Nākamgad algu pieaugums iespējams tikai inflācijas kompensēšanas apmērā

2008. gada 14. aprīlis 08:22

231

Nākamgad algu pieaugums iespējams tikai inflācijas kompensēšanas apmērā

Nākamgad algu pieaugums sabiedriskajā sektorā būs iespējams tikai tādā apmērā, lai kompensētu inflācijas pieaugumu, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzīst Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš arī norāda, ka saskatot trīs metodes, kā Latvijā bremzēt iekšzemes kopprodukta (IKP) krišanos. Diemžēl visas šīs trīs metodes nenāk par labu cīņai ar inflāciju.

"Ar arodbiedrībām esam runājuši, ka nākamgad varēsim maksimums kompensēt inflācijas pieaugumu algu struktūrā. Vienalga, kur cilvēks strādātu. Sākot ar premjeru, beidzot ar apkopēju valsts iestādē. Tas nozīmē vienu - ja gada vidējā inflācija ir, teiksim, 10 vai 12%, tad tik daudz mēs arī varam atļauties algu pielikt. Ar vienu mērķi - lai cilvēki nesaņem mazāku reālo algu. Šajos apstākļos runāt par kaut kādu citu palielinājumu es nevaru. Tas ir pilnīgi skaidrs," atzīs premjers.

Pēc Godmaņa teiktā, pirmo reizi valdībā tika veikta visu valsts struktūru, aģentūru, kapitālsabiedrību, institūtu, universitāšu u.c. štatu analīze. Par 2005., 2006., 2007.gadu. Godmanis uzdevis ministrijām pēc mēneša nākt ar priekšlikumiem, kā mazināt štatus, un viņa priekšlikums ir - atgriezties pie 2005.gada štatiem.

Patlaban gan Godmanis nevar pateikt konkrētu ciparu, bet tas būs nopietns samazinājums. Tas nebūs uzreiz naudas ietaupījums, jo, pārstrukturējot un mazinot štatus, ir jāizmaksā aiziešanas pabalsti, skaidro premjers. Taču viņš uzsver, ka līdz ar to cilvēki no valsts iestādēm atgriezīsies privātā sektorā, kur reāli trūkst darba roku un no kurienes viņi atnāca salīdzinoši vidēji lielāku algu mudināti.

Ivars Godmanis arī norāda, ka saskata trīs metodes, kā Latvijā bremzēt iekšzemes kopprodukta (IKP) krišanos.

Viņš gan vienlaikus atzīst, ka diemžēl visas šīs trīs metodes nenāk par labu cīņai ar inflāciju, procesi ir savstarpēji izslēdzoši, tāpēc izšķirošs ir to piemērošanas laiks. "Privāto patēriņu pamatā kurbulēja augšā privātie kredīti un nauda, kas ienāca. Ja tā mazinās, vajag citu avotu, ar ko kaut daļēji to aizstāt. Citi avoti, lai neļautu kopproduktam strauji nokrist lejā un ja negribas ieiet deficītā, ir tikai divi," norāda premjers.

Pirmais - valsts pasūtījumi un to ātrāks izvietojums gada griezumā. "Nevis - lielāko daļu, kā pierasts - gadu guļam un tad visu pasūtām tikai decembrī. Taču - tikko es to daru, inflācija drīzāk tiek nevis pazemināta, bet stimulēta, tāpēc ir jāpaliek kopējā atvēlētajā gada budžeta limitā," norāda Godmanis. Pēc viņa domām, šī metode ir jāpiemēro tad, kad inflācija sāk krist - ap gada vidu.

Otrais - Eiropas Savienības jauno struktūrfondu no 2007. līdz 2013.gadam ātrāka apgūšana. "Bet, kā par nelaimi, mēs esam starp diviem fondiem. 2004.-2006.gada fondi tagad beidzas, un naudas vairs nav. Runa ir tikai par atskaišu rakstīšanu. Bet jaunie fondi 2007.-2013.gadam pat pie visātrākās rīcības var būt tikai decembrī," atzīst Godmanis.

Vēl viena iespēja, pēc Godmaņa teiktā, ir eksporta stimulēšana, bet arī tā īsti var sākties vienlaikus ar jauno Eiropas naudu apguvi, jo budžetā nav citu resursu, lai to darītu.

Vēl ir arī konkurences stiprināšana, lai palielinātu preču un pakalpojumu apjomu pretī lielajai, izlaistajai naudas masai, lai kaut cik mazinātu cenas, taču nemazinātu apgrozījumu, skaidro Godmanis.

Viņš atzīst, ka, protams, pretī darbojas nenovēršamais energoresursu cenu kāpums, kas ceļ cenas visam un līdz ar to inflāciju. Ceļas energoresursu cenas pasaulē. "Gāzes cenu ziņā saņemam dubultsitienu - sadārdzināšanās iemesls ir naftas cenu pieaugums pasaulē, kā arī īpašie notikumi Baltijas valstu tirgū, kur notiek pakāpeniskas gāzes vairumtirdzniecības cenu korekcijas virzībā uz Eiropas līmeni. Globālos procesus mēs nevaram ietekmēt, tie ir jāpieņem tādi, kādi tie ir. Tāpēc ir administratīvo cenu kāpumi: februārī, martā - siltums, aprīlī - elektrība. Siltums kopā - 27% Rīgā, elektrība - 40% visā Latvijā. Tas noteikti atstāj nopietnu iespaidu uz cenu kāpumu," atzīst premjers.

"Es pilnīgi skaidri redzu - ja nenotiek nekas ārkārtējs pasaules cenās (degviela u.c.) un ja valdība neizdara kādas muļķības, tad inflācijas maksimums ir ap Jāņiem," saka Godmanis.

Pēc viņa teiktā, katru dienu tiek analizēts, kā pildās budžets. Komercbanku asociācija pēta no savas puses - vai ir pienācis laiks kaut ko koriģēt trijos ierobežojumos: 10% pirmā iemaksa mājokļa iegādei, Valsts ieņēmumu dienesta izziņas un valsts palielināta nodeva par katru nākamo darījumu nekustamo īpašumu tirgū nolūkā bremzēt kopprodukta kritumu. "Lemsim jau nākamnedēļ," sola premjers.

Staburags.lv ARHĪVS

Nākamgad algu pieaugums iespējams tikai inflācijas kompensēšanas apmērā

Kategorijas