Pensionāri sašutumā atstāj zāli

2008. gada 16. maijs 16:40

1587

Aizkraukles pilsētas kultūras namā pensionāri no Aizkraukles, Skrīveriem, Jaunjelgavas un citiem pagastiem gaidīja labklājības ministri Ivetu Purni un bija diezgan vīlušies, ka viņas vietā uz tikšanos ieradās ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks. Kopā ar viņu bija arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Aizkraukles nodaļas vadītājs Ansis Vilis Eglīte un viņa vietniece Silvija Kļaviņa.

Ingus Alliks tikšanās sākumā pensionārus informēja par izmaiņām vecuma pensiju piemaksās, kas stāsies spēkā 1. jūnijā.

Informē par piemaksām

— Labklājības ministrija izstrādājusi likumprojektu par pensiju piemaksām 2009. gadā, bet par to vēl jālemj Saeimai. Piedāvājam vecuma pensijām par darbu līdz 1996. gadam par katru gadu maksāt vienu latu. Vidējais piemaksas lielums būs ap 32 latiem. Esam arī par to, lai nākamgad piemaksu saņemtu arī tie pensionāri, kuriem patlaban pensija ir lielāka par 225 latiem, — sacīja Ingus Alliks.

Labklājības ministrija domājot par pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanu. Nākamgad palielināšot arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Valdībai jau iesniegts priekšlikums no nākamā gada pensijas indeksēt neatkarīgi no to tagadējā apmēra, jo inflācija skar visus pensionārus — gan tos, kuri saņem ap simts latiem, gan arī tos, kuriem tā ir krietni lielāka.

— Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kāpēc visi pensionāri ar pensijām nav apmierināti. Tiklīdz sociālajā budžetā sāka krāties nauda, sākās arī piemaksu maksājumi, taču pensiju trīskāršošana ir iespējama divus, trīs gadus, bet ko darīt pēc tam? — jautāja Allika kungs.

Izsaka savu sāpi

Allika kunga skaidrojumu par to, ko Labklājības ministrija dara pensionāru labā tagad, vairākkārt pārtrauca pensionāru replikas. Kad Allika kungs lūdza uzdot jautājumus, tie bira kā no pārpilnības raga. Taču daudzi jautātāji atbildes uz tiem nemaz negaidīja, jo viņi vēlējās tikai izteikt sāpi par netaisnību, ko valsts viņiem aizejot pensijā, nodarījusi.

Kāda kundze uzskata, ka valdība uz sirmgalvjiem raugās kā uz otrās šķiras cilvēkiem. Viņa sarūgtināta par to, ka strādājošajiem pensionāriem nodokļi bija jāmaksā no pirmā lata un viņai netaisni ieturētā nauda nav atmaksāta: “Mēs esam izsmieti, kaut gan prātu gan vēl neesam zaudējuši, kā acīmredzot par mums domā valdība, ” sacīja saniknotā kundze un nodeva ministrijas pārstāvim savu iesniegumu par viņai nodarīto pārestību.

Ar mazu algu lielu pensiju nenopelnīt

— Strādāju no 1950. gada līdz šai dienai, darba stāžs nav pārtraukts, kādai jābūt manai pensijai, lai cilvēcīgi dzīvotu? — jautāja kāds vīrs sastrādātām rokām.

Allika kungs ieteica vērsties sociālās apdrošināšanas nodaļā, lai uzzinātu, kāda būs pensija. Pensija nevar būt lielāka par algu — norādīja Alliks. Kāds cits pensionārs uzskata, ka netaisnība ir pensiju indeksēt, piemēram, cietumniekiem un klaidoņiem, kuri gadiem ilgi nav strādājuši. Par algu izmaksu aploksnēs vainojams Valsts ieņēmumu dienests, jo tā darbinieki daudzas darbavietas nekontrolē, kaut gan visi zina, ka tur algas maksā aploksnē. — Cilvēks muti nedrīkst atvērt, citādi viņš zaudēs darbu un citu nedabūs, jo darba devēji savstarpēji sazinās un par taisnību pastāvošu strādnieku darbā nepieņems, — sacīja šis pensionārs.

“Kad beigsies pazemojuma laiks?”

Jaunjelgaviete Valentīna Dzene jautāja tieši: “Kad beigsiet pazemot cilvēkus, kuri Latvijā saražoja tās vērtības, kas nu ir izsaimniekotas? Tagadējie pensionāri bija arī tie, kuri cīnījās par brīvu Latviju, un tāda ir valsts pateicība? Pret veciem cilvēkiem vienaldzīgas ir pat medicīnas iestādes un daudzas vietējās pašvaldības. Kāpēc jūs mānāt tautu, ka sociālajā budžetā var pietrūkt naudas? Kur paliek tā nauda, kuru nesaņem mūžībā aizgājušie potenciālie pensionāri?”. Allika kungam pārliecinošu argumentu atbildei nebija.

Aizkrauklietis Pēteris Ustimenko ministrijas ierēdnim jautāja, vai viņš varētu iztikt ar 93 latiem mēnesī? Tādu pensiju saņem šis cilvēks, kurš strādājis par autovadītāju un patlaban daudz slimo.

Var tiesāties

Pensionētā skolotāja Biruta Stafecka gribēja zināt, kāpēc Labklājības ministrija vai Sociālās apdrošināšanas aģentūra savulaik nebrīdināja, ka, lai saņemtu premjera Šķēles laikā strādājošajiem pensionāriem netaisnīgi ieturēto naudu, iesniegumā vajadzēja ierakstīt, lai apmaksā arī inflācijas pieauguma tiesu? Allika kungs atbildēja, ka šāda iespēja nebija paredzēta. Lai naudu atgūtu, varot vērsties tiesā...

Skolotāja jautāja arī, kāpēc tagad, kad strādājošajiem pensionāriem katru gadu pārrēķina pensiju, ja alga nemainās, piemaksa tomēr samazinās? Pērn kolēģei piemaksa bijusi 14 latu, bet šogad — astoņi lati! Ministrijas ierēdnis atbildi tik ļoti samudžināja, ka skaidrību neguva neviens. Saprata vienīgi to — jo pensionārs ilgāk strādā, jo piemaksas koeficients samazinās.

Pensionāre Regīna Krauze jautāja, vai pensionāri, kuri strādāja arī pēc 1996. gada 1. janvāra, saņems piemaksu par stāžu lata apmērā? Allika kungs atbildēja, ka šo piemaksu saņems tikai tie, kuri strādāja līdz šim datumam.

Vairāk konkrētu jautājumu nevarēja uzdot, jo daļa sapulces dalībnieku sadusmoti atstāja zāli, un Eglītes kungs, sarūgtināts par pensionāru nekulturālo uzvedību, paziņoja, ka tikšanās beigusies. Daži cilvēki ar Allika kungu vēl parunājās divatā.

Sapulcē notikušais liecina, cik sadusmota ir tauta, un valdība šādā situācijā turas tikai mata galā. Par to liecina arī tas, ka paraksti par grozījumiem Pensiju likumā jau savākti, un valdībai tomēr būs jāuzklausa trūkumā dzīvojošie pensionāri.

Staburags.lv ARHĪVS

Pensionāri sašutumā atstāj zāli

Kategorijas