Mācekļi “saldajā” praksē

2013. gada 2. marts 12:54

818

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajos kursos darba meklētāji šobrīd apgūst arī pavāra palīga un konditora iemaņas. Vairākiem no viņiem sākusies prakse uzņēmumā “Meduslācis” Aizkrauklē.

Vispirms bezdarbnieki mācījās teoriju, bet tagad gūst praktiskās iemaņas. Gunai Leibomai no Kokneses iepriekš darbs nav bijis saistīts ar konditoreju. Šajā jomā vien nedaudz pastrādājusi ārzemēs. Tā kā uzņēmumā, kurā strādāja līdz šim, ziemā darba nebija, reģistrējusies kā bezdarbniece un nolēmusi apmeklēt šos kursus. Guna atzīst, ka tie ir interesanti, bet pagaidām ar konditoreju savu nākotni neplāno saistīt. Tomēr iegūtas iemaņas, un, ja vajadzēs, varēs strādāt. Uzņēmuma darbiniece Zinaīda Šteimanova Gunu raksturo kā talantīgu audzēkni. Viņa visu apgūst ātri un izstrādājumus var jau gatavot patstāvīgi.
SIA “Meduslācis” vadītāja Inguna Kronberga stāsta, ka sadarbībā ar NVA praktikantu uzņēmumā bijis daudz. Ir iespēja apgūt visdažādākos darbus, ja vien pašam ir motivācija mācīties. Uzņēmumam gan tas nozīmē papildu slogu, un liela uzmanība jāpievērš arī tam, vai mācekļi visu izdara pareizi.
Kronbergas kundze gan ir skeptiska, vai valstij vajadzētu mācīt tik daudz konditoru, jo nav izvērtēts patiesais pieprasījums. Jāzina, vai cilvēkiem būs darbs šajā profesijā. Liela daļa kursu apmeklētāju pat nedomā strādāt šajā jomā, bet viņus motivē bezmaksas mācības un stipendija. Pēc uzņēmējas domām, cilvēkiem, kuri ieguvuši valsts apmaksātu izglītību, jāuzņemas atbildība un noteikts laiks jānostrādā konkrētā uzņēmumā vai nozarē.
NVA Aizkraukles filiāles vadītāja Biruta Škutāne informē: valstī divas reizes gadā pārskata, kādas profesijas ir pieprasītas, un saistībā ar to izvērtē arī piedāvātos kursus. Ja pēc konkrētajiem darbiniekiem vajadzības tobrīd nav, mācības nerīko.
Pašlaik valstī nepiedāvā apgūt florista, mazumtirdzniecības pārdevēja, transportlīdzekļu krāsotāja profesijas, jo pēc tām darba tirgū šobrīd nav pieprasījuma.
— Ir, protams, cilvēki, kuri apmeklē kursus tikai mācīšanās dēļ, bet reāli darbu necenšas iegūt. Tagad noteikts lielāks ierobežojums, un valsts apmaksātajos kursos bezdarbnieks var mācīties ne biežāk kā reizi divos gados. Agrāk — pēc gada. Katrā ziņā mēģinām šos cilvēkus aktivizēt meklēt iespējas strādāt. Mūsu filiālē ir arī karjeras konsultants, kāda agrāk nebija, kurš palīdz uzrakstīt arī CV un sagatavot citus nepieciešamos dokumentus, — stāsta Biruta Škutāne.
Drīzumā aģentūra piedāvās arī programmu apmācībai pie darba devēja, lai praktiski sagatavotu vajadzīgo darbinieku. Saistībā ar noteikumiem šis cilvēks gan pēc tam uz laiku jāpieņem darbā. Iepriekš šajā programmā bijis atvēlēts vairāk līdzekļu mācību materiālajai bāzei, bet tagad to būs mazāk.
Joprojām ir interese par programmu, kurā māca bezdarbniekus pēc darba devēja pieprasījuma. Uzņēmums pieprasa konkrētu speciālistu vai arī vēlas apmācīt noteiktu cilvēku.
Biruta Škutāne skaidro, ka visas šīs iespējas darba devējiem ir arī papildu saistības, ko ne visi vēlas uzņemties, bet tā ir iespēja iegūt labus darbiniekus un atbalstu viņu sagatavošanai.

Staburags.lv ARHĪVS

Mācekļi “saldajā” praksē

Kategorijas