Vai Latvijā piensaimniecības nozari grasās iznīcināt?

2008. gada 9. aprīlis 14:16

1391

Vai Latvijā piensaimniecības nozari grasās iznīcināt?

Skrīveru pagasta zemnieku saimniecībā “Veczemitāni” saimnieko Jānis Zirnītis. Viņš saimniecību pārņēmis no sava tēva, kurš nu ir pensijā. Kā visus lauksaimniekus, arī Jāni Zirnīti ļoti uztrauc piena iepirkuma cenu samazināšana, kā arī valdības apgalvojumi, ka piensaimnieki šobrīd dzīvo, cepuri kuldami.

Par attīstību var pat nedomāt

— Piena lopkopība līdz šim šķita stabila lauksaimniecības nozare. Turpinu tēva, kurš nu ir pensijā, iesākto un nepārtraukti rūpējos par piena kvalitāti, taču uztrauc šībrīža situācija, nu saimniecības attīstību vairs nav iespējams plānot, — saka Jānis Zirnītis. — Reizēm domāju, cik ilgi šādos apstākļos vēl varēs saimniekot. Ja vairs nevārēs nopelnīt algu, nāksies domāt par ražošanas pārtraukšanu. Ar neapdomīgu rīcību radīta situācija, kad piensaimniecības nozare Latvijā var beigt pastāvēt. Līdzīgā veidā jau likvidēta cukura nozare.

Šobrīd “Veczemitānos”, fermā “Salapiņi”, ir 17 slaucamu govju. Ganāmpulku varētu paplašināt, ja vien tam pietiktu līdzekļu.

Cenu šūpoles

— Kopš 2004. gada piena iepirkuma cena pieaugusi tikai par 19 procentiem. Pirms četriem gadiem tā bija 160 latu par tonnu. Šīgada februārī cena sasniedza 200 latu par tonnu, bet nu sācies kritums. Turklāt cenu samazinājums nebūšot pēdējais, — saka Jānis Zirnītis. — Tajā pašā laikā dīzeļdegvielas cena pieaugusi par 75 procentiem — no 44 santīmiem par litru 2004. gadā līdz 77 santīmiem par litru šobrīd. Lai nopirktu litru dīzeļdegvielas, 2004. gadā bija jāpārdod 2,78 litri piena, bet šobrīd — 4,07 litri.

Ievērojami pieaugusi ne tikai degvielas, bet arī minerālmēslu cena. Minerālmēsli šopavasar maksā tieši divas reizes dārgāk nekā pagājušajā pavasarī. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa izteikumus “Latvijas Avīzē”, ka piensaimnieki Latvijā vēl nekad nav dzīvojuši tik labi, kā šobrīd, var uzskatīt par ņirgāšanos par zemniekiem vai absolūtu situācijas nepārzināšanu.

Vai tiešām eksports ir tik liels?

Tajā pašā laikā piena cena veikalā nepārtraukti aug. To skaidro ar cenu kritumu eksportējamajam pienam. Vai tiešām eksporta tirgus daļa ir tik liela, lai būtiski ietekmētu cenu vietējā tirgū? Drīzāk tā ir ražotāju un tirgotāju dzīšanās pēc fantastiskas peļņas. Kāpēc lietuviešu pārstrādātāji spēj iepirkt pienu par augstākām cenām nekā vietējie un piedāvāt lētāku galaproduktu? Cilvēkiem nepietiek naudas, lai pirktu tik dārgus produktus, un piena pārstrādātāju ienākumi tik un tā samazinās.

Solījumus nepilda

Lauksaimniekiem nemaksā arī tik lielas subsīdijas, kā solīja laikā, kad Latvija tikko bija iestājusies Eiropas Savienībā. Ivars Godmanis teic, ka subsīdijas esot 157 eiro par hektāru. Taču, rēķini, kā gribi, vairāk par 100 eiro par hektāru reāli neiznāk. Kādreiz varēja visai vienkārši izrēķināt, cik lielu summu varēs saņemt, bet šobrīd jābūt gluži vai pateicīgam par to, ka vispār kaut ko samaksā. Solījumi, ka ar laiku subsīdijas mums izlīdzināsies ar tām, ko saņem lauksaimnieki vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs pagaisuši. Mana saimniecība arvien palielinājusies, bet subsīdijas pēdējo gadu laikā samazinājušās par 800 latiem. Tā ir absurda situācija.

Valdība sākusi inflācijas apkarošanas kampaņu. Bremzē kreditēšanu. Taču tajā pašā laikā kaļ jaunus algu palielinājuma plānus. Vienīgais veids, kā apkarot inflāciju, ir ierobežot cenu un algu kāpumu, bet panākt lielāku darba ražīgumu, samazinot saražotā pašizmaksu.

Jāgaida, līdz apžūs lauki

Jānis Zirnītis teic, parasti lopus ganībās laiž maija pirmajā nedēļā. Ja būs silts un izaugs zāle, šogad tas notiks daudz agrāk.

— Nelielās platībās audzējam arī graudaugus — tikai tik, cik nepieciešams lopbarībai, — teic saimnieks. — Mums ir tikai vasarāji — mieži un auzas. Neprognozējamo ziemu dēļ audzēt ziemājus ir pārāk riskanti. Par to, kad varēs sēt, spriest pāragri. Šobrīd tīrumi vēl ir ļoti piemirkuši, un tos nav iespējams apstrādāt.

Staburags.lv ARHĪVS

Vai Latvijā piensaimniecības nozari grasās iznīcināt?

Kategorijas