Apspriež Pļaviņu vidusskolas nākotni
Pagājušās nedēļas nogalē Pļaviņu vidusskolu ar krievu mācību valodu apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa kopā ar izglītības iestādes un Pļaviņu pašvaldības pārstāvjiem apsprieda skolas turpmāko perspektīvu un reorganizāciju.
Tatjana Koķe Pļaviņās iegriezās pa ceļam uz Līvāniem, kur piedalījās Izglītības pārvaldes seminārā. Zīmīgi, ka ministre Pļaviņu skolu apmeklēja laikā, kad pēc pareizticīgo kalendāra atzīmē Svētās Tatjanas dienu. Tāpēc Koķes kundze saņēma īpašu skolēnu un skolotāju apsveikumu, kā arī nobaudīja tradicionālo nama saimnieku cienastu — maizi ar sāli.
Uz sarunu ar ministri bija ieradušies ne tikai mācību iestādes skolotāji, bet arī vecāki. Katru gadu Pļaviņu vidusskolā samazinās skolēnu skaits, un pašvaldībai kļūst arvien dārgāk uzturēt šo mācību iestādi. Tāpēc jādomā par pārmaiņām.
Pļaviņu vidusskolas direktore Larisa Radionova atzina, ka par skolas iespējamo reorganizāciju runāts sen. Tagad jādomā, kā to vislabāk paveikt jau tuvākajā laikā. Skolas ēkas pēdējos gados ir krietni uzlabotas, un tās vislabāk piemērotas tieši izglītībai. Tam piekrita arī Tatjana Koķe.
Skolēnu vecāki uzsvēra, ka viņi ir pateicīgi skolas kolektīvam par lielo atdevi viņu bērnu skološanā un audzināšanā. Viņi vēlas, lai skolu saglabātu. Izskanēja arī viedoklis, ka varētu izveidot kristīgo, konkrēti — pareizticīgo, skolu. Lielākā daļa vecāku negrib, lai bērni mācās M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā, jo nav tai uzticības, bet citas skolas ar krievu mācību valodu ir tālu.
— Arī ministrijai ir iecere rosināt pašvaldības veidot dažādu novirzienu mācību iestādes. Tas, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti. Bet jādomā par pieprasījumu un, kā to labāk izdarīt, lai piesaistītu līdzekļus. No Rīgas katoļu ģimnāzijas pieredzes zinu — viegli tas nav, jo valsts un baznīca ir dalītas. Katrā ziņā lēmums jāpieņem pašiem, un svarīgākie šajā gadījumā ir bērni un izglītības kvalitāte, — teica Tatjana Koķe.
Viņa atzinīgi novērtēja šīs nelielās vidusskolas darbu, bet atzina, ka skolēnu mazo skaitu klasēs noteikti nevar uzskatīt par galveno priekšrocību. Pētījumi liecina, ka mācību kvalitāte šādās klasēs ir krietni zemāka nekā lielākās klasēs.
Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja informēja, ka par Pļaviņu vidusskolas nākotni runāts vairākkārt. Neviens nedomā visu likvidēt, bet pārveide ir neizbēgama, turklāt risinājums jārod drīz. Pašvaldība nevar uzturēt skolu, kurā jau nākamajā gadā mācīsies vien 45 bērni. Tāpēc pilsētas dome izveidoja darba grupu, kas jau šonedēļ sāks darbu, lai mēģinātu risināt šo problēmu.
Sarunā piedalījās arī jaunais M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas direktors Vladimirs Samohins. Viens no iespējamajiem variantiem ir arī abu skolu apvienošana.
— Drīz veidosies Pļaviņu novads, tāpēc jau laikus jādomā, kā skolai piesaistīt vairāk skolēnu un ko viņiem piedāvāt, lai palielinātu interesi par mācību iestādi. Vienā skolā pietiks vietas visiem, un perspektīvā Pļaviņu vidusskolā varētu izveidot internātu, kas Pļaviņās noteikti ir vajadzīgs. Lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem drīzumā. Domāju, ka tas pilnīgi visus neapmierinās, — atzina Vladimirs Samohins.
Viedokļi šajā tikšanās reizē bija dažādi, un katrs aizstāvēja savējo. Tikai nevienam pagaidām nav konkrētu ideju, kā īsti rīkoties.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra