Staburags.lv ARHĪVS

Vieta, kur vienojas daba, cilvēks un Dievs

Indulis Burka

2008. gada 23. aprīlis 17:13

1714
Vieta, kur vienojas daba, cilvēks un Dievs

Vakar, Jurģu dienā, piedaloties Guntim Ulmanim, Ivaram Godmanim, Mārai Zālītei, Marinai Kostaņeckai, Jānim Stradiņam, Jānim Peteram un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kā arī koknesiešiem, Kokneses salā atklāja Likteņdārzu, iestādot simts ābelīšu aleju.

Pēc arhitekta, mākslinieciskās un filozofiskās koncepcijas autora — ainavu arhitekta un Tamas mākslas universitātes profesora — Shunmyo Masuno ieceres Likteņdārzā būs informācijas centrs, izstāžu zāle un speciāli veidots dārzs. Komplekss taps Latvijas tautas piemiņai, cilvēkiem kas kļuvuši par 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem. Likteņdārzu veidos Kokneses fonds. Tas taps daudzu gadu, iespējams, pat gadu desmitu, laikā. Būs nepieciešams ļoti daudz līdzekļu, kurus cer iegūt no ziedojumiem.

Pasākuma atklāšanā Kokneses fonda valdes priekšsēdētājs Vilis Vītols uzsvēra, ka līdz šim Latvijā nav uzcelts neviens nacionāla mēroga piemineklis, veltīts mūsu tautas zaudējumiem pagājušo simts gadu laikā. Likteņdārzs būs gaiša vieta, kur pieminēt tautas pagātni un ar cerībām raudzīties nākotnē.

Ministru prezidents Ivars Godmanis teica, ka neatkarīgi no tā, kāda valdība būs Latvijā, tai vienmēr jārod iespēja palīdzēt veidot un kopt šo vietu.

Ābelīšu stādīšanā piedalījās arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš ir pārliecināts, ka šī būs vieta, kur vienosies daba, cilvēks un Dievs. Šī vieta atgādinās, kam mums jāpateicas par to, ka brīvi un neatkarīgi varam dzīvot un strādāt savā zemē.

Savs redzējums ir arī dzejniecei Mārai Zālītei:

— Šī būs nevis nāves, bet dzīves sala. Te pulcēsies visas dvēseles, kuras nomocītas nežēlīgajā 20. gadsimtā. Daugava ir tā, kas mūsu pagātni vieno ar nākotni. Dvēseles te atgriezīsies kā puķes, ko mēs iesēsim, kā putni koku zaros vai kamenes ābeļziedos. Tās te atnāks un runās ar mums.

Lai Likteņdārza iecere izdotos, mums katram kaut kas jādara. Iestādot koku vai vedot uz šo vietu bērnus, stāstot viņiem par mūsu tautas vēsturi.