Trusītis Rīgas zoodārza pitonam

2008. gada 24. marts 11:59

2484

Zalves pagasta “Cielavās” saimnieko Jānis Kupetis. Viņš audzē trušus visai neparastam klientam — Rīgas zooloģiskajam dārzam. Vasarā viņš vāc sienu ne tikai garaušiem, bet arī zebrām un citiem zālēdājiem, kas mīt Rīgā.

— Pirmos trušus nopirku pirms pieciem gadiem. Vēlējos izmēģināt, kā tas ir — audzēt garaušus, — saka Jānis Kupetis. — Izgatavoju būrus un braucu uz lauksaimniecības izstādi Rāmavā trušu lūkoties. Noskatīju vairākus, un pēc dzīvnieciņiem bija jābrauc uz Saulkrastiem. Trušu saimniece, uzzinājusi, ka esmu iesācējs, taujāja, vai vismaz būri man jau sagatavoti, lai trušiem būtu, kur palikt. Lielākā problēma bija sagādāt literatūru par truškopību. Ir tikai dažas vēl padomju laikos izdotas grāmatas, bet mūsdienās jau daudz kas mainījies. Ir jaunas metodes, moderni palīglīdzekļi. Gribētos par to visu izlasīt, bet vienuviet šādas informācijas nav.

Sāk ar sienu

Izjūkot kolhoziem, Kupeša kungs izveidoja saimniecību un nolēma vākt sienu un piedāvāt to Rīgas zooloģiskajam dārzam. Tā kopš 1991. gada zoodārza zālēdāju ēdienkartē ir siens arī no Sproģu apkaimes pļavām. Kupeša kungs teic, ka siena kvalitātei vienmēr jābūt nevainojamai, lai svešzemju dzīvniekiem nerastos veselības problēmas.

— Pirms trim gadiem biju nejaušs liecinieks kādai sarunai, kurā dzirdēju, ka viens no līdzšinējiem trušu piegādātājiem zoodārzam līgumu pagarināt vairs nevēlējās. Ieminējos, vai nevarētu piedāvāt savus trušus, — stāsta saimnieks. — Bija jāatved un jāparāda. Dzīvnieciņus atzinīgi novērtēja, un sākās sadarbība arī šajā jomā. Truši domāti dažādu plēsēju un arī pitona pusdienām. Protams, kādam tas varbūt šķiet nežēlīgi, taču tā jau dzīvē iekārtots. Mazāks dzīvnieks kļūst par laupījumu kādam citam — lielākam un spēcīgākam.

Garšo skābsiens

Rādot trušus, kuri ar interesi aplūko atnācējus, Kupeša kungs stāsta, ka atklājis — dzīvnieciņiem lieliski garšo ruļļos satītais skābsiens.

— Sākumā nebiju pārliecināts, vai trušiem to vispār drīkst dot, — teic Jānis Kupetis. — Izmēģināju iebarot dažus dzīvniekus un atklāju, ka viņiem šī barība ļoti garšo, turklāt viņi daudz straujāk pieņemas svarā un ir pat veselīgāki. Protams, nepieciešams arī siens un spēkbarība. Turklāt skābsienu nedrīkst likt būros — jāierīko īpašas “kabatas”, kurās likt barību, lai būra grīda vienmēr būtu sausa. Lai neveidotos tuvradniecība, katru gadu pērku jaunu trušupapu.

Interesanti, ka ikvienam dzīvnieciņam ir citāds raksturs. Viens ir draudzīgs, cits — ļoti ziņkārīgs, vēl kāds — bailīgs un pat agresīvs. Tīrot būrus, kāds vienmēr pamanās ieskrāpēt rokā. Reiz bija kāds trušupaps, kuram pie būra biju pierīkojis kāpnītes — katru dienu viņš pa tām nokāpa zemē kā īsts saimnieks — apskatīja visus būrus, izpētīja, kas jauns dārzā, un tad atgriezās atpakaļ, sēdēja būrī līdz nākamajai dienai.

Arī paši lietojam trušu gaļu. Tā ir garšīga un veselīga. Riez kādā Mārtiņa Sirmā vadītajā televīzijas raidījumā uzzinājām recepti alū šmorētam trusim. Izmēģinājām — patiešām garšoja lieliski.

Svin visa dzimta

Vaicāts, vai Lieldienu rītā sētā var redzēt arī pašu Lieldienu zaķi, saimnieks smaidot stāsta — sastapts gan neesot, bet raibas olas gan pa kādai atrast varot.

— Lieldienās pie mums ir ļoti jautri. Mums ir trīs bērni, četri mazbērni. Parasti atbrauc visi un vēl citi radiņi, — tā Jānis Kupetis. — Ripinām olas, šūpojamies un jautri pavadām laiku. Šogad gan Lieldienas laikam būs sniegotas, un olas būs jāripina istabā.

Staburags.lv ARHĪVS

Trusītis Rīgas zoodārza pitonam

Kategorijas