
Roku slaukšanai
neļaujas
Šogad Jānis iegādājās savu ruļļu tinamo mašīnu. Ruļļu tīšana nu kļuvusi daudz lētāka, tādēļ barības ziemai sagatavots vairāk kā citus gadus. Nākamgad pats arī pļaus, jo rudenī plānots iegādāties Vācijā ražotu pļaujmašīnu. Līdz šim izlīdzējies ar mazo pļāvēju, bet tas nozīmē lielas izmaksas, jo mainīgo laika apstākļu dēļ siens bieži vien salīst, daudz jāgroza, lieki jātērē degviela. Lai arī pagājušajā ziemā šajā pusē elektrības pārtraukumu nebija, arī ģenerators saimniecībai būtu nepieciešams, jo govis pieradušas pie mehāniskās slaukšanas, rokām neļaujoties, sperot.
Vai izslaukumu varētu kāpināt, nelaižot govis ganībās, bet arī vasarā atstājot kūtī? Saimnieks neatzīst šādu metodi un tikai pa slaukšanas laiku viņas sadzen zem jumta, citādi, cik vien iespējams, lopi mīt svaigā gaisā. Tā dzīvnieki ir arī daudz tīrāki, kas piena ražošanā nav mazsvarīgi. Turot tikai kūtī, nepieciešama cita tehnika, pirmkārt, barošanai, bet pašlaik telpas nav tik lielas, kas sarežģījumus rada ziemā, barību kūtī nesot ar rokām. Tāpēc darba trim palīgiem — ganam, slaucējai un kūts strādniekam — netrūkst.
Degvielas nepietiks
Ražošanas paplašināšana nozīmē arī jaunu piena dzesētāju. Esošais pašlaik dzesē tonnu piena. Līdz 2014. gadam “Stalānos” jābūt uzceltai kūtsmēslu krātuvei. To paredz Ministru kabineta noteikumi par kūtsmēslu glabāšanu atbilstoši vides prasībām. Novietnēs, kurās ir 10 vai vairāk dzīvnieku, jābūt šādām krātuvēm. Vēl esot jādomā, vai krātuvi celt par saviem līdzekļiem vai piesaistot Eiropas naudu.
Lai sekotu līdzi aktualitātēm lauksaimniecībā, saņemtu atbalstu juridiskos un citos jautājumos, Arpa kungs divus gadus ir Zemnieku saeimas biedrs. Bet viena otra lieta saimniecības darbību ietekmē neatkarīgi no tā. Piemēram, šogad par pusi samazināts bezakcīzes dīzeļdegvielas daudzums nepietiekamo ienākumu no hektāra dēļ. Būs jāiztiek ar piecām tonnām degvielas vai arī jāiegādājas dārgāka, jo nepieciešams desmit tonnu.
Pagūst norakt kartupeļus
“Stalānos” kopš pavasara strādā un ar trīsdesmit govīm lieliski tiek galā daudzesiete Ina Strigune. Pirms tam gandrīz gadu bijusi bezdarbniece. Viņa stāsta, ka no pirmās algas beidzot varējusi nomaksāt rēķinus, nopirkusi putekļsūcēju. Arī meitai un mazmeitai varot palīdzēt.
Inas darbdiena sākas piecos rītā, tāpēc lielākoties dzīvojot tepat uz vietas. Arī rīti jau kļuvuši tumši, ceļš bieži dubļains un ar velosipēdu grūti izbraucams.
Govis jāaprūpē ar mīlestību — viņa saka. Slaukšanas aparātiem, traukiem un citiem rīkiem vienmēr jābūt tīriem, tāpēc darba daudz, un darbdiena beidzas ap astoņiem vakarā. Brīvāks esot vien dienas vidū, tomēr pagājušajās brīvdienās paspējusi novākt savu kartupeļu lauku.
“Bet par to, ka nav laika kam citam, grēks sūdzēties, jo jāsaka paldies, ka ir darbs,” atzīst Ina. “Bezdarbniekos” piedāvā dažādus kursus, bet mācīties, piemēram, floristiku viņa nevēlas, un pie lopiem laikam paiešot viss mūžs. “Tas nav no tiem darbiem, ko darītu pret savu gribu. Esmu izmācījusies par audēju, bet neko citu, kā kopt govis, iedomāties nevaru,” teic Ina. “Stalānu” govju skaitā jau esot viena otra mīlule, piemēram, jaunā gotiņa Evelīna, kura šogad nāca slaucama.

Staburags.lv ARHĪVS

Nevar saimniekot kā vakar

Kategorijas