Staburags.lv ARHĪVS

“Lejas Silmačos” ceļ piena māju

Indulis Burka

2007. gada 28. novembris 13:24

1821
“Lejas Silmačos” ceļ piena māju

Klintaines pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Silmači” saimnieko Jānis un Diāna Dzeņi. Abi ir pilsētnieki, kuri, sākoties pārmaiņu laikiem, pārcēlušies uz laukiem no Rīgas. Viņi nodarbojas ar piena lopkopību un cer, ka arī dēls kļūs par lauksaimnieku.

— Abi esam pilsētnieki. Protams, zinājām, kāda izskatās govs un cūka, taču vismaz sākotnēji pat iedomāties nevarējām, ka dzīvosim un strādāsim laukos. Sākoties pārmaiņu laikiem, Rīgā nevārējām atrast darbu. Uzņēmumi bankrotēja viens pēc otra. Bija kaut kas steidzami jādara, lai izdzīvotu. Iegādājāmies lauku māju Klintaines pagastā un sākām saimniekot, — stāsta Jānis Dzenis. — 1992. gadā reģistrējām zemnieku saimniecību. Tolaik daudzas laukos nepieciešamās lietas varēja nopirkt tikai zemnieki. Tā arī sākām — audzējām cūkas, turējām slaucamās govis. Taču cūkkopībā neklājās viegli, tāpēc izvēršam tikai piena lopkopību. Turklāt tiem, kas audzē lopus gaļai, ienākumi ir vienu vai divas reizes gadā, bet samaksu par pienu saņemam divas reizes mēnesī.

“Lejas Silmaču”apkārtne ir ļoti pauguraina. Stāvajās nogāzēs grūti ko izaudzēt, taču  tās ir piemērotas ganībām. Dzeņiem ir 33 hektāri zemes, vēl 17 hektāru nomā no kaimiņiem. Šobrīd saimniecībā ir desmit slaucamu govju. Pienu nodod “Lazdonas piensaimniekam”. Izmantojot Eiropas Savienības projektu naudu, ceļ jaunu piena māju. Tā būs gatava nākamā gada vasarā. Šobrīd uzceltas sienas un uzlikts jumts, vēl jāveic iekšdarbi.

— Jaunās piena mājas izmaksas ir diezgan lielas taču kad tā būs pabeigta, saimniekot būs vieglāk, — tā Jānis Dzenis. — Šobrīd nav arī dzesētāja, tāpēc par pienu maksā maz. Kad viss būs sakārtots, saimniekošana būs daudz izdevīgāka un pienu noteikti varēsim pārdot augstākajā šķirā.

“Lejas Silmačos” sagādāta arī nepieciešamākā tehnika, lai apkoptu ganības, audzētu graudaugus. Paši sēj miežus, kviešus un auzas. Vien nokult palīgā aicina kaimiņu, kuram ir kombains.

— Šogad bija grūti sagādāt sienu. Biežo lietavu dēļ tas sapuva. Zāli pļaut sākām pirms Jāņiem, bet visu nepieciešamo sienu mājās savedām tikai augustā, — turpina saimnieks. — Šogad pirmo reizi gatavojām arī skābbarību ruļļos. Tas nav lēti, taču, spriežot pēc izslaukumiem, izdevīgi gan. Pašiem ir pļaujmašīna, bet tinējs jāīrē no kaimiņiem. Taču, ja saimniecība neliela, ērtāk īrēt nekā pašiem pirkt tehniku, kura nepieciešama reizi gadā.

Domājot par nākotni, “Lejas Silmaču” saimnieki ir nedaudz norūpējušies. Viņu ģimenē aug dēls. Puisim mācībās veicas labi, arī lauku darbi interesē. Viņš varētu turpināt saimniekot tēva sētā, taču jauniešu vidū lauksaimnieka profesija nav populāra. Dzeņa kungs gan cer, ka dēls tomēr paliks saimniekot laukos.

— Nav jau noteikti jātur govis vai citi lopi. Jauniem cilvēkiem taču ir tik daudz ideju. Mums, vecākiem, ko jaunu iesākt ir grūti, bet jaunajiem ir cits dzīves skatījums, — domā Jānis Dzenis. — Var jau zemi pārdot, taču nauda ātri iztērēsies, un vairs nebūs nekā. Daudz prātīgāk ir ar zemi pelnīt.