Par ūdeni maksā, bet dzert to nevar

2008. gada 21. aprīlis 15:20

841

Mūsdienās ikviens grib lietot kvalitatīvu ūdeni. Tāda vēlme ir arī Pļaviņu iedzīvotājiem Bebrulejā, bet pagaidām viņiem šādu iespēju nav. Ik pa laikam viņi šai problēmai mēģina pievērst pašvaldības un pilsētas komunālo pakalpojumu uzņēmuma uzmanību, bet situācija nav mainījusies.

Pļaviņiete Maija Žukova, kura Bebrulejas ielā 2a dzīvo jau vairāk nekā 20 gadu, stāsta, ka ūdens kvalitāte viņus neapmierinot jau sen - tas no krāniem tek smakojošs, pilns ar smiltīm, bet traukos ātri vien uzkrājas pamatīgs brūnu nogulšņu slānis. Sieviete ir pārliecināta, ka ūdenim ir arī naftas produktu piejaukums, par to liecinot smaka, un dažkārt uz ūdens virsmas kādā traukā vai vannā gadījies novērot krāsainus plankumus. Viņi mājā ierīkojuši ūdens filtrus, kas situāciju tikai daļēji uzlabo, bet citas ģimenes lieto neattīrītu ūdeni.

Atbilst normai

Jau pirms diviem gadiem 47 Bebrulejā dzīvojošo ģimeņu pārstāvji parakstīja un Pļaviņu pilsētas domei nosūtīja vēstuli, kurā lūdza pievērst uzmanību šai situācijai. Pašvaldība iedzīvotājiem atbildēja ar SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" vadītāja Aivara Bardovska skaidrojumu. Tajā teikts, ka Bebrulejas ielas iedzīvotāji ūdeni saņem no 1973. gadā izveidotā urbuma, kam nav nodrošināta atdzelžošanas iekārta. Saskaņā ar noteikumiem ūdens analīzes tur veic reizi gadā, turklāt katru reizi vienā vietā, lai objektīvi varētu salīdzināt šos rādījumus. Laikā, kad iedzīvotāji ar savu problēmu vērsās Pļaviņu pašvaldībā, Sabiedrības veselības aģentūras Jēkabpils filiāles speciālistu 2005. gadā veikto analīžu rezultāti liecināja, ka dzeramais ūdens Bebrulejā visos rādītājos atbilst normai.

Aivara Bardovska skaidrojumā gan bija teikts, ka Bebrulejas apkaimes urbums ir kādreiz intensīvā rūpniecības zonā. Temperatūras svārstību dēļ notiek grunts slāņu kustība, tāpēc, iespējams, dažādas vielas nokļūst ūdens dzīļu baseinā.

Situāciju var atrisināt

Šobrīd Bebrulejas ielas apgādes sistēmā nekas nav mainījies — pretēji optimistiskajiem ūdens analīžu rezultātiem ūdens joprojām ir piegružots un smakojošs. "Staburags" Maijas Žukovas dzīvoklī pārliecinājās, cik tas ir netīrs un kādi ir filtri — melni un smakojoši. Savukārt vannasistabā no krāna kopā ar ūdeni bira pat sīki akmentiņi. Žukovas kundzes meita Ingrīda piebilst, ka viņi taču maksā tikpat, cik pārējie kā citi patērētāji, kuriem mājās ir labs ūdens. Pārtikas vajadzībām viņi ir spiesti ūdeni pirkt veikalā.

Cerību stariņš cilvēkiem tomēr uzzibsnīja, kad viņi ar savu sāpi vēlreiz vērsās SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi".

— Bebrulejā ūdens urbums ir sekls — ap 80 metru, tāpēc ūdens kvalitāte, iespējams, atkarīga no grunts svārstībām un gadalaika, jo analīžu rezultāti patiešām ne vienmēr ir slikti. Ūdens ņemšanas vietā atdzelžošanas stacijas nav, un ūdeni tieši no urbuma neattīrītu piegādā ūdensvadā. Tāpēc, nonākot pie patērētāja, visā ūdensapgādes sistēmā dzelzs saturs un duļķainība dažkārt pārsniedz pieļaujamo normu. Ņemot to vērā, rakstījām Veselības ministrijai, lai tā atļauj dzeramajam ūdenim Bebrulejā noteikt īpašu normu, pieļaujot tajā lielāku dzelzs saturu, kas būtībā veselībai nav kaitīgs, — stāsta nu jau bijušais SIA "Pļaviņu komunālie pakalpojumi" vadītājs un tagadējais Pļaviņu pilsētas domes izpilddirektors Aivars Bardovskis. Pēdējā pārbaude šīgada februārī gan atklāja, ka šis rādījums daudzkārt pārsniedz normu, tāpēc šādu atļauju noteikti nesaņemsim. Meklējām risinājumu, lai ne tikai uzlabotu, bet arī atrisinātu šo problēmu. Tāda iespēja ir — jāizbūvē apmēram 200 metru garš ūdensvads no Rīgas līdz Bebrulejas ielai, un tad šīs apkaimes iedzīvotāji saņems labu ūdeni. Arī vajadzīgā summa nav pārāk liela — 3536 lati, bet ieguvēju būs daudz. Tā kā uzņēmumam šādiem darbiem nebija naudas, pēc palīdzības vērsāmies pašvaldībā.

Kā lēmāt, tā strādājiet!

Bebrulejas iedzīvotāji ar nepacietību gaidīja Pļaviņu pilsētas domes sēdi, kurā izskatīja šo jautājumu, tomēr lēmums bija negatīvs — no astoņiem deputātiem trīs balsoja pret šo ieceri, bet viens atturējās. Līdz ar to lēmumam par ūdensvada izbūvi nebija pietiekama balsu skaita.

Deputāts Māris Pilskalns, kurš balsoja pret, ir pārliecināts, ka šajā situācijā vainojama pagaidām vēl ekspluatācijā nenodotā ūdens atdzelžošanas stacija Rīgas ielā. Kad tā sāks darboties, ar ūdens kvalitāti viss būs kārtībā. Tikai deputāts, acīmredzot nezina, ka šai būvei ar Bebrulejas ielu pagaidām nav nekādas saistības...

Balsojumā atturējās deputāts Ainārs Zariņš.

— Ja komunālo pakalpojumu uzņēmuma vadītājs jau agrāk zināja par šo problēmu, tad par līdzekļu piešķiršanu šim mērķim vajadzēja domāt agrāk. Ja pašam uzņēmumam nebija iespēju to izdarīt, pilsētas domē bija jāvēršas gada sākumā, kad izstrādāja un apstiprināja pašvaldības budžetu. Tāpēc uzskatu, ka šis nav neparedzēts gadījums, kam steidzami jāpiešķir nauda. Tagad jāstrādā ar tādu budžetu, kāds tas ir, lai gan es uzskatīju, ka tas bija jāizstrādā rūpīgāk, — atzīst Ainārs Zariņš.

Viņš arī nav pārliecināts, ka dome komunālo pakalpojumu uzņēmumam var tā vienkārši piešķirt vairāk kā 3000 latu, tādējādi nepārkāpjot iepirkuma procedūras noteikumus.

xxx

— Kā var spriest par problēmu, ja deputāti to nav reāli pat iepazinuši? Nesaprotu arī, kā, piemēram, deputāts Jānis Aleksejevs, kurš pats saistīts ar medicīnu, jo strādā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā par autovadītāju, var tā vienkārši balsot pret to, lai cilvēki saņemtu kvalitatīvu ūdeni, kas nodrošina viņu veselību? — neizpratnē ir Maija Žukova.

Sieviete teic, ka viņa pati reiz bijusi Pļaviņu pašvaldības deputāte, un tolaik katru iedzīvotāju iesniegumu vajadzēja rūpīgi pārbaudīt. Turklāt par šo darbu deputātiem padomju laikos pat nemaksāja. Var saprast pļaviņietes sašutumu, jo pagaidām amatpersonas šo jautājumu risina tikai kabinetā, nevērtējot situāciju uz vietas. Tikmēr Bebrulejas iedzīvotājiem jāiztiek bez kvalitatīva ūdens.

Staburags.lv ARHĪVS

Par ūdeni maksā, bet dzert to nevar

Kategorijas