Vaļasprieks mūža garumā

2011. gada 17. septembris 00:01

Laikraksta “Staburags” viesošanās secietei Ainai Šablovskai bija pārsteigums dzimšanas dienā. Zinu, ka tādi noteikti būs vēl, jo šajā ģimenē katram lielākos svētkos cenšas sagādāt īpašus mirkļus. Šajās dienās Ainas kundze svin 60 gadu jubileju.

Visi dzīvo Secē
Ainas kundze nāk no kuplas saimes, kurā auguši astoņi bērni. Turklāt rudens ģimenei ir jubilejām visbagātākais, jo brāļi un māsas dzimuši lielākoties rudenī. Jubilāre stāsta, ka viņi atzīmē katra ģimenes locekļa vārda un dzimšanas dienu un cenšas apciemot. Tas nemaz nav grūti, jo visi dzīvo Secē.
— Šajā pagastā esam dzimuši, dzīvojuši, apprecējušies un palikuši. Nespēju iedomāties, ka varētu pārcelties dzīvot kaut kur citur! — saka enerģiskā Aina Šablovska, ar lepnumu un mīlestību stāstot par savējiem.
Kopības izjūta sarunā jūtama ik brīdi. Seciete tam piekrīt, jo priekos un bēdās viņi turas kopā, lai cits citam palīdzētu un uzmundrinātu. Jā, un, protams, lai dziedātu. Muzikāla ir visa viņas Ramiņu dzimta. Ainas kundze atminas, ka tēvam piemitis šis talants un viņš visu laiku staigājis dziedādams.
Atbalsta cits
citu
Dziedāšana ir sirdslieta, kas Ainas kundzi pavadījusi no agras bērnības līdz pat šim brīdim, un visu laiku viņa dziedājusi altu. Jaunībā spēlējusi arī ermoņikas un akordeonu un pat darījusi to kristībās un ballēs. Tagad gan šī māka piemirsusies. Jau mācoties Kokneses vidusskolā, jubilāre dziedāja ansamblī un turpināja to darīt arī Secē. Turklāt šajā kolektīvā iesaistījušies arī viņas māsa un divi brāļi. Šajos gados patiesi dziedāts daudz. Nesen Seces ansambļa vadītāja pārcēlās dzīvot citur, un Ainas kundze spriež, ka diezin vai kolektīvs turpmāk darbosies. Gribētos, lai jaunie pārņem “stafeti”, bet intereses tomēr nav. Tas esot skumji, jo Secē taču ir tik daudz dziedošu cilvēku, pat veselas ģimenes.
Muzikāls ir arī Ainas kundzes vīrs Felikss, kurš prot spēlēt bajānu un savulaik dziedāja Saukas profesionālās skolas ansamblī. Sieva teic — “dziedamā rīkle” vīram ir.
Aina Šablovska 23 gadus nostrādāja akciju sabiedrības “Krājbanka” Seces nodaļā — līdz brīdim, kad to slēdza. Kāpēc izvēlējusies darbu, kas saistīts ar rēķināšanu? Jubilāre atzīst, ka viņa vēl tagad nespēj ne dienu pavadīt, ja nepāršķirsta kādus papīrus. Rēķināt un rakstīt paticis vienmēr. Pirms tam neilgi strādāts arī par grāmatvedi un sekretāri. Speciālas izglītības šajā jomā viņai nav, bet tolaik ar vidusskolas izglītību visi ceļi bija vaļā. Apmeklēti arī sekretāru kursi, bet pārējais apgūts darba gaitā.
— Nebija jau arī lielas iespējas mācīties, jo vecāki mūžībā aizgāja agri, tāpēc vajadzēja strādāt, lai būtu iztikšana. Mēs, bērni, viens otru “izvilkām”, un visiem ir vidējā izglītība, pabeigti arī tehnikumi, — stāsta seciete.
Vīru iepazīst jau bērnībā Arī savu vīru Ainas kundze satika Secē. Viņi līdzās uzauga, un tā iznāca, ka neizlaida viens otru no redzesloka. Felikss ar ģimeni uz Seci pārcēlās no Baltkrievijas un sākumā dzīvoja kaimiņos. Puisim tolaik bija 14 gadu, bet mazajai Ainai — seši. Viņa atminas, kā mācījusi savam nākamajam vīram latviešu valodu. Šī draudzība turpinājās arī tad, kad Aina mācījās, bet Felikss devās dienestā. Tiekoties allaž bijis mīļš un gādīgs, arī ballēs vienmēr meiteni izdancinājis. Tā draudzība pārauga mīlestībā, un pēc vidusskolas beigšanas Aina ar Feliksu apprecējās. Nu jau 42 gadus viņi ir kopā, un vēl aizvien jubilāre teic — labi dzīvojam!
— Esmu bijusi aktīva pašdarbniece un ar ansambli bieži kaut kur braucām uzstāties, un nekad no vīra nedzirdēju nekādus pārmetumus. Viņš tika galā ar lopiem, darbu un mājas soli. Starp mums abiem ir vislielākā uzticība. Neko nav man žēlojis, jo zināja, ka uz mani var paļauties. Raksturā gan es esmu diezgan taisna un tieša, — atzīst jubilāre.
Viņa teic, ka padomju laikā bieži bijusi iespēja aizbraukt kādā ekskursijā. Redzēta Kijeva, Jalta, Soči, Minska, Volgograda, kur paticis visvairāk. Ceļots arī pa Latviju, jo ģimene rindas kārtībā tika pie žigulīša “Lada”. Pēdējais tālākais brauciens bija uz Sanktpēterburgu pie draudzenes. Tur nokļūt viņa kāro atkal. Šī pilsēta visvairāk fascinējusi ar savām strūklakām.
Turpina tradīciju
Lai arī pati augusi kuplā ģimenē, Ainas kundzei ir tikai viena meita Elita un divas mazmeitas — Alise un Edīte. Jautāju Ainas kundzes meitai, kā viņa raksturo māti? Pirmais, ko Elita saka — stingra, bet tūlīt pat jautri pasmaida, ka nu jau vairs nē. Arī ģimenes jaunākās dāmas ir muzikālas, dzied un pēc dzirdes spēlē dažādus mūzikas instrumentus.
Jubilārei ļoti patīk puķes. Pati viņa sev solot, ka izmetīs kādu daļu, bet rudenī no dzīvokļa balkona atkal visas nes iekšā. Ainas kundzei ir ļoti daudz telpaugu, jo ārā nav iespēju to audzēt. Tā kā jau vairākus gadus viņa vairs nestrādā algotu darbu, ir laiks pievērsties puķēm un citiem ikdienas darbiem.
— Kopš apprecējāmies, vienmēr esam turējuši lopus. Kūtiņa bija patālu un ganības vēl tālāk, bet kaut kā tikām galā, lai arī vajadzēja abiem ar vīru strādāt. Pēdējā laikā secinājām, ka tas nav izdevīgi, un jau otro gadu lopu vairs nav. Paziņas man dažkārt vaicā, ko es daru, ja vairs nav darba un lopu? Bet garlaicīgi man nav ne brīdi, jo vienmēr ir, ko darīt. Mums joprojām ir dārzs. Televīzijā seriālus neskatos, vairāk patīk informatīvie raidījumi, — piebilst Aina Šablovska.

Staburags.lv ARHĪVS

Vaļasprieks mūža garumā

Kategorijas