"Pasaules atkritumu izgāztuve" Klusajā okeānā pieaug satraucošā ātrumā
Milzīgie atkritumu sakopojumi Klusajā okeānā vēršas plašumā satraucošā ātrumā, un šīs "plastmasas zupas" plankumi šobrīd pārklāj platību, kas ir divas reizes lielāka par ASV kontinentālās daļas teritoriju, vēsta laikraksts "Independent", atsaucoties uz zinātnieku aplēsēm.
Faktiski tur izveidojusies "pasaules atkritumu izgāztuve", kas sākas nepilnus tūkstoš kilometrus no Kalifornijas piekrastes un ar pārtraukumiem turpinās gandrīz līdz Japānai.
Kā lēš amerikāņu okeanogrāfs un bijušais jūrnieks Čārlzs Mūrs, kas savulaik pats netīšām iekļuva šai "atkritumu virpulī", okeāna straumes šajā reģionā sanesušas aptuveni 100 miljonus tonnu atkritumu.
Okeanogrāfijas eksperts Kērtiss Ebesmeijers, kas vērojis atkritumu krāšanos jūrās vairāk nekā piecpadsmit gadus, salīdzina plastmasas virpuli okeānā ar dzīvu būtni. "Tas klejo apkārt gluži kā milzīgs nepiesiets dzīvnieks," viņš sacījis.
Kad šis "dzīvnieks" pietuvojas sauszemei, piemēram, Havaju salām, saskarsme nav patīkama - plastmasas skrandas var noklāt visu pludmali, piebildis Ebesmeijers.
Kā skaidrojis Mūra dibinātā jūras pētījumu fonda "Algalita" pētniecības daļas vadītājs Markuss Ēriksens, cilvēki kļūdās, ja domā, ka atkritumi veido tik blīvu masu, ka pa to gandrīz vai var staigāt. "Drīzāk tā ir nebeidzama "plastmasas zupa", kas pārklāj platību, kura divkārt pārsniedz ASV kontinentālās daļas teritoriju," viņš stāstījis.
Šī "zupa" vēršas plašumā divos lielos, savstarpēji saistītos plankumos abpus Havaju salām, kas iedēvēti attiecīgi par Klusā okeāna Austrumu un Rietumu izgāztuvi. Tur atrodamas visdažādākās lietas - no plastmasas maisiņiem un "Lego" klucīšiem līdz futbolbumbām un veciem kajakiem.
Lēsts, ka aptuveni piektā daļa šīs atkritumu masas nonāk okeānā no kuģiem un naftas platformām, bet pārējais - no sauszemes.
Mūrs pats nejauši iekļuva atkritumu jūrā 1997.gadā, kad gribēja pa taisnāko ceļu nonākt no Losandželosas Havaju salās, šķērsojot Klusā okeāna "ziemeļu asi" - rajonu ar augsta spiediena sistēmām, kur gandrīz nav vēja un okeāns veido lēnu virpuli. Jūrnieki no šā apvidus parasti vairās.
Viņš bija satriekts, ka tūkstošiem kilometru no krasta dienām ilgi jākuģo cauri atkritumu jūrai. "Atkritumi peldēja garām ik reizi, kad es iznācu uz klāja. Kā mēs esam varējuši piecūkot tik milzīgas platības?" vaicājis okeanogrāfs.
Dzimtas mantojums, kas iekrāts no naftas īpašumiem, Mūram ļāvis pamest agrāko nodarbošanos un kļūt par vides aktīvistu.
Viņš brīdinājis, ka nākamo desmit gadu laikā Klusā okeāna "izgāztuvju" platība var divkāršoties, ja cilvēce nemainīs savus ieradumus.
Havaju universitātes okeanogrāfijas profesors Deivids Karls norādījis, ka vajadzīgi plašāki pētījumi, lai novērtētu "plastmasas zupas" dabu un tās izplatību, bet vienlaikus uzsvēris, ka nav iemesla apšaubīt fonda "Algalita" atzinumus.
Karls šogad plāno rīkot ekspedīciju problēmas izpētei, koordinējot to ar "Algalita". Viņš uzskata, ka runa ir par pilnīgi jaunas okeāna vides veidošanos. Agrāk atkritumi, kas nonāca okeāna straumju virpuļos, sadalījās bioloģiskā ceļā, bet mūsdienu plastmasas izstrādājumi ir tik izturīgi, ka Klusā okeāna "izgāztuvēs" var atrast pat pusgadsimtu vecas lietas.
"Katrs mazākais plastmasas gabaliņš, kas ražots pēdējo 50 gadu laikā un nonācis okeānā, joprojām turpat vien kaut kur atrodams," sacījis ķīmijas eksperts Tonijs Andradi.
Kā piebildis Mūrs, "atkritumu zupa" ir caurspīdīga un peld zem pašas ūdens virsmas, tāpēc nav saredzama satelītuzņēmumos - vienīgi no kuģiem.
Pēc ANO Vides programmas datiem, plastmasas atkritumi, kas veido aptuveni 90% no kopējās atkritumu masas, ik gadus prasa vairāk nekā miljona ūdensputnu un pāri par 100 000 jūras zīdītāju dzīvības. Beigto putnu kuņģos atrastas šļirces, zobu sukas un šķiltavas, ko putni acīmredzot noturējuši par barību.
Ēriksens norādījis, ka gausi rotējošā atkritumu masa apdraud arī cilvēku veselību. Ik gadus dabā nokļūst simtiem miljoni niecīgu plastmasas lodīšu - plastmasas rūpniecības izejmateriāla, kas galu galā nonāk jūrā un kā mazi sūklīši uzsūc dažādas ķimikālijas, piemēram, ogļūdeņražus vai pesticīdus. Tad tie nokļūst barības ķēdē. "Kas nonāk okeānā, nonāk okeāna dzīvajās radībās, un visbeidzot - uz jūsu pusdienu galda," viņš piebildis.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra