Dāvanas aploksnēs

2012. gada 25. decembris 07:07

416

Kādas upes krastā, stāvas kraujas malā, ir “Rūķīšu” mājas. Ir vakars, un logos spīd gaisma. Tur dzīvo Skaidrīte un Visvaldis Gulbji. Lai arī viņi līdz galam neatzīst kādu saistību ar pasaku pasaules tēliem, man tomēr šķiet, ka no rūķu dabas viņos kaut kas ir.

Skaidrīte ir maza auguma, ar pasaku stāstītājai līdzīgu balsi, Visvaldis — liela auguma, smaidīgs un labsirdīgs. Kad jautāju, vai viņi tic rūķu esamībai, kungs atbild ar pretjautājumu: “Kurš latvietis netic rūķiem?”. Skaidrīte ir skeptiskāka un manu jautājumu neņem nopietni. “Nekā zīmīga mūsu mājās nav, tikai nosaukums,” viņa saka.
Darbdienas vakars Koknesē pusē. Iekūruši krāsni, viņi gatavojas vakariņām. Skan radio, un kaut kur tepat mīt Ziemassvētku izjūtas.
Visvaldis teic, ka svētku diena atnāk ar mājas sakopšanu, taciņu tīrīšanu, lai ciemiņi var ienākt iekšā. “Vēlāk znotiņš atvedīs eglīti, un vakarā to pušķot atbrauks bērni, mazbērni ar ģimenēm. Rotājam ar svecītēm, konfektēm spožos papīros un sprakšķošajām svecītēm. Manā bērnībā bija tādas konfektes, kuras varēja paraut, un tad tās izsprāga,” stāsta Skaidrīte.
Eglītes mantiņas glabājas skapjaugšā. Visvaldis noceļ kasti, noņem noputējušo vāku. Starp stikla rotājumiem pamanu arī vienu otru savā bērnībā redzētu.
Ziemassvētku galdā Skaidrīte celšot pīrāgus, arī cūkas šņukuru, pelēkos zirņus un skābus kāpostus ar gaļu. Citus gadus cepusi piparkūkas, bet tagad vairs neesot spēka.
Skaidrītei un Visvaldim bērni dāvinot lasāmvielu — grāmatas, žurnāla vai avīzes abonementu. Bērniem savukārt tiek konfektes vai arī kāda grāmata. “Viņiem nopirkt kaut ko pa prātam ir problēma. Dārgās lietas pērk paši. Tāpēc mēs, veči, viņus apsveicam ar aploksnīti, lai nopērk sev, ko grib,” nosmej Visvaldis.

Staburags.lv ARHĪVS

Dāvanas aploksnēs

Kategorijas