Bankas krahs — šoks daudziem

2011. gada 24. novembris 00:01

“Latvijas Krājbankas” darbības apturēšana ir satriekusi daudzus iedzīvotājus un pašvaldību darbiniekus arī Aizkraukles reģiona novados.

Nevar nopirkt maizi
Otrdienas rītā redakcijā raudādama ienāca Juzefa Glazkova no Kaplavas. Ziņa par to, ka “Latvijas Krājbankas” klienti vairs nevar veikt nekādas bankas operācijas, tajā skaitā izņemt naudu bankomātā, viņai radīja milzīgu šoku.
“No Kaplavas uz Aizkraukli iepirkties braucu reizi nedēļā. Veikalos parasti izmantoju bankas karti, taču tagad to nevar izdarīt. Kā lai nopērku maizi?” vaicā sieviete. “Pensiju “Krājbankas” kontā saņēmām abi ar vīru. “Latvijas pastu” neizmantojām, jo tad pēc pensijas jāierodas pašam, uzrādot pasi, bet bankomātā es varēju izņemt arī vīra naudu. Otrdien meitai bija jāmaksā par medicīnisko komisiju, taču naudas nebija, to nācās aizņemties. Šai bankai uzticējos kā valsts bankai, un pirms dažām dienām valdības vīri solīja, ka viss būs kārtībā, taču tagad esmu satriekta. Ko lai tagad iesāku?”
Diemžēl daudzi cilvēki vēl domā, ka “Latvijas Krājbanka”, tāpat kā padomju laikā krājkase, ir valsts banka, taču tā jau sen ir komercbanka.
Cilvēkus tracinakavēšanās
Vakar no rīta daudzi cilvēki no laukiem ieradās Aizkrauklē, lai izņemtu naudu. Pie bankas filiāles bankomāta Bērzu ielā pirmie klienti gaidīja jau no pulksten septiņiem, bet pie bankomāta Lāčplēša ielā — no 7.20. Līdz pulksten 9 abās vietās rindā gaidīja ap 40 cilvēku. Diemžēl pulksten 9, kā bija solīts, bankomāts vēl nedarbojās, par to cilvēki bija ļoti sašutuši.
Tikai apmēram 9.20 lodziņā ekrānā parādījās informācija par to, ka klients var izņemt 50 latu. Bankas pārstāvji skaidro, ka aizkavēšanās notika tehnisku iemeslu dēļ.
“Iesaldē” Skrīveru skolotāju algas
Vai bankas problēmu dēļ ir traucēts pašvaldību darbs?
Skrīveru novada domes galvenā grāmatvede Gita Kliņģerīte stāsta, ka pašvaldībai, par laimi, konti ir arī “Aizkraukles bankā” un “Swedbank”, tādēļ darbs nav paralizēts. Iedzīvotāji maksu par mūzikas, mākslas skolu un citus maksājumus aicināti ieskaitīt “Swedbank” kontā. “Latvijas Krājbankā” pašvaldībai ir 33 tūkstoši latu, ko tā cer atgūt. “Vakar mēs pieslēdzāmies internetbankai un apskatījām bankas izrakstus, taču nekādas operācijas nevarējām veikt,” stāsta Gita Kliņģerīte. “Sliktāk ir Skrīveru vidusskolai, kurai “Krājbanka” bija vienīgā banka, un tās kontā glabājas 38 tūkstoši latu, tajā skaitā skolotāju algām.”
Lai izņemtu naudu, skrīverieši vakar brauca uz Aizkraukli, jo pēc novembra sākumā veiktā laupīšanas mēģinājuma Skrīveru centrā sabojāto bankomātu aizveda, solot salabot pēc divām trijām nedēļām, taču līdz šim tas nav atvests. “Bankas pārstāvji mūs informēja, ka no ceturtdienas bankas norēķinu punktā Skrīveros klienti varēs izņemt 50 latu,” stāsta Gita Kliņģerīte.
Aizkraukli neievilina
Aizkraukles novada pašvaldības galvenā grāmatvede Staņislava Rautiņa stāsta, ka pašvaldībai “Latvijas Krājbankā” nav konta, lai gan vēl pirms apmēram trijām nedēļām tās pārstāvji piedāvājuši kontu atvērt un ieskaitīt naudu, lai to ar kartēm izmantotu sociālā centra klienti. Tomēr pašvaldībā izskaitļots, ka tas nav izdevīgi. “Par laimi, šaubījāmies un sadarbībai nepiekritām,” teic Staņislava Rautiņa.
Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk veikt pārskaitījumus bez komisijas maksas un operatīvāk saņemt algu, pašvaldībai konts ir vairākās citās bankās. Mērķdotācijas skolotāju algām pašvaldība saņem Valsts kases kontā un no tā naudu ieskaita algas saņēmēju kontos, no Valsts kases konta saņēmējiem ieskaita arī projektu naudu, jo tā ir drošāk.
Neretā cieš iedzīvotāji
Neretas novada finanšu nodaļas vadītāja Ilona Strade stāsta, ka pašvaldībai nauda “Latvijas Krājbankā” neglabājas, taču konts tajā ir ap 30 pašvaldības darbiniekiem, kā arī daudziem veciem cilvēkiem, kuri šai bankai gadiem uzticējušies. Neretā bija ieradušies “Swedbank” pārstāvji, piedāvājot noslēgt līgumu ar šo banku. Tā kā Neretā ir “Swedbank” bankomāts, daudzi šo iespēju izmanto. “Pašvaldībā esam pārrunājuši, ka labāk būtu lielāko daļu līdzekļu glabāt Valsts kasē, tomēr par to vēl lemsim,” saka Ilona Strade.
Brauc arī uz Rīgu
Valles pagasta pārvaldes lietvede—kasiere Irēna Ruģele informē, ka ne pašvaldībai, ne tās iestādēm “Krājbankā” nav konta, vienīgi četriem izglītības darbiniekiem, arī citiem iedzīvotājiem. Cilvēki pēc 50 latiem brauc uz Aizkraukli, Bausku un pat Rīgu, taču visur ir garas rindas.
Arī Kurmenes pagasta pārvalde no “Krājbankas” likstām ir pasargāta, jo konti ir citās kredītiestādēs.
Kontā tikai divi lati
‘‘“Latvijas Krājbankas” kontā mums bija tikai divi lati ar santīmiem,” atklāj Pļaviņu novada domes galvenā grāmatvede Gaļina Grišuļonoka. “Ar šo banku nedaudz sadarbojāmies pirms trijiem gadiem. Tās pārstāvji mums piedāvāja izmantot maznodrošināto norēķinu kartes un pārskaitīt tām sociālās palīdzības naudu, taču mēs nepiekritām. Tā kā Pļaviņās no bankām vienīgā filiāle ir akciju sabiedrībai “GE Money bank”, mēs sadarbojamies galvenokārt ar to. Arī daudziem pļaviņiešiem ir konts šajā bankā. Lai gan draudu mākonis mums laimīgi aizgājis garām, šis gadījums rada bažas par banku drošību.”
Staburagā zaudē astoņus tūkstošus
Jaunjelgavas novada domes grāmatvedības — finanšu nodaļas vadītāja Sandra Rizga atklāj, ka “Latvijas Krājbankas” kontā ir 2000 latu, kas bija domāti ieskaitīšanai maznodrošināto pabalstiem. Ar kartēm veikalos varēja iegādāties pārtikas produktus, bet ne cigaretes un alkoholu, un pašvaldību tas apmierināja. Savukārt lielākā zaudētāja pašlaik ir Staburaga pagasta pārvalde, kurai “Krājbankā” “iesaldēti” 8300 latu. Jaunjelgavas novada dome sēdē novembra beigās lems par naudas aizdevumu pagasta pārvaldei no rezerves fonda. Pārējām pagastu pārvaldēm nav tādu problēmu, jo konti ir dažādās bankās.
Uz pašvaldībām garantija neattiecas
Kokneses novada domes galvenā grāmatvede Iveta Mikāla stāsta, ka pašvaldībai “Latvijas Krājbankas” kontā ir “iesaldēti” 60 tūkstošu latu un pašlaik nav cerību tos atgūt. “Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā ir informācija par to, ka visi bankas klienti saņems garantētos 70 tūkstošu latu, advokāts Aldis Gobzems LTV raidījumā “100. pants” otrdienas vakarā sacīja, ka uz pašvaldībām garantija neattiecas,” stāsta Iveta Mikāla. “Zvanījām Latvijas Pašvaldību savienībai, bet tur mums sīkāk neko nevarēja paskaidrot. Tad izlasījām Noguldījumu garantiju likumu, un tā 17. pantā ir teikts, ka garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem. Savukārt 8. panta 3. daļā rakstīts, ka “maksājumi noguldījumu garantiju fondā netiek veikti par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem”. Protams, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet kurš var izlasīt visus likumus? Ja jau pašvaldībām ir atļauts izmantot komercbanku pakalpojumus, valstij un FKTK vajadzēja domāt, kā aizsargāt pašvaldību naudu bankās, brīdināt, ka var būt problēmas, kā arī stingrāk pārraudzīt bankas, lai tādas problēmas nerastos. Tagad mums paliek tikai papīrs — konta izraksts, un neviens par sekām neatbild. Pašvaldībā skaidru naudu glabāt mēs nevaram. Pati divreiz esmu stāvējusi pie uzlauzta seifa, un tādu brīžu izjūtas nevienam nenovēlu. Nauda mums ir jāglabā bankās, un iedzīvotāju ērtības labad mums ir konti arī citās bankās. Tomēr Koknesē līdz šim bija vienīgi “Latvijas Krājbankas” klientu apkalpošanas centrs un bankomāts, tādēļ arī daudziem strādājošajiem konts ir tieši šajā bankā. Tagad apsveram iespēju naudu glabāt Valsts kases kontā.”

Staburags.lv ARHĪVS

Bankas krahs — šoks daudziem

Kategorijas