Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Lielbritānijas Ārlietu ministrija iekļāvusi Krieviju visnedemokrātiskāko valstu sarakstā

Latvijā un pasaulē

2008. gada 26. marts 11:08

272
Lielbritānijas Ārlietu ministrija iekļāvusi Krieviju visnedemokrātiskāko valstu sarakstā

Lielbritānijas Ārlietu ministrija (ĀM) iekļāvusi Krieviju to 22 valstu sarakstā, kurās demokrātijas stāvoklis tai izraisa vislielākās bažas, - līdz ar Afganistānu, Kubu, Irāku, Irānu, Baltkrieviju un Uzbekistānu.

Londona ir nobažījusies par demokrātisko institūtu stāvokli Krievijā, par Krievijas varasiestāžu politiku attiecībā pret nevalstiskajām organizācijām un opozīcijas kustībām, teikts Lielbritānijas ĀM ziņojumā, ko otrdien iesniedza ārlietu ministrs Deivids Milibends.

Ziņojumā konstatēta demokrātiskās telpas sašaurināšanās Krievijā. "Vispirms runa ir par nevalstiskajām organizācijām, likumu par cīņu pret ekstrēmismu un ierobežojumiem opozīcijas partiju darbībai," norādīts ziņojumā.

Lielbritānijas ĀM ir nopietni nobažījusies sakarā ar informāciju par daudzajiem pārkāpumiem 2007.gada decembra parlamenta vēlēšanu gaitā, kā arī par lēmumu neļaut EDSO un Demokrātisko institūtu un cilvēktiesību biroja pārstāvjiem novērot vēlēšanas. ĀM arī atgādina, ka tā vērsusies pie Krievijas varasiestādēm ar aicinājumu izmeklēt visus pārkāpumus.

Ziņojumā norādīts uz preses brīvības ierobežojumiem, vardarbību pret žurnālistiem, kā arī uz aizvien pieaugošo reliģisko un rasu neiecietību - tajā minēti Maskavas Cilvēktiesību biroja dati, kas liecina, ka 2007.gadā Krievijā rasistiski motivēti uzbrukumi notikuši 230 cilvēkiem, bet 74 cilvēki ir gājuši bojā.

"Īpašas bažas mums izraisa sabiedriskā kampaņā un diskriminējošie pasākumi pret etniskajiem gruzīniem Krievijā," uzsvērts ziņojumā.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka Krievijā neievēro seksuālo minoritāšu tiesības, un kā piemēru min homoseksuālistu un lesbiešu protesta akciju pret aizliegumu 2007.gada 27.maijā Maskavā rīkot geju parādi, kuras laikā vairāki aktīvisti guva traumas un ievainojumus.

Ziņojumā arī norādīts, ka Krievijas centrālie televīzijas kanāli pārstāv "šauru politisko uzskatu spektru jūtīgās problēmās" un "piekļuve mediju platformām opozīcijas pārstāvjiem bieži vien ir apgrūtināta".

Kā norāda Lielbritānijas ĀM, nevalstiskās organizācijas izjūt tikpat lielu spiedienu kā plašsaziņas līdzekļi. Kā uzskata ĀM, 2006.gadā pieņemtais likums "Par sabiedriskajām apvienībām" ar tā stingrajām prasībām pārskatu sniegšanā tiek izmantots par instrumentu, lai vajātu vispirms tiesību aizstāvju organizācijas. Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka vairākums ārvalstu nevalstisko organizāciju ir veiksmīgi reģistrējušās.

Kā apgalvo Londona, analoģiskiem mērķiem Krievijas varasiestādes izmanto arī otru 2002.gadā pieņemto likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai". Ziņojumā norādīts, ka likums tika izmantots, lai ierobežotu varasiestāžu kritiķu un politisko oponentu darbību.

Viens no galvenajiem Lielbritānijas ĀM bažu iemesliem ir situācija Ziemeļkaukāzā - pastāvīgās ziņas par ārpustiesas izrēķināšanos, ņirgāšanos, pazemojumiem un cilvēku patvaļīgu aizturēšanu šajā reģionā. ĀM arī norāda uz nestabilo sociālo un ekonomisko situāciju Čečenijā, kā arī uz aizvien lielāko cilvēku pazušanas gadījumu skaitu Ingušijā un Dagestānā.

Lielbritānija turpinās dialogu ar Krieviju cilvēktiesību aizsardzības jautājumos, teikts ĀM ziņojumā. Nākamās divpusējās sarunas par cilvēktiesībām Krievijā paredzētas 2008.gada pirmajā pusē.

Kā teikts ziņojumā, Lielbritānijas ĀM 2006.-2007.gadā piešķīra dažādām nevalstiskām organizācijām vairāk nekā 700 000 sterliņu mārciņu (apmēram tikpat daudz latu) dažādiem projektiem cilvēktiesību aizsardzībai, reformu veicināšanai un pārvaldes uzlabošanai Krievijā. 2007.-2008.finanšu gadā Londona piešķirs vēl 440 000 sterliņu mārciņu 16 projektiem, kuri tiks īstenoti kopā ar Krievijā strādājošām nevalstiskajām organizācijām.

Kategorijas

Kategorijas