Staburags.lv ARHĪVS

Zilas krāsas teliņš vēl jāpagaida

Līga Patmalniece

2008. gada 14. maijs 13:54

2717
Zilas krāsas teliņš vēl jāpagaida

Seces pagasta “Baltmaņos” saimnieko Aija Trokša. Saimniecībā ir trīsdesmit lopiņu — govis, buļļi, teliņi. Secietes ganāmpulkā līdz ar Latvijas brūnaļām ganās arī zilā govs.

“Saimniekojam apmēram piecus gadus, mums ir ap trīsdesmit hektāru zemes. Kāpēc sākām nodarboties tieši ar lopkopību? Sākumā pašiem jau bija dažas govis, laika gaitā ganāmpulku papildinājām, tagad kūtī ir trīsdesmit “galvu”, bet slaucamas šobrīd ir septiņas govis,” saka “Baltmaņu” saimniece. “Pienu pārdodam Sēlpils piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai. Iepirkuma cenu pazemināja jau trīs reizes — mums krietni samazinājās ienākumi. Piensaimniecības nākotne ir ļoti neskaidra. Veikalos cenas visam palielina, inflācija aug “griezdamās”.”

“Nereti cilvēkiem liekas — visi dzīvnieki ir vienādi, bet tā nebūt nav. Es visus savus lopiņus pazīstu pēc izskata. Katram ir savs raksturs un vārds. Piemēram, zilo govi sauc Liza. Nesen viņai piedzima melns teliņš. Interesanti, ka zilā krāsā bija Lizas tēvs, bet māte — brūna,” stāsta Aijas kundze.

Saimniece teic, ka šoziem, maigo laika apstākļu dēļ mājlopi gandrīz visu ziemu pavadījuši ganībās. “Ziemā lopiņi kūtī tikai pārlaida nakti. Protams, kūtī vedām arī tad, kad bija sniegs un laiks kļuva aukstāks,” teic seciete. “Barībai graudus pērkam, pašiem audzēt nav vērts, vajadzīga tehnika, jāiegulda laiks un darbs. Ziemā piebarojam ar rapša raušiem. Patlaban paaugstinājušās cenas minerālmēsliem, dārgāki kļūs arī graudi.”

Aijas kundzei šopavasar ir vēl par vienu rūpestu vairāk — tā iznācis, ka tagad jāmācās, kā darboties ar bitēm. “Aizsaulē aizgāja māte, un četras bišu saimes atceļoja uz mūsmājām. Tagad jāapgūst bitenieka arods, taču ar bitēm jau nekad neko nevar zināt. Tad jau redzēs, kā veiksies,” nosaka Aijas kundze.