Staburags.lv ARHĪVS

Mirdz zeltā, smaragdā, dimantā

Sandra Pumpure

2012. gada 20. decembris 07:17

628
Mirdz zeltā, smaragdā, dimantā

Īpašu apsveikumu neilgi pirms Ziemassvētkiem saņēma Pļaviņu novada stiprās ģimenes — laulātie pāri, kuri šogad svinēja zelta, smaragda un dimanta kāzu jubileju. Viņus svinīgi sveica Pļaviņu novada tradīciju zālē Klintaines pagasta “Kūlīšos”.

Šogad nozīmīga kāzu jubileja bija 12 pāriem. Tos, kuri nevarēja ierasties, Pļaviņu novada pašvaldības pārstāvji apmeklēs mājās. Tomēr lielāko daļu pāru apsveica tradīciju zālē. Pāri parakstījās Pļaviņu novada domes Goda grāmatā, saņēma laba vēlējumus, ziedus un pašvaldības Goda rakstu.
Pļaviņu novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa atzina — šie cilvēki apliecina, ka mums ir stipras ģimenes un tās veido stipru valsti.  
— Tagad esmu zelta līgaviņa! — todien teica viena no pļaviņietēm. Zelta pāra gods par laulībā nodzīvotiem 50 gadiem šoreiz tika aiviekstiešiem Maijai un Oļģertam Bergmaņiem, klintainiešiem Mirdzai un Haraldam Ruļļiem, pļaviņiešiem Lidijai un Romualdam Butrimiem, Anastasijai un Indulim Tilheniem, Dzintrai un Imantam Lapsām.
Smaragda kāzas — 55 laulībā aizvadītus gadus — šogad svinēja pļaviņieši Anna un Ivans Osipovi, Staņislava un Ivans Seredas, klintainieši Ausma Maruta un Alberts Dambergi, Valija un Jānis Viktors Putraimi, Irma Lilija un Edvīns Ozoli.
Savukārt dimanta pāri šogad ir divi — viņi laulībā nodzīvojuši jau 60 gadu: pļaviņieši Gunija un Verners Žildes, Gaida un Imants Vītoli. Gunijas kundze, savulaik strādādama Pļaviņu pilsētas izpildkomitejā, pati piedalījusies daudzu laulību noslēgšanā un tagad priecājas par visiem pāriem, kuriem izdevies savu laulību nosargāt tik ilgus gadus. Stipra ir arī Vītolu ģimene, kuras ‘‘galva’’ Imanta kungs bijis nerimtīgs sporta dzīves organizētājs. Kā atzina viņa kundze Gaida — viņai bieži vajadzējis savu vīru atturēt nevis no alkohola kā citām sievām, bet no pārlieku liela darba.
Kāds ir tik ilgas laulības noslēpums? Katram pārim ir sava atbilde, bet visi  tomēr atzīst, ka tā ir pacietība, prasme cienīt vienam otru un savu reizi piekāpties. Un, protams, mīlestība.