Staburags.lv ARHĪVS

“Cīrulīšos” saimnieko ar prieku

Evita Apiņa

2008. gada 5. marts 16:56

1270
“Cīrulīšos” saimnieko ar prieku

Iršu pagasta piemājas saimniecībā “Cīrulīši” saimnieko Marija Rupaine un Pēteris Rutkovskis. Zemnieki nodarbojas ar piena lopkopību — kūtī ir desmit govju un seši teliņi. Lopkopība ir ģimenes pamatnodarbošanās, un pagaidām tas ir arī vienīgais ienākumu avots. 

Siens paliek pāri

Pirms četriem gadiem zemnieki sāka saimniekot ar dabai draudzīgām metodēm.   “Cīrulīšu” saimnieki apstrādā 12 hektāru pašu zemes un 23 hektārus nomā no kaimiņiem. “Mums vēl ir 20 hektāru meža, bet ar vairāk nekā trīsdesmit hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes mūsu saimniecībai pietiek. Paši vasarā sagādājam sienu un skābbarību, lai tā nebūtu jāpērk. Kādreiz lopiem pirkām tikai miltus, taču tagad, strādājot ar dabai draudzīgām metodēm, nosacījumi mainījušies. Kaut kā vienmēr izdevies saimniekot tā, ka lopiem barības arvien pietiek, nevienu gadu neesam pirkuši. Šogad tās pat ir par daudz, ievietojām avīzē sludinājumu, ka pārdodam, bet no rajona centra Irši laikam ir par tālu, lai brauktu pēc siena,” stāsta Marija Rupaine.  

Ceļ piena māju

Saņemam Eiropas atbalstu zemniekiem, kuri saimnieko dabai draudzīgi. “Tas mums ir ļoti liels atspaids. Bez Eiropas naudas ne tikai mēs, bet, domāju, lielākā daļa zemnieku nevarētu izdzīvot. Ar “piena naudu” vien izdzīvot nevar, tāpēc vīrs turpmāk strādās algotu darbu, bet man nāksies gādāt par saimniecību. Par Eiropas naudu šobrīd ceļam jaunu piena māju, kas atbildīs visām Eiropas Savienības noteiktajām prasībām. Maijā ceram to pabeigt,” stāsta Marijas kundze.

Citos projektos “Cīrulīšu” saimnieki pagaidām neiesaistās, jo mazliet biedē gan stingrās prasības, gan “papīri”. Marijas kundze uzskata, ka vieglāk būtu saimniekot ar lielāku vērienu, tomēr nepatīk mūžīgas atskaites. Varētu turēt cūkas, taču kopā ar govīm nedrīkst, tāpēc to nedaram.

Pašu piens un krējums

Marija Rupaine pienu nodod “Rīgas piena kombinātam” par 21 santīmu litrā: “Domāju, ka santīmi, ko zemnieki saņem par litru piena, ir ļoti niecīga samaksa, salīdzinot ar to, cik litrs piena maksā veikalā. Tikai mēs, zemnieki, zinām, cik daudz darba un laika ir ieguldīts, lai piens nonāktu pie pircējiem. To, ka piena cena veikalos ir nesamērīgi augsta, mēs nevaram ietekmēt, un domāju, ka zemniekiem to nevajadzētu pazemināt uz sava rēķina.”

Sarunā Marijas kundze atklāj, ka piemājas saimniecības ir lielākajai daļai pagasta iedzīvotāju: “Ko citu laukos darīt? Darbavietu nav un nebūs, tāpēc kaut kas jādara, un cilvēki lielākoties audzē lopus. Mums pašiem pietiek sava piena, krējuma, kādreiz pagatavoju arī biezpienu.”