Lai arvien būtu kāds Stikla kalns un Antiņš!
Rudenīgi pelēkā mētelī dodas projām 2007. gads. Vēl viena rinda vai varbūt lappuse mūsu mūža metos ierakstīta.
Zemniekiem gads dāvāja labu ražu, katrā pagastā varam priecāties par arvien vairāk sakoptām sētām un dārziem. Cilvēkos radusies savas zemes un sētas vērtīguma un senču mantojuma saglabāšanas apziņa. Laukos arvien vairāk jūtam latviskumu, jo tur ceļ godā senču tikumus un tradīcijas.
Cerīgi, ka aizvadītajā gadā valstī piedzima vairāk bērniņu. Tas vieš ticību, ka tauta dzīvos un latvieši kā pieneņpūkas neizklīdīs pasaules vējos. Kaut arī daudzi jau mīt svešumā, dzimtene viņus gaida atpakaļ, mājās.
Kas šogad neizdarīts, būs jāpaveic nākamgad. Lai Latvijā vēl būtu kāds Stikla kalns un arī Antiņš, kurš tajā nepaguris trauktos. Lai katrā sirdī būtu vieta saulei un baltām domām.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra