Izglītības sistēmā pārmaiņas viesīs reģionālā reforma

2008. gada 7. marts 14:52

433

Izglītības sistēmā pārmaiņas viesīs reģionālā reforma

Vēl mēnesis, un pirmās simts dienas jaunajā amatā būs aizvadījusi izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Viņa atzīst, ka šajā laikā galvenais uzdevums bija izvērtēt situāciju izglītības sistēmā un izstrādāt neatliekamo darbu plānu. Tas ir paveikts, rezultātus ministre nesen notikušajā preses konferencē atklāja reģionālās preses žurnālistiem. Sarunā piedalījās arī ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš.

Izglītības un zinātnes ministrijas simts dienu neatliekamo darbu plāns balstīts uz vairākiem “vaļiem”. Vispirms saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja darba grupu, kas strādā, lai izspriestu, kā turpmāk izvietos līdzšinējās rajonu izglītības pārvaldes. Piedāvāti četri modeļi, bet vēl jādiskutē, kurš piemērotāks un vislabāk nodrošinās pakalpojumu. Ziņojums par darba gaitu Ministru kabinetā jāiesniedz jau līdz 1. aprīlim.

Nākamais darbs ir izstrādāt koncepcijas projektu valsts attīstībai atbilstošas augstākās izglītības studiju programmu sadalījumam pa nozarēm. Paredzēts arī valsts izglītības informatizācijas sistēmas izglītības reģistru centrālo datu bāzu vadības sistēmu, tās ieviešanas plānu. Nozīmīgs darbs ir arī Augstākās izglītības likumprojekta un informatīvā ziņojuma par iespējamajiem risinājumiem, lai uzlabotu pastiprinātu skolēnu sekmes mācībās, sagatavošana.

Mazām nav perspektīvas

Būtisks jaunums ir tas, ka nākamajā mācību gadā ministrija trijās Latvijas pašvaldībās izmēģinās jaunu skolotāju darba samaksas modeli samaksas nodrošināšanai, kas darbosies pēc principa — “nauda seko bērnam”. Vēl nav izlemts, kuras būs šīs pašvaldības, bet to apspriedīs kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

— Svarīgākais ir apzināt skolu attīstības modeļus — kādu izglītību tajās piedāvā, kāda ir iegūstama. Ja pašvaldības jūt vajadzību radīt vidi, lai piesaistītu skolēnus, tas ir vislabākais. Mūsu uzdevums nodrošināt, lai skolās būtu labs mācību saturs, skolotāji un grāmatas, — preses konferencē teica Tatjana Koķe.

Izglītības ministre pievērsa uzmanību arī mazo skolu problēmai. Viņa ir pārliecinājusies, ka, salīdzinot ar lielākajām, tajās ir zemāka izglītības kvalitāte. Šādās skolās bērniem nodarām pāri, jo tur nav iespējama izaugsme. Tāpēc tas nav ceļš, pa kuru jāiet Latvijā. Nesen notikušajā preses konferencē šo viedokli atbalstīja arī premjers Ivars Godmanis: jādomā par skolu apvienošanu. Pamatskolas tas, visticamāk, neskars, bet nevarēs saglabāt vidusskolas, piemēram, ar 15 skolēniem.

Tatjanai Koķei un Artūram Skrastiņam uzdeva arī jautājumu, kāpēc, likvidējot skolas un valstī samazinoties skolēnu skaitam, Izglītības un zinātnes ministrijā mazāk darbinieku tomēr nepaliek? Viņi atbildēja, ka šo iemeslu dēļ darba jau nav mazāk, turklāt krietni pieaudzis Eiropas struktūrfondu finansējums, kura apgūšanai vajag diezgan daudz darbinieku.

Somas par smagām

Žurnālisti jautāja, kāpēc aizkavējusies Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta otrā kārta dabaszinātņu kabinetu uzlabošanai skolās? Ministrijas pārstāvji atbildēja, ka nekas nav nokavēts, vien
jāgaida “starts”, kad šo naudu varēs sākt izmantot.

Izvērtās arī diskusija par dārgajām un dažkārt neefektīvajām mācību grāmatām un skolēnu smagajām somām, kas kaitē bērnu veselībai un neapmierina arī vecākus. Par šo jautājumu diskutēts jau ilgi, bet uzlabojumu kā nav, tā nav.

Tatjana Koķe solīja šo jautājumu atrisināt. Ideāli būtu, ja mācību grāmatu komplekts būtu gan skolā, gan skolēniem mājās, bet finansiāli to pagaidām nevar atļauties ne valsts, ne skola, ne vecāki. Katrā ziņā pozitīvi ir tas, ka ir daudzveidīgs piedāvājums, bet jādomā arī par vienotu koncepciju šajā jomā. Tikai jābūt skaidram — kādai jābūt labai mācību grāmatai.

Staburags.lv ARHĪVS

Izglītības sistēmā pārmaiņas viesīs reģionālā reforma

Kategorijas