Staburags.lv ARHĪVS

Prieku rod puķēs un mazbērnos

Evita Apiņa

2012. gada 27. jūlijs 00:01

50
Prieku rod puķēs un mazbērnos

Jūlijā, vasaras pilnbriedā un liliju ziedēšanas laikā, dzimšanas dienu svin neretiete Skaidrīte Šarkūna. Šogad jubilejas tortē jau 75 svecītes, bet pati jubilāre saka: neticas. Gadi aiztraukušies tik ātri, ka sirdī jūtoties daudz jaunāka. Vien tas, ka jau divdesmit gadu pavadīts pensijā, neļauj par tiem aizmirst. 

Īsta neretiete
Skaidrītes kundze ir īsta neretiete — dzimusi Neretā un bērnību pavadījusi lauku mājās apmēram trīs kilometrus no pagasta centra. Viss mūžs tepat Neretā vien aizritējis. Dzīvē iznācis tā, ka lielā mīlestība atnākusi agri — Skaidrītes kundze apprecējusies jau 17 gadu vecumā, divdesmit gados piedzimusi meita Aija, pēc pāris gadiem — dēls Jānis. Tomēr ne vienmēr viss notiek gludi un kā iecerēts: 35 gados izšķīrusies no vīra un viena audzinājusi abus bērnus. Viņš atradis citu aizraušanos, tomēr par bērniem gādājis un materiāli palīdzējis. “Nebija jau tā, ka pēc šķiršanās  neiedomājos par jaunām attiecībām, taču kārtīgs vīrietis negadījās. Tādu, kurš uzskata, ka sieviete ģimenē ir galvenā pelnītāja, un vēlas dzīvot uz sievas rēķina, man nevajadzēja. Ja nav, tad lai nav,” atceras jubilāre.
Tagad lielākais prieks ir par sešiem mazbērniem, īpaši diviem jaunākajiem — Līgu un Mārtiņu, kuri dzīvo tepat Neretā un pie vecmāmiņas bieži ciemojas.
Darbs visa pamatā
Skaidrītes kundzes dzīvē darbs vienmēr bijis galvenais, jo tikai tā varēja izaudzināt abus bērnus. Strādājusi Neretas aptiekā par fasētāju, vēlāk patērētāju biedrība nosūtījusi darbā uz skolas ēdnīcu, bet pēc tam vairākus gadus strādājusi  kulinārijas cehā. Pēdējos sešus gadus līdz aiziešanai pensijā bijusi kasiere satiksmes autobusos.  
Lai gan Skaidrītes kundze nav apguvusi pavāres profesiju, viņas darbs un vaļasprieks daudzus gadus bija saistīts ar smalkmaizīšu un kūku cepšanu. “Tolaik veikalos nebija lielas izvēles, ja ko vajadzēja svētku galdam, vienīgā iespēja bija cept pašai. Katram cilvēkam ir kāds talants, ko nevienā skolā nevar iemācīties. Lai ko es ceptu, arī tad, kad izmēģināju jaunas receptes, man vienmēr viss izdevās! Pati brīnījos. Tortes cepu ne tikai darbā, daudzu neretiešu svētku galdā nonāca manis ceptās mājas tortes. Tagad tortes cep mana vedekla, viņa to ir mācījusies, taču redzu, ka nekas daudz šajā jomā nav mainījies — mūsdienās tikai ir daudz vairāk produktu, ko izvēlēties, lai bagātinātu garšu un skaistāk noformētu. Tolaik jau pat saldais krējums bija grūti dabūjams,” teic Skaidrītes kundze.  
Garšo vecmāmiņas gurķi
Jau divdesmit gadu esot pensijā, neretietei ir savs dzīves ritms, dienas kārtība. “Man visu mūžu paticis dzīvot vienai. Nekad nejutos vientuļa, jo varēju plānot dienu un darāmos darbus, kā pašai ērtāk, bet tagad reizēm gan jūtos vientuļa. Tikai tas, ka Neretā dzīvo dēls ar ģimeni, ar kuriem tiekos teju katru dienu, mani uzmundrina. Ar mazbērniem kopā pavadītais laiks dod spēku un dzīvesprieku. Man nav bijis daudz draudzeņu, ar kurām izrunāties un kurām uzticēties, tikai viena. Tā kā abas esam jau cienījamā vecumā, tiekamies arvien retāk. Labas attiecības ir ar kaimiņienēm, reizēm satiekamies pagalmā, viena otru apciemojam, lai diena īsāka,” teic neretiete.
Jubilāres istabā pilnas palodzes zaļiem un ziedošiem augiem. Daļu augu Skaidrītes kundze pasūtījusi pēc katalogiem, daļu pati ieaudzējusi, vēl kāda puķe uzdāvināta.
Veselības problēmu dēļ viņa vairs nevar dārzā strādāt tik daudz, kā gribētos, arī iemīļotā nodarbe tamborēšana vairs nesokas tik raiti. Tomēr jubilārei ir gan dārziņš, gan siltumnīca, gan puķudobes. “Mazbērnu priekam vēl šad un tad kaut ko uzcepu, bet mazdēliņš saldumu vietā labprātāk izvēlas manis gatavotos mazsālītos gurķus, kas viņam ļoti iegaršojušies,” priecājas jubilāre.