Ražai jāgatavojas jau šodien
Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta pamatnodarbe ir daudzgadīgo zālāju — tauriņziežu un stiebrzāļu — sēklaudzēšana, un šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur vēl nodarbojas arī ar to selekciju. Tā kā zemnieki jau sāk rosīties pavasara darbiem, domā par sēju, te ir īstā vieta, kur noskaidrot visu par savu tīrumu īpatnībām, un kopā ar speciālistiem atrast piemērotāko sēklu maisījumu, lai rudenī būtu pilni apcirkņi.
Būvēs jaunu ēku
“Šogad iesaistīsimies projektā, lai iegūtu naudu zaļās masas kombainam, jo vecā kombaina remontam nav vērts tērēt līdzekļus,” stāsta Zemkopības zinātniskā institūta direktors Aldis Jansons. Pagājušā gada nogalē institūtam piešķirti 85 tūkstoši latu mazgabarīta kombaina iegādei, šobrīd jau sākta iepirkuma procedūra. Pērn par 21 tūkstoti latu nopirkta prese, piekabe un sējmašīnas aprīkojums.
Šobrīd institūta darbībai nepieciešama vairs tikai trešdaļa ēkas. Tai ir vairāk nekā simts logu, kuri jāmaina, arī apkures sistēmas sakārtošanā jāiegulda daudz naudas. Vietējiem uzņēmējiem piedāvāts ēkā ierīkot birojus, lai būtu vieglāk lielo ēku apsaimniekot. Diemžēl neviens negrib pamest birojus Aizkraukles centrā, tāpēc pēdējos gados līdzekļus ēkā vairs neiegulda. “Institūts izvietots uz baznīcas draudzei piederošās zemes. Ēku plānojam pārdot un par iegūto naudu domājam celt jaunu — mazāku ēku un angāru, ko varētu vieglāk apsaimniekot. To domājam paveikt līdz 2013. gadam,” stāsta Aldis Jansons.
“Ieaug” zālē
Zemkopības zinātniskajā institūtā rūpīgi ievēro jaunākās prasības. Te selekcionē tādas šķirnes, kuras viegli pielāgot jaunajām tehnoloģijām. “Mūsdienās zemniekiem ir ne tikai 'Latvijas brūnās' govis, bet vairāku šķirņu gaļas un piena lopi. Lai zemnieks no sava ganāmpulka iegūtu maksimālo piena izslaukumu vai vajadzīgo gaļas lopu svaru, viņi ir atbilstoši jābaro. Zemnieki bieži izvēlas vieglāko ceļu — nopērk ārzemēs sagatavotu sēklu maisījumu, kas krāšņi iesaiņots un uz pakas sarakstītas visas maisījuma “labās” īpašības. Diemžēl bieži zemniekiem nākas piedzīvot pretējo — no solītās labās ražas ir palikuši tikai melni lauki. Tas ir tāpēc, ka šie gatavie maisījumi nav piemēroti mūsu kaprīzajiem klimatiskajiem dabas apstākļiem, bieži ražotāji negarantē kvalitāti. Atceros nesenu gadījumu, kad vienas Bebru pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks sūdzējās par slikto ražu, visi lauki karstājā laikā bija “izdeguši”. Braucām uz lauka, apskatījāmies un atradām piemērotāko sēklu maisījumu. Nākamajā gadā, kad kaimiņiem lauki atkal bija “izdeguši”, šis zemnieks sacīja, ka esot zālē “ieaudzis”, ” stāsta zinātņu doktore Biruta Jansone.
Spēj konkurēt Eiropā
Pētnieku darbam ir ap 200 hektāru zemes. 43 hektāros saimnieko ar dabai draudzīgām metodēm un audzē arī rapsi, kartupeļus, lopbarības pupas un graudus.
Skrīveru zemkopības zinātniskajā institūtā katru gadu zālāju selekcionāri rada kādu jaunu tauriņziežu vai stiebrzāļu šķirni. Lai izveidotu jaunu šķirni, paiet 12 līdz 13 gadu, pēc tam četrus līdz sešus gadus ilgst novērtēšanas un pārbaudes posms, kurā vērtē šķirnes ģenētiskās īpašības. Šajā jomā laba sadarbība izveidojusies ar poļu speciālistiem, kuri ar to nodarbojas. Ja pēc trijiem gadiem šo pārbaužu rezultāti ir labi, tad jaunizveidotā šķirne tiek popularizēta, to iekļauj Eiropas augu šķirņu katalogā. “Pašreiz katalogā ir iekļautas sešas pie mums izveidotās šķirnes. To, ka esam konkurētspējīgi, pierāda tas, ka jau trīs gadus sadarbojamies ar Kanādas speciālistiem, viņi meklē piemērotākos risinājumus savam klimatam. Mūsu radītajām šķirnēm ir labāka ziemcietība, arī kvalitāte un ražība viņus apmierina,” stāsta Biruta Jansone.
Katram laukam savas īpatnības
Domājot par šīgada ražu, zemniekam jāņem vērā gan savu lauku īpatnības, gan tas, kādam nolūkam raža jāiegūst. Jaunās šķirnes ir dažādas — ļoti agrīnas, kas jau maijā ir nogatavojušās, un vēlīnas, kas tikai jūlija beigās ir nobriedušas. Zemniekam vajadzētu savus darbus plānot tā, lai laukus varētu novākt brīdī, kad zālei ir visaugstākā vērtība, citādi uz lauka paliek tikai salmi. Cilvēki bieži vien nemaz nezina, cik daudz ir iespēju un variāciju. Piemēram, tad, kad kāds zemnieks jautā pēc iecienītā un daudzus gadus pārbaudītā āboliņa, Skrīveru speciālisti jautā, kādu tieši šķirni viņš vēlas, jo te var iegādāties desmit āboliņa un trīs timotiņa šķirnes. “Ar katru zemnieku jāstrādā individuāli, jo ir daudz jautājumu, uz kuriem jāsaņem atbildes, pirms izvēlamies konkrētu sēklu maisījumu. Mums jāzina, kur zemnieks ierīkojis lauku, kādām vajadzībām, kad viņam būs visērtāk ražu novākt, ar kādu tehniku, lai garantētu, ka piecus sešus gadus viņš savā laukā iegūs ražīgu un augstvērtīgu zelmeni,” teic Biruta Jansone.
Zemnieki pēc padoma var vērsties pie Zemkopības zinātniskā institūta speciālistiem vai arī konsultēties pa tālruņiem: 65197524 un 65197592.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra