Pēc desmit gadiem būs gruntīgāks saimnieks

2007. gada 7. decembris 15:40

1896

Pēc desmit gadiem būs gruntīgāks saimnieks

Jānim Krūmiņam Bebru pagasta zemnieku saimniecībā “Lejasvēži” šis ir pirmais patstāvīgas saimniekošanas gads. Tēvs devies Eiropas pensijā un tagad saimniecības darbos piedalās tikai ar padomu. Jaunais zemnieks atklāj, ka saimniekošana ir viņa sirdslieta, citādi pēc sešiem ārzemēs pavadītiem gadiem laukos nemaz neatgrieztos.

Par ražu nesūdzas

“Lejasvēži” sākumā bijusi vecāsmātes tēva saimniecība, un vecāmāte to atguvusi “juku laikos”. 1992. gadā “Lejasvēži” reģistrēta kā zemnieku saimniecība, un tajā turpināja saimniekot Krūmiņu ģimene. “Sākumā saimniecībā bija govis, vēlāk audzējām cūkas. Pieaugot prasībām un noteikumu stingrībai, nācās izvērtēt, ko varam, bet no kā jāatsakās. Pievērsāmies graudkopībai un pie tās arī palikām. Audzējam graudus lopbarībai,” stāsta jaunais zemnieks.
Zemnieku saimniecībā ir vairāk nekā 170 hektāru zemes, pašiem pieder 50 hektāru, pārējo zemi nomā. Audzē miežus, kviešus, auzas un zirņus, ko pārdod vietējiem zemniekiem un uzpircējiem. Par savu pirmā gada ražu Jānis Krūmiņš teic — nevar sūdzēties, nokulti 3,7 līdz 4 centneri no hektāra.

Zemniekam pirkumi jāpārdomā

Interesējos, kāpēc Jānis izlēmis turpināt tēva iesākto un atgriezties laukos, ja jau bija aizbraucis peļņā uz ārzemēm. Pēc tehnikuma beigšanas esot bijis “vējš galvā”, mācīties arī negribējies, bet Latvijā nopelnīt nevarēja. Pirmos gadus strādājis Dānijā pie saimniekiem darījis dažādus lauku darbus, bet Norvēģijā darbojies celtniecībā. “Sāku kā krāsotājs, bet pēc trim gadiem pratu māju uzcelt no pamatiem. Protams, samaksa par padarīto ir svarīga, tāpēc joprojām daudzi latvieši brauc prom. Es strādāju daudz, taču zināju, ka, ieejot veikalā, varēšu nopirkt, ko vēlos, ka algu saņemšu noteiktajā datumā un man par to nebūs jāuztraucas. Tagad, ja vēlos saimniecībai iegādāties kaut ko lielāku, nauda jāsakrāj, bet, ja esmu jau nopircis, tad nākamās nedēļas josta jāsavelk ciešāk,” atklāj Jānis.

Jebkur nestrādāšu!

Strādājot ārzemēs, Jānis izmantojis katru izdevību atbraukt uz Latviju un palīdzējis tēvam sezonas darbos. “Esmu audzis līdzās ar lauku darbiem, mani tie interesē un aizrauj. Domāju, ja man nebūtu saimniecības, kur strādāt, es Latvijā tik drīz nebūtu atgriezies, jo ārzemēs pat viesstrādniekiem ir lielāka drošības sajūta, ka arī valsts par tevi rūpējas, ja tu strādā. Manuprāt, cilvēki iedalāmi divās grupās — vieni vēlas strādāt kāda cita pakļautībā, bet citi grib pelnīt paši sev. Negribu pakļauties kādam citam. Mēs paši izvēlamies dzīvesveidu, tāpēc tas jāatceras gan vieglos, gan grūtos brīžos. Es nevarētu strādāt kaut kur, lai tikai man būtu darbs un es nopelnītu. No rīta celies, ej, izdari, bet no padarītā nav nekāda gandarījuma. Varu apgalvot, ka zemnieka dzīve nav vienmuļa, katra diena ir savādāka, un mums nekas nerit pēc iepriekš stingri saplānota grafika,” teic jaunais zemnieks.

Pirmais gads, pirmais kredīts

Jānis skumji atzīst, ka jau pirmajā gadā nācies ņemt pirmos kredītus bankā. “Tēvs visu mūžu iztika bet kredītiem, bet, ja gribu paplašināties, nav citu iespēju. Esmu izjutis, ka jaunajiem zemniekiem nelabprāt grib palīdzēt, arī bankas nav ieinteresētas. Tomēr paplašināties bez jaunas tehnikas nevarēsim. Šobrīd saimniecībā ir visa nepieciešamā tehnika, tomēr tā lielākoties ir padomju laiku un diezgan novecojusi. Rakstījām projektu saimniecības paplašināšanai un tehnikas iegādei, sestdien zināsim, vai to atbalstīs,” atklāj bebrēnietis.
Jānis smejot piebilst: ja projektu neapstiprinās, un nevarēs iegādāties jaunu tehniku, jaunajam zemniekam laikam būs jāpērk zirgi...

Laiku vēro internetā

Šoruden daudziem zemniekiem labība palika uz lauka, “Lejasvēžos” kult beidza septembra beigās. “Esam atkarīgi no laika. Pagājušajā vasarā raža mājās bija jau augusta beigās, taču tā katru gadu neveicas. Šogad mieži jau bija sadīguši vārpās, taču lopbarībai tie ir derīgi,” stāsta Jānis.
Jautāju, vai Krūmiņiem ir savas laika pareģošanas metodes, jo viss atkarīgs no tā, vai laiks būs labvēlīgs. Kaimiņos esot kāds vīrs, kurš laiku prot pareģot pēc senlatviešu ticējumiem, un tas esot diezgan precīzi. Tēvs laiku noteicis pēc Mēness fāzēm, taču Jānis pats laika ziņas lūkojot internetā. “Zemnieks nenozīmē “nogriezts” no apkārtējās dzīves un notikumiem. Ja ir automašīna, mobilais tālrunis, internets — vienmēr visu var pagūt un uzzināt,” teic Jānis.

***

Šobrīd “Lejasvēžos” ir gada brīvākais laiks, tad remontē tehniku, dara visus darbiņus, kuriem pietrūka laika “karstajā” sezonā. Jānis gaida sniegu, lai varētu ar sniegadēli aizlaisties uz Žagarkalnu un atpūsties. “Neesmu mājai piesiets, atlicinu laiku arī atpūtai. Pēc desmit gadiem Jānis būšot sevi redz ar krietni resnāku vēderu, jo viņš esot dzirdējis, ka — jo lielāks vēders, jo gruntīgāks saimnieks.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēc desmit gadiem būs gruntīgāks saimnieks

Kategorijas