Kredītņēmēji būs ieguvēji no eiro ieviešanas

2013. gada 25. janvāris 14:41

1074

Kredītņēmēji būs ieguvēji no eiro ieviešanas

Ziniet, kā kredītu procentu likmes maina cilvēku attieksmi pret naudu? Kā nesen kādā eiro tēmai veltītā diskusijā stāstīja pazīstamais žurnālists Guntis Rozenbergs, viņš mājas atjaunošanai pirms krīzes paņēmis latu kredītu par zemām procentu likmēm. Sākoties krīzei un krītoties uzticībai Latvijai un mūsu nacionālajai valūtai, kāpa procentu likmes un būtiski pieauga kredītmaksājums - no 75 līdz 160 latiem mēnesī. Tajā laikā ieguvēji bija eiro kredītu ņēmēji – viņiem krīzes laikā šis maksājums tik būtiski nemainījās. Pie pirmās iespējas žurnālists atmaksājis latos ņemto aizņēmumu.

Daudzi no mums savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus. Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10.1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1.3 miljardi un eiro 8.4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Līdz ar to aktuāls ir jautājums: ko eiro ieviešana nozīmēs kredītņēmējiem - iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

Brīdī, kad sabiedrībā virmo diskusijas par eiro ieviešanas plusiem un mīnusiem, svarīgi viest skaidrību par eiro ieviešanas praktisko pusi. Tostarp kredītņēmējiem būtiski plānot savas finanses un apzināties, kādas pārmaiņas tos sagaida tuvāko gadu laikā. Tādēļ tālāk rakstā izskaidrošu, kādu ietekmi eiro ieviešana atstās uz kredītņēmējiem – galvenokārt tiem, kas aizņēmušies ar mainīgo procentu likmi.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi. Tradicionāli kredīta procentu likmi veido mainīgā daļa, kas piesaistīta kādam naudas tirgus indeksam, piemēram, RIGIBOR vai EURIBOR, un pievienotā fiksētās procentu likmes daļa. Kā liecina attēls, eiro kredītiem mainīgā procentu likmes daļa ilgtermiņā ir zemāka nekā latu kredītiem.

Pēc Latvijas iestāšanās eiro zonā, visiem kredītiem ar mainīgo procentu likmi, kas piesaistīta RIGIBOR indeksam, ierasti augstākais RIGIBOR indekss tiks automātiski aizstāts ar zemāko EURIBOR. Turklāt Euro ieviešanas likums aizliedz aizdevējam naudas tirgus indeksa nomaiņas gadījumā palielināt latu naudas tirgus indeksam pievienoto procentu likmi vai pasliktināt citus aizņēmuma nosacījumus. Tādējādi, Latvijai iestājoties eiro zonā, tie kredītņēmēji, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, baudīs kredītu procentu likmes samazinājumu. Zemāka kredīta procentu likme savukārt nozīmē mazākus kredīta ikmēneša maksājumus.

Vienlaikus jāatzīmē, ka bankas RIGIBOR indeksa nomaiņu neveiks uzreiz brīdī, kad Latvija pievienosies eiro zonai, bet gan pakāpeniski, ievērojot katra kredītņēmēja ierasto kredīta procentu likmes pārskatīšanas grafiku. Hipotētisks piemērs - ja Jūsu kredīta procentu likmes maiņas datums ir 2014. gada 1. februāris, tad tieši no šīs dienas EURIBOR aizstās RIGIBOR, Jūsu kredīta procentu likme samazināsies un ikmēneša maksājums kļūs mazāks.

Lai labāk izprastu, kā naudas tirgus indeksa nomaiņa ietekmē katru individuālu kredītņēmēju, iedomāsimies tipiskāko Latvijas kredītņēmēju, kas no bankas uz 20 gadiem aizņēmies 30 tūkstošus latu ar procentu likmi, kuras fiksētā daļa ir 3%, bet mainīgā daļa piesaistīta trīs mēnešu RIGIBOR indeksam. Apskatītajā piemērā kredīta procentu likmes kārtējais pārskatīšanas periods ir 18. janvāris. Šā gada 18. janvārī trīs mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indekss bija 0.49%. Tā kā vēl nav ieviests eiro, apskatītajam kredītņēmējam kredīta procentu likme 18. janvārī tika pārskatīta uz 3.49% un ikmēneša kredīta izlīdzinātais maksājums, vienkāršības nolūkos noapaļojot līdz latiem, sasniedza 174 latus. Ja Latvija šogad jau būtu eirozonā, šim kredītņēmējam banka šā gada 18. janvārī, pārskatot kredītu procentu likmi, trīs mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indeksu automātiski nomainītu ar trīs mēnešu EURIBOR naudas tirgus indeksu, kas 18. janvārī bija 0.21% – par 0.28 procentpunktiem zemāks par trīs mēnešu RIGIBOR indeksu. Šajā gadījumā apskatītā kredītņēmēja kredītu procentu likme būtu 3.21%, ikmēneša kredīta maksājums – 170 lati, bet ietaupījums – četri lati mēnesī. Gada laikā šķietami niecīgais mēneša ietaupījums būtu mērāms jau desmitos latu, bet visa kredīta termiņa garumā pie pieņēmuma, ka naudas tirgus starpība visu laiku saglabātos tikpat zema, – pārsniegtu 1000 latus.

Jāņem vērā, ka šobrīd tirgus dalībnieki rēķinās, ka jau nākamgad būsim eiro zonas dalībnieki, tādēļ RIGIBOR indeksi ir pietuvojušies EURIBOR indeksiem, un aprēķinātais ikmēneša ieguvums ir neliels. Ilgākā laika posmā – kopš 1999. gada 1. janvāra līdz jau pieminētajam šā gada 18. janvārim - trīs mēnešu RIGIBOR un EURIBOR starpība bija 2.6 procentpunkti. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja rastos sarežģījumi un Latvija kaut kādu apstākļu dēļ nespētu, kā plānots, iestāties eiro zonā jau nākamgad, šobrīd zemais trīs mēnešu RIGIBOR indekss, visticamāk, pieaugtu. Ņemot vērā vidējo trīs mēnešu EURIBOR un RIGIBOR starpību kopš 1999. gada 1. janvāra, tas varētu sasniegt 2.82%. Šajā gadījumā apskatītā tipiskā kredītņēmēja ikmēneša maksājums veidotu 212 latus – mēnesī par 42 latiem vairāk nekā gadījumā, ja tiktu ieviests eiro.

Pēc eiro ieviešanas kredītņēmēji, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, ne tikai ietaupīs uz zemāku ikmēneša kredītu maksājumu rēķina, bet arī varēs justies drošāk par to, ka ikmēneša kredītu maksājumu apmērs saglabāsies salīdzinoši stabils – arī EURIBOR indeksi mēdz svārstīties, taču to svārstības vēsturiski ir bijušas krietni mazākas nekā RIGIBOR indeksiem. Latu likmes tautsaimniecības satricinājumu brīžos uzkāpj debesīs, krasi palielinot latu kredītņēmēja ikmēneša kredīta maksājumu. Šādos kritiskos brīžos latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums var pieaugt pat 3-4 reizes.

Daži piemēri - 2007. gada februārī, apzināti vai neapzināti izplatoties nepatiesām baumām par iespējamo lata vērtības samazināšanos, trīs mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indeksi nedēļas laikā pieauga no 4.9% līdz 9.0%. Savukārt maksimālo vērtību RIGIBOR indekss sasniedza 2009. gada vasarā, kad nebija skaidrs, vai valdība spēs samazināt budžeta izdevumus un palielināt ieņēmumus, un daudzi starptautiski atzīti ekonomisti piesauca iespējamo lata vērtības kritumu. Ja iepriekš apskatītajam tipiskajam latu kredītņēmējam kredīta procentu likmes pārskatīšanas datums iekristu 2009. gada 26. jūnijā, kad trīs mēnešu RIGIBOR indekss sasniedza maksimāli augsto 29.8% atzīmi, 174 latu ikmēneša kredīta maksājums pāraugtu 821 latu maksājumā.

Tajā pašā laikā EURIBOR indeksi kopš eiro ieviešanas 1999. gadā ir bijuši zemi un salīdzinoši stabili. Pat Eiropas un visam pasaules finanšu tirgum kritiskos brīžos EURIBOR indeksi pakāpās tikai nedaudz. Piemēram, 2008. gada rudenī pēc bēdīgi slavenā Lehman&Brother's maksātnespējas, kad visas pasaulē lielākās bankas, plašumā izvēršoties savstarpējai neuzticībai, izvairījās no aizdošanas viena otrai, EURIBOR trīs mēnešu indeksa svārstību intervāls bija 0.4–0.5 procentpunkti.

Latvijai ieviešot eiro, ieguvēji būs arī eiro kredītu ņēmēji, jo vairāk nevajadzēs uztraukties par valūtas svārstību risku – ienākumi tiks gūti tādā pašā valūtā, kādā veicami ikmēneša kredīta maksājumi. Lai gan pašlaik lata kurss ir stabils un nav pamata bažām par tā svārstībām, nav skaidrs, vai gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ ar nākamo gadu Latvijā netiks ieviests eiro, tāda pati situācija saglabāsies pēc diviem, trim vai četriem gadiem. Latvijā ieviešot eiro jau ar nākamo gadu, jebkādas spekulācijas par valūtas kursa krasām pārmaiņām ir izslēgtas.

Tāpat eiro kredītņēmējiem vairs nevajadzēs konvertēt ikmēneša maksājumam nepieciešamo naudas summu no latiem uz eiro, tādējādi tiks ietaupīts uz konvertācijas rēķina. Bankas parasti nosaka valūtas pārdošanas kursu nedaudz augstāku par centrālo lata un eiro paritātes kursu (0.702804 lati par eiro), kā arī nereti par valūtas konvertāciju iekasē komisijas maksu. Ja Latvija iestāsies eiro zonā, eiro kredītņēmējiem, veicot ikmēneša maksājumus, vairs nevajadzēs pārmaksāt bankām par saņemtajiem valūtas konvertācijas pakalpojumiem.

Tātad – kredītņēmēji no eiro ieviešanas būs ieguvēji. Bet pārējie? Mēs visi, paši to neapzinoties, esam saistīti ar neredzamām ekonomiskās sadarbības saitēm. Ja, Latvijai ieviešot eiro, iegūs kredītņēmēji, iegūs arī citas ekonomiski aktīvās sabiedrības grupas. Kredītņēmēji ietaupīto varēs tērēt, pērkot vairāk produktu un pakalpojumu. Ja kredītņēmējiem būs vieglāk veikt ikmēneša maksājumus un tie būs vieglāk prognozējami, arī bankām samazināsies risks, ka kredīta maksājumi netiks veikti laicīgi vai netiks atmaksāti vispār.

Rezumējot - no eiro ieviešanas tūlītēji un taustāmi labumi būs kredītņēmējiem, bet vidējā termiņā ieguvēji būs arī gandrīz visi pārējie. Varbūt izņemot valūtas mijējus.

Staburags.lv ARHĪVS

Kredītņēmēji būs ieguvēji no eiro ieviešanas

Kategorijas