Zemnieks pamet lopus un pazūd bez pēdām

2008. gada 29. februāris 08:53

1264

Zemnieku saimniecībā “Aulaču mājas” Staburaga pagastā durvis ir slēgtas. Pirms vairāk nekā divām nedēļām, pametot lopus likteņa varā, zemnieku saimniecības īpašnieks Aivis Rēķis devās nezināmā virzienā. Par šo zemnieku saimniecību “Staburags” rakstīja 24. janvārī. Tobrīd nekas neliecināja par šādu notikumu attīstību.

Janvāra vidū saimnieks “Staburagam” stāstīja par nesen paveikto, par nākotnes iecerēm.

“Lopus gaļai zemnieks audzē jau piekto gadu un ir pārliecināts, ka izvēlējies pareizo nodarbošanos... “Studēju Rīgas Tehniskajā universitātē un strādāju būvniecībā. Pirms pieciem gadiem nācās izlemt — atgriezties dzimtas mājās un turpināt saimniekot vai arī tās aizies postā. Nevaru teikt, ka par darbu celtniecībā saņēmu maz, tomēr ne tik daudz, lai paliktu dzīvot Rīgā. Izlēmu visu pamest un atgriezos Staburaga pagastā,” stāsta Aivis Rēķis. “Pa šo laiku ir bijis tā, ka domāju — vai ir vērts cīnīties? Ir gribējies visam atmest ar roku, taču tagad priecājos, ka to neizdarīju. Ganāmpulku katru gadu esmu papildinājis par pāris lopiem, un drīz man, cerams, būs ap trīsdesmit liellopu.”... Staburadzietis ar lepnumu stāsta par to, ka nupat viņa saimniecībā veikts dziļurbums un beidzot būs arī kvalitatīvs dzeramais ūdens.” “Staburagā” toreiz rakstīja kolēģe Evita Apiņa.

Paziņo dzīvnieku aizstāvjiem

Taču nesen redakcijā ar lūgumu palīdzēt vērsās Staburaga pagasta lauku attīstības konsultante Skaidrīte Kuzņecova. Viņa atklāja gandrīz neticamu stāstu, ka Aivis Rēķis pazudis bez pēdām, vienlaikus informējot organizāciju “SOS dzīvnieku aizsardzības biedrība” Rīgā par paša saimniecībā bez uzraudzības atstātiem mājlopiem.

— Organizācija šo ziņu nodeva Pārtikas un veterinārajam dienestam, un tā par “Aulačos” notiekošo uzzināja arī pašvaldībā, — saka Skaidrīte Kuzņecova.

Pēc redakcijas ieteikuma pašvaldība vērsās policijā ar iesniegumu, ka Aivis Rēķis ir bezvēsts prombūtnē un viņu nepieciešams meklēt.

Tēvs nezina, kur ir dēls

Ziņojot par bez uzraudzības palikušajiem lopiem, Aivis Rēķis stāstījis, ka izteikti draudi viņa dzīvībai, tāpēc mājās nevar atgriezties (“Staburags” noskaidroja, ka ar policijā patiešām ir šādi iesniegumi, taču tajos nav norādīts, kas tieši draudus rada — aut.), — turpina Kuzņecovas kundze. — Kopā ar Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona inspektoriem Ingūnu Vidneri un Ingaru Vuškānu devāmies uz saimniecību un atklājām, ka mājās durvis aizslēgtas ar piekaramo atslēgu, ap kūti nostiepts elektriskais gans, ļaujot lopiem kaut nedaudz pastaigāties ganībās. Lopi — desmit zīdītājgovju un teļš, neizskatījās novārguši. Tomēr barības galdi bija tukši. Kūtsaugšā bija nedaudz siena, taču ar to dzīvniekiem pietiks labi ja līdz marta vidum.
Visi mēģinājumi sazināties ar saimnieku bija nesekmīgi. Uz tālruņa zvaniem viņš neatbildēja. Staburaga pagastā dzīvo arī Aivja Rēķa tēvs, kurš arī nezināja dēla prombūtnes iemeslu un apmešanās vietu. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji apgalvojuši, ka bez uzraudzības atstātie lopi nu esot pašvaldības problēma. Tai jāgādā par visu pagasta “iemītnieku” labklājību.

Pašvaldība palīdz, cik spēj

Laikā, kamēr tapa šī publikācija, noskaidrojām dažus interesantus faktus.

— Pašvaldība nonākusi neapskaužamā situācijā, — saka Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse. — Mums tagad jārūpējas ne tikai par cilvēkiem, bet arī par viņu pamestajiem lopiem. Lai dzīvnieki neciestu, mēs noslēdzām līgumu ar kādu vietējo iedzīvotāju, kurš reizi dienā lopus apraudzīs, iedos sienu un ielies traukā svaigu ūdeni. Vairāk palīdzēt nevaram.

Pašvaldības darbinieki atklāj vēl dažas nianses. Aivis Rēķis ir sanaidojies gandrīz ar visiem apkārtējo māju iedzīvotājiem. Neviens ar viņu kontaktēties un palīdzēt nevēlas. Par to, uzklausot cilvēkus, pārliecinājās arī “Staburags”. Baidoties no kaimiņa, neviens no aptaujātajiem nevēlējās nosaukt savu vārdu vai teikt ko vairāk, vien raksturoja visai dīvainās saimniekošanas metodes, kuras lietojis kaimiņš, un paudis aizdomas, ka apkārt dzīvo tikai skauģi un nelabvēļi.

Ģimenes naids

Neilgi pirms “Staburaga” ierašanās pagasta padomē vērsās arī Aivja Rēķa tēvs un brālis, kuri kategoriski atteicās jel kādā veidā sadarboties ar pašvaldību un nevēlējās uzņemties nekādu atbildību par pamestajiem lopiem un saimniecību.

Ķīses kundze laikrakstam atklāja, ka šādas rīcības iemesls ir mantojuma sadale, kuras laikā radinieki kļuvuši par ienaidniekiem un nav varējuši turpināt dzīvi zem viena jumta.

Pazudušo atrod

Kamēr runājam, blakus kabinetā atskan tālruņa zvans no policijas. Meklētais, izrādās, nemaz nav tik nesameklējams. Rīgas policistiem viņš nosaucis gan adresi galvaspilsētas apkaimē, gan tālruņa numuru. Kuzņecovas kundzei pat izdodas pazudušo sazvanīt. Taču saruna ir īsa — viņu pagastā vismaz 20 reižu solīts noslepkavot, iespējams, drīzumā viņš atbraukšot, taču, kad Kuzņecovas kundze mēģina noskaidrot ko tuvāk, saruna pārtrūkst. Zvanot vēlreiz, tālrunis klusē.

Dodamies aplūkot bez saimnieka palikušos lopus. Izrādās, nule piedzimis teliņš. Mazo vajadzētu reģistrēt, bet saimnieka, kurš ir tiesīgs to darīt, nav. Lopi kāri dzer tikko ielieto ūdeni. Barības galdi ir tukši, jo pašvaldības nolīgtais cilvēks nākot pēcpusdienā. Savukārt mājas durvis joprojām “rotā” piekaramā atslēga. Uz taciņas nav neviena pēdu nospieduma, ka te kāds nesen būtu gājis.

Grūti izprast Aivja Rēķa rīcības motīvus. Parasti briesmu brīdī cilvēks meklē glābiņu pie tiem, kas var aizstāvēt vai palīdzēt. Šoreiz palīdzība nav pat lūgta. Bēguļošana un žēlošanās, ka neviens nepalīdz, nav īstā sevis aizstāvēšanas metode. To, kāda palīdzība Aivim Rēķim vajadzīga, varētu izlemt speciālisti un atbildīgie dienesti, ja vien viņš atgrieztos un ļautu palīdzēt.

Staburags.lv ARHĪVS

Zemnieks pamet lopus un pazūd bez pēdām

Kategorijas