Pamet Rīgu un atgriežas dzimtas mājās Staburaga pagastā

2008. gada 23. janvāris 18:51

2030

Pamet Rīgu un atgriežas dzimtas mājās Staburaga pagastā

Staburaga pagasta zemnieku saimniecībā “Aulaču mājas” saimnieko Aivis Rēķis. Lopus gaļai zemnieks audzē jau piekto gadu un ir pārliecināts, ka izvēlējies pareizo nodarbošanos.

Sāk ar vienu teliņu

“Aulačos” vienmēr bijusi piemājas saimniecība, kurā turēja pāris lopu un kopa dārzu pašu iztikšanai. “Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē un strādāju būvniecībā. Pirms pieciem gadiem nācās izlemt — atgriezties dzimtas mājās un turpināt saimniekot vai arī tās aizies postā. Nevaru teikt, ka par darbu celtniecībā saņēmu maz, tomēr ne tik daudz, lai paliktu dzīvot Rīgā. Izlēmu visu pamest un atgriezos Staburaga pagastā” — stāsta Aivis Rēķis.

Šobrīd zemnieku saimniecībā ir 15 lopu, bet pirms pieciem gadiem zemnieks sāka tikai ar vienu teliņu. “Pa šo laiku ir bijis tā, ka domāju — vai ir vērts cīnīties? Ir gribējies visam atmest ar roku, taču tagad priecājos, ka to neizdarīju. Ganāmpulku katru gadu esmu papildinājis par pāris lopiem, un drīz man, cerams, būs ap trīsdesmit liellopu,” saka zemnieks.

Visu gadu ārā

Kad bija jālemj, kādā nozarē saimniekot, Aivis neapjuka, bet novērtēja apstākļus un centās tiem piemēroties. “Saimniecības ēku nav, arī kūts ir ļoti veca, tajā nevar turēt ne cūkas, ne slaucamās govis. Tomēr gaļas lopkopībai apstākļi ir piemēroti, lai arī man nav naudas kapitālajam remontam. Manā ganāmpulkā ir 'Latvijas brūnās' un 'Aberdiangusas' krustojuma lopi. Krustojot šīs šķirnes, pēcnācēji parasti piedzimst ar vienas šķirnes pazīmēm, un visi teļi iedzimuši 'Aberdiangusas' šķirnē — viņi ir melni, bez ragiem,” stāsta Aivis Rēķis. Lopi visu gadu pavada ārā aplokā, kūts durvis ir izņemtas. Govis kūtī var iet iekšā, kad grib, bet parasti tas notiekot tikai ļoti sliktos laika apstākļos — lielā sniegputenī vai stiprā lietū un naktī.

Informāciju meklē visur

Aivis Rēķis saimnieko viens pats. Padomus zemnieks mēģina atrast visos iespējamajos avotos — atceras vecāku stāstīto, daudz klausās laukiem veltītās pārraides radio un noderīgu informāciju atrod arī lauksaimniekiem domātajos informatīvajos izdevumos. Tas palīdz orientēties nozarē, vienmēr var uzzināt kaut ko jaunu, jo arī lauksaimniecībā viss strauji mainās. „Saimniekoju ar dabai draudzīgām metodēm, tāpēc pašreizējā situācijā tas manu darbu mazliet atvieglo. Lopus drīkstu barot tikai ar sienu, jo skābbarību pats saviem spēkiem nevaru sarūpēt. Tehnikas pietiek tikai siena sagādāšanai vasarā,” atklāj zemnieks.

Projektus sarežģī

Staburadzietis ar lepnumu stāsta par to, ka nupat viņa saimniecībā veikts dziļurbums un beidzot būs arī kvalitatīvs dzeramais ūdens: “Iesaistījos Eiropas Savienības finansētajā programmā standartu sasniegšanai. Ļoti priecājos, ka projektu izdevās īstenot, jo saviem spēkiem šobrīd to nevarēju izdarīt.” Citas Eiropas Savienības piedāvātās un finansētās programmas Aivis Rēķis vērtē visai skeptiski, viņaprāt, tie nav domāti mazajiem zemniekiem: “Manuprāt, daudzas lietas ar nodomu tiek sarežģītas, zemnieks apjūk daudzajos “papīros” un neskaitāmajās prasībās, tāpēc ir spiests vērsties pie speciālista, kurš savukārt par konsultācijām un projektu rakstīšanu prasa samaksu. Domāju, ja šajā jomā nekas nemainīsies, man par citiem projektiem būs jāaizmirst. Vienīgi lopu uzskaites sistēma pie mums ir ļoti sakārtota, saprotama, tajā nesaskatu neko lieku.”

Atrod kaimiņa laukā

“Man nav tādas dienas, kad es pamostos un domātu, ko šodien darīt. Un nav arī tādas dienas, kad man nebūtu, ko darīt. Ja visi svarīgākie darbi saimniecībā izdarīti, tad eju kaut vai izcirst krūmus mežmalā,” stāsta zemnieks.

Aivim Rēķim pieder arī mežs, un ziema ir piemērotākais laiks, lai mežā pastrādātu gan savām vajadzībām, gan pārdot kādu lietaskoku papildu ienākumiem. Reizēm esot vientulīgi, bet darbs dzen darbu, un tad vairs nav laika skumjām: “Tādos brīžos priecājos par to, ka man ir sava zeme, brīvība un mani lopi. Neesmu “iesprostots” pilsētas dzīvoklī, man pieder plašums. Gandarījums ir arī par to, ka palēnām mans ganāmpulks palielinās, esmu daudz ko apguvis. Nejūtos “piesiets” mājām un vasarā vienu diennakti ganāmpulku droši varu atstāt, jo zinu, ka ar to viss būs kārtībā. Vienīgais, kas var atgadīties — lopi var tikt laukā no aploka un ieklīst mežā, bet pēc tam viņus atrodu kaimiņa laukā. Tā jau ir gadījies,” stāsta zemnieks.

Staburags.lv ARHĪVS

Pamet Rīgu un atgriežas dzimtas mājās Staburaga pagastā

Kategorijas