"Galaktikas" jauniešu piedzīvojumi Polijā
Eiropas Komisija no programmas "Jaunatne darbībā" piešķīra finansējumu biedrības "Galaktika" projektam "Starpkultūru izglītība pasakās", ko realizējam kopā ar jauniešu organizāciju no Polijas "Klub Alumna". Kamēr citi jaunieši brīvlaiku pavadīja Latvijā atpūšoties, jaunieši martā devās uz tālo Polijas pilsētu Mislenicu, kura ir netālu no Krakovas, lai tur projektā darbotos septiņas dienas.
Kā radās projekta ideja
Mūsu pieredze apmaiņas projektu organizēšanā ir samērā liela, esam jau realizējuši divus projektus Aizkrauklē: "Check your borders once again!" 2005. gadā un "Green, yellow, red and blue" 2006. gadā. Tā kā Aizkraukles rajonā, Secē, astoņus mēnešus strādāja brīvprātīgais Dāvids Janeks, viņš bija kļuvis arī par ļoti aktīvu mūsu organizācijas biedru un labprāt iesaistījās "Galaktikas" pasākumos. Viņš mūs iepazīstināja ar organizāciju Polijā "Klub Alumna", kura darbojas nevis vienā pilsētā, bet tai ir tīkls visā Polijā — Krakovā, Varšavā, Poznaņā un citur. Visi jaunieši ir studenti un realizējuši jau ļoti daudzus projektus Polijā, bet starptautiska apmaiņa viņiem bija pirmā.
Kāpēc tāds nosaukums — ”Starpkultūru izglītība pasakās”? Jaunieši domā, ka pasakas mūsu dzīvē ir ļoti svarīgas, pasaku varoņi pavada mūs arī tad, kad esam jau pieauguši. Projektu iesniedzām jau 2007. gada septembrī.
Pirms projekta realizācijas "Jaunatne darbībā" organizēja apmācības par neformālo izglītību, kā vadīt projektus, un tajās piedalījās Liene Egle un Gunta Pudova.
Iepazīstam Mislenicu
Protams, nebūtu grūti organizēt ekskursiju un izvadāt mūs visus pa pilsētu, kurā ir 40 000 iedzīvotāju (tik, cik visā Aizkraukles rajonā), bet tas notiek spēles veidā, un visi, sadalīti komandās, dodas uz pilsētu, lai izpētītu tās vēsturi un atrastu muzeju, pieminekļus, sporta centru, skolas, veikalus utt. Uzzinām arī kalna, pie kura mēs dzīvojam, augstumu un to, kā sauc upi. Visa spēle tiek iemūžināta fotogrāfijās, kurās katra grupa parāda, kā tad viņiem ir veicies ar objektu meklēšanu.
Starpkultūru izglītošana izpaužas pat spēlē ar tualetes papīru, kas jāapmaina pret kaut ko vērtīgāku. Citas kultūras, valodas iepazīšana kā jautrs piedzīvojums, jo arī poļi, kas piedalās spēlē, nedrīkst runāt savā valodā. Mums laika gaitā ir izveidojušies stereotipi, ka Polija ir tranzīta valsts un poļi nav pārāk viesmīlīgi, bet jau tad, kad poļi mūs sagaida ar sālsmaizi, mūsu sirdis atkūst. Visas septiņas dienas mēs baudām īstu viesmīlību un skaistu laiku.
Dzīvojam pansionātā Riklenicē kalna pakājē. Kādu dienu poļi mums sagādā īstu pārsteigumu, un ar garāko pacēlāju Polijā braucam augšā kalnā. Ziemā šajā vietā darbojas arī divas slēpošanas trases.
Debatējam angliski un poliski
Mislenicā ir trīs vidusskolas, un jau trešajā dienā dodamies uz vienu no tām. Skolā mācās 1000 jauniešu. Polijā vidusskolā ir trīs klases — pirmā, otrā un trešā. Vidusskolās mācās jaunieši no Mislenices un visiem apkārtējiem ciematiem.
Mūs iepriecina pilnā zāle un tas, ka Polijas vidusskolēni ir ļoti draudzīgi. Sākumā Alīna Šveida izstāsta par "Galaktikas" projektiem, tad "Kluba Alumna" jaunieši stāsta savējiem.
Atvērtība mums palīdz debatēt. "Galaktikas" jauniešus sadala grupās, un ir dažas grupas, kurās ir tikai pa vienam mūsējam, bet viņi turas varonīgi, debatējot par formālo un neformālo izglītību. Polijas jaunieši runā ļoti labā angļu valodā, tā ka komunicēt ar viņiem mums nesagādā nekādas grūtības. Mūsu Jānis Biķerniekas pat pamanās prezentēt savu grupu poļu valodā. Poļu jaunieši mums uzdod mēģināt izrunāt grūtākos izteicienus poliski, ar to lieliski tiek galā Alīna Šveida, Raivis Romāns un Kristaps Savickis.
Katra debašu grupa savu jautājumu prezentē interaktīvā veidā — vieni dejo breiku, citi skandē dzeju, spēlē teātri.
Nākamajā dienā sportojam tajā pašā vidusskolā — spēlējam volejbolu un mācāmies polonēzi. Poļu meiteņu deju grupa speciāli mums ir sagatavojusi vairākas dejas.
Spēlējam ģimeni
Ļoti populāras jauniešiem ir simulācijas spēles, kad katram iedala noteiktu lomu. Katrs izvelkam lapiņu ar uzrakstu un pārtopam par vectētiņiem, vecmāmiņām, tēviem, mātēm, bērniem, tantēm un tēvočiem. Katrai ”ģimenei” tiek dots noteikts uzdevums — iet viesos, apciemot skolotāju utt. Simulācijas spēle izraisa īstu smieklu vētru, jo visi jaunieši izrādās arī lieliski aktieri, kas labi iejūtas starptautiskajā ģimenē. Karīna Kruglova ir kļuvusi par vecmāmiņu un nodarbojas ar mazdēla (Laine Liepa) audzināšanu. Guntai Pudovai ir četri gadi, un kopā ar tēti Kristapu Savicki viņa iet ciemos. Vectētiņš Kristaps Višs, kuram ir 68 gadi, meklē sev jaunu sievu. Nu viss kā dzīvē!
Sākam ar polonēzi
Latvijas grupa jau mājās ir ļoti gatavojusies, lai parādītu poļiem Latvijas dziesmas un dejas. Trīs jaunietes no "Galaktikas" — Paula Kukule, Madara Bērziņa un Liene Egle — dejo deju kolektīvā "Burši", un viņas kopā ar vadītāju Unu Stakli ļoti profesionāli sagatavoja latviešu dejas, ko mācīt. Dejojam tās ar īstu azartu ne tikai latviešu vakarā, bet arī kopā ar vietējiem iedzīvotājiem. Poļi ir sajūsmā!
Dziesmu vārdus uzrakstām uz lielām lapām. Vienmēr cienājam ar rupjmaizi, medu, šprotēm, ”Laimas” konfektēm un slavenajām Skrīveru ”Gotiņām".
Poļu vakarā spēlējam "īstas" poļu kāzas. Tas mums ir pārsteigums, cik labi poļi zina savas tradīcijas. Atklājam kāzas ar polonēzi! Poļi stāsta, ka to dejojot vienmēr un visos svētkos, arī izlaidumā, tāpēc var redzēt, cik labi viņi to prot. Visi esam saposušies kā uz kāzām, sagatavojuši arī dāvanas. Dziedam, dejojam, mums ir ”īsti” līgava un līgavainis, jaunais pāris piedalās visos rituālos. Poļi dziesmas jau ir sagatavojuši, tekstu nokopējuši, un tās dziedāt mums nesagādā nekādas grūtības, jo melodijas ir ļoti vieglas, vēlāk skaistās poļu dziesmas dziedam visur.
Mums Sprīdītis, viņiem Piza
Pasakas caurvij visu mūsu projektu, katrs stāsta par saviem mīļākajiem pasaku tēliem, šujam pat lelles, lācīšus un gatavojam dekorācijas.
Noslēgumā mums ir paredzēts spēlēt izrādi kopā ar poļiem. Viņi iestudē savu lugu, mēs — savējo, beigās tās ir jāsaliek kopā. Pārrunājot grupā, nolemjam iestudēt pasaku par Sprīdīti. Sadalām lomas — Sprīdīša loma tiek Jurim Sakovičam. Vēl mums ir Velns, Vēja māte, Meža māte, vecmāmiņa un Lienīte. Lai lugu padarītu interesantāku, nolemjam katrā ainā ietvert dziesmas, jo esam taču dziedātājtauta!
Iepazīstam poļu uzvedumu un esam patīkami pārsteigti, kad pienāk brīdis uzvedumu likt kopā, jo izrādās, ka viņi ir paņēmuši pasaku ar līdzīgu sižetu, tikai viņiem pasaulē dodas Piza — meitene, kuru māmiņa izcep krāsnī, un arī viņa nolemj doties pasaulē laimi meklēt. Pizu spēlē organizācijas prezidents Arturs. Piza sastop Pūķi, tad satiek Sprīdīti, un abi dodas cīnīties ar Velnu. Pēc piedzīvojumiem viņi dodas uz Latvijas robežu, kur abi atvadās, lai dotos mājup.
***
Pēc septiņām dienām arī mūsu projekts ir beidzies, tāpat kā jebkura pasaka kādreiz beidzas, un mēs dodamies atpakaļceļā uz Latviju, ieguvuši Polijā jaunus labus draugus, ar kuriem kopā vasarā plānojam jau nākamo projektu.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra