Koknesiešu nelaime — rūsains ūdens

2008. gada 20. maijs 13:14

2392

Jau vairākus gadus daļai Kokneses pagasta iedzīvotāju no Blaumaņa, Sporta, L. Laicena, Daugavas, Parka, Indrānu un Lāčplēša ielas ir ūdens problēmas, tas ir ļoti rūsains un neatbilst kvalitātes sanitārajām prasībām.

Savu neapmierinātību par nekvalitatīvo ūdeni koknesieši vairākkārt izteikuši pagasta padomei, taču arī pēc attīrīšanas iekārtu pārbaudes un dažiem uzlabojumiem nekas nav mainījies. Tāpēc 73 koknesieši par netīro ūdeni uzrakstīja vēstuli Veselības inspekcijas (VI) Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļai un Sabiedrības veselības aģentūras Jēkabpils filiāles Aizkraukles nodaļai.

Neatbilst kvalitātes prasībām

Vēstuli parakstījušie Kokneses iedzīvotāji lūdza izskatīt dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību 2003. gada 23. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem nr. 235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” viņu apdzīvotajā vietā. Viņi raksta: “Dzeramais ūdens ir ļoti rūsains, tas bojā sadzīves iekārtas, un ūdeni ir apgrūtinoši lietot pārtikā un sadzīvē.” Iedzīvotāji vēstulē lūdza veikt ūdens analīzes un par rezultātiem viņus informēt.

Ūdens paraugu VI Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Laila Zālīte ņēma koknesieša Aiņa Jākobsona dzīvoklī Blaumaņa ielas 30. namā. Zālītes kundze ūdeni ņēma no krāna vannasistabā, lai noteiktu tā ķīmisko un mikrobioloģisko sastāvu.

Ūdeni pārbaudīja Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra Latgales reģionālās laboratorijas Jēkabpils filiālē. Tās atzinumā par testēšanas rezultātiem teikts: “Smarža, garša, duļķainība, amonija joni, dzelzs un mangāns neatbilst 2003. gada 29. aprīļa Ministru kabineta noteikumu nr. 235 dzeramā ūdens kvalitātes prasībām.”

Laila Zālīte informē, ka SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi”, kura šādu ūdeni piegādā, atbildīgajai personai Armandam Preisam uzdots veikt pasākumus, lai nodrošinātu Kokneses pagastā dzeramo ūdeni atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. To, ko šajā jomā darīs Preisa kungs, kontrolēs VI Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļa.

Var saslimt

Lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti, to pārbaudīja arī koknesietis — uztura speciālists Roberts Lācītis.

— Jau gadiem ilgi ūdens daudzās Kokneses dzīvojamajās mājās nav lietojams. Lai zinātu, kāds ir tā sastāvs, pats aizvedu ūdens paraugu pārbaudīt uz laboratoriju Rīgā, Klijānu ielā. Dzelzs saturs tajā bija seši miligrami litrā, kaut gan norma ir tikai 0,2 miligrami. Ūdens no krāna tek netīrs, smirdīgs un rūsains. Tādā ūdenī nedrīkst mazgāties, par lietošanu uzturā nemaz nerunājot. Ja rūsainā ūdenī mazgājas un to lieto ir liels risks saslimt, jo dzelzs pārdozēšana ietekmē nervu sistēmu un veicina audzēju rašanos. Tādā ūdenī nedrīkst mazgāt arī matus, — stāsta Lācīša kungs.

Viņš lieto ūdeni no akas Blaumaņa pagalmā. Viņaprāt, Kokneses pagasta padomei vajadzētu padomāt, vai cilvēkiem par tik nekvalitatīvu ūdeni vispār vajadzētu maksāt.

Grib dzīvot veseli

Savs viedoklis par ūdeni ir koknesietei Anitai Korsītei:

— Mani sarūgtina tas, ka jau gadiem ilgi mēs mutiski esam ziņojuši Kokneses pagasta padomei par rūsaino ūdeni, taču nekas neuzlabojas. Līdz vēstules uzrakstīšanai nezinājām, kādi ir analīžu rezultāti, kaut gan ceru, ka ūdens kvalitāti atbildīgās iestādes pārbaudīja un informēja par to pagasta padomi. Pašvaldībai   vajadzēja mūs brīdināt, ka šādu ūdeni lietot ir bīstami, un censties cilvēkus apgādāt ar labu ūdeni, kaut vai ierīkojot lokālās akas.

Arī es dzeršanai un ēdiena gatavošanai lietoju Blaumaņa pagalma akas ūdeni. Ja saimniecībā lieto rūsaino ūdeni, tad vismaz divreiz nedēļā ir jāmaina ūdens filtri, kaut gan tie ūdeni atdzelžot tāpat nevar. Ja pagasta padome šo samilzušo problēmu tuvākajā laikā nespēj atrisināt, tad koknesiešiem būs jāvēršas tādās iestādēs, kuras mūs sadzirdēs. Mēs gribam dzīvot un būt veseli, taču bez tīra ūdens tas nav iespējams.
                                                            ***
Vēršas pie zinātniekiem

Par to, vai Kokneses pagasta padome reaģē uz iedzīvotāju sūdzību par nekvalitatīvo ūdeni, “Staburagu” informē SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Armands Preiss.

— Par ūdens slikto kvalitāti Kokneses padome zina tikpat labi kā iedzīvotāji. Tas ir rūsains jau daudzus gadus, un diemžēl nekas nemainījās arī pēc jauno attīrīšanas iekārtu ierīkošanas. Ūdens iegūšanas urbuma dziļums ir 130 metru, un tornī ūdens ir labs, taču, kamēr pa caurulēm aizplūst līdz dzīvokļiem, tas ir pavisam savādāks.

2007. gada 13. martā pagasta padome nosūtīja vēstuli Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes profesoram Tālim Juhno. Tajā lūdzām viņa palīdzību veikt pagasta centrālās ūdensapgādes sistēmas, kā arī atdzelžošanas iekārtu tehniskās kārtības izvērtēšanu un ieteikt priekšlikumus dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Profesors padomes piedāvājumu pieņēma, un abas puses noslēdza līgumu par Kokneses dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas efektivitātes izvērtējumu. Pēc rūpīgas situācijas izpētes un vairākkārtējām ūdens analīzēm saņēmām pētījuma rezultātus un rekomendācijas, kā rīkoties tālāk.

Dzelzs oksidējas

Secinājums bija tāds, ka Kokneses pazemes ūdenim ir specifiskas ķīmiskās īpašības, proti — paaugstināts silīcija un organisko savienojumu saturs, kas kavē standartatdzelžošanas iekārtu efektīvu darbību. Lai šo procesu paātrinātu, kā oksidētāju izmanto kālija permanganāta šķīdumu (zilos graudiņus). Tomēr ir grūti precīzi noteikt tā dozu, tāpēc brīžiem ūdenī nonāk paaugstināts mangāna daudzums, ja tā ir par maz, tad dzelzs diemžēl netiek noņemts.

Šī problēma, pēc pētnieku domām, visdrīzāk ir iemesls augstai mangāna koncentrācijai Kokneses dzeramajā ūdenī. Rezultātā notiek tālāka dzelzs oksidācija un izgulsnēšanās tīklā, un gada laikā kā sausa masa tīklā akumulējas ap 12 kilogramu dzelzs. Ieteicams, lai pēc atdzelžošanas dzeramajā ūdenī kopējā dzelzs koncentrācija nepārsniedz 0,1 miligramu uz litru.

Trīs problēmas risinājumi

Pētījuma veicēji mums ieteica trīs risinājumus.

Viena no lētākajām metodēm, kas teorētiski var tikt izmantota Koknesē, ir bioloģiskā, kuras būtība ir tāda — pirmajā filtrā notiktu dzelzs sorbtīva oksidācija (dzelzs absorbējās uz smilšu virsmas un tad oksidējas), kam sekotu bioloģiskā amonija izdalīšana un demanganizācija.

Otra metode, kura ļautu ūdeni padziļināti attīrīt no dzelzs un amonija, ir bioloģiskie lēnfiltri. Metodes pamatā ir ūdens lēna filtrācija caur liela izmēra atklāto filtru. Šādā veidā tiek palielināts ūdens kontaktlaiks un panākta tā atdzelžošana un attīrīšana no amonija.

Trešais risinājums būtu tagadējās iekārtas pārveidot tā, lai tās sāktu darboties bioloģiskā režīmā. To var panākt, ja četros esošajos filtros nomaina materiālu (pret rupjāku), palielina filtrācijas ātrumu un sāk ūdens aerāciju. Ar šo metodi iespējams samazināt dzelzs koncentrāciju, tomēr amonija koncentrācija īpaši nemainīsies.

Šis risinājums ir lēts, jo izmaksas saistītas galvenokārt ar filtra materiāla maiņu. Tomēr, lai pārbaudītu, vai iekārtas var darboties tagadējā režīmā, jo tas ir nevienmērīgs, kas traucē bioloģiskajiem procesiem filtrā, nepieciešams veikt turpmākus eksperimentus.

Cels jaunas attīrīšanas iekārtas

Šogad pēc iedzīvotāju aktivitātēm un VI Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļas akta saņemšanas, iesniedzu pieteikumu Sabiedrības veselības aģentūras direktoram Uldim Līkopam par īpašo normu noteikšanu sakarā ar slikto ūdens kvalitāti.

Pieteikumā informēju, ka ūdens Koknesē neatbilst MK noteikumiem, jo nepareizi izvēlēts ūdens attīrīšanas process, ko konstatēja zinātnieku testējums 2007. gadā. Ūdens pārbaude četras reizes gadā notiek pagasta daudzdzīvokļu un privātmājās, divās mācību iestādēs, un ūdeni patērē 1220 koknesiešu, diennaktī viņiem piegādājam 226 kubikmetrus ūdens.

Lai situāciju uzlabotu, izvēlēsimies firmu un ieplānosim finansējumu jaunu ūdens attīrīšanas iekārtu būvei ar bioloģisko — absorbēšanas metodi, un to varam paveikt līdz 2011. gada 1. martam. Līdz tam pastiprināti veiksim esošo iekārtu apkopes un par šo darbu slēgsim līgumu ar iekārtu ierīkotājiem — SIA “Eko Akva”.
                                                          ***

Armands Preiss informēja, ka par zinātnieku veikto pētījumu pagasta padome samaksāja ap 1700 latu, bet jaunās attīrīšanas iekārtas varētu izmaksāt ap 65 tūkstošiem latu.

— Naudu SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” aizņemsies, un mēs ceram, ka jauno ūdens attīrīšanas staciju uzbūvēsim jau līdz šīgada beigām. Patlaban mums ir pieteikušās četras firmas, kuras šo darbu tādā tempā arī varētu veikt. Pašvaldība izvēlēsies vienu no tām, un darbu varēs sākt, — optimistiski ir noskaņots Preisa kungs. Ja tā notiks, tad koknesiešiem, protams, trīs gadus tīrs ūdens nebūs jāgaida.

Patlaban koknesieši no Veselības ministrijas ir saņēmuši atzinumu par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim Kokneses pagasta centrā. Tajā teikts, ka ir veikti aprēķini par to, ka īslaicīgi paaugstināta dzelzs jonu koncentrācija nerada risku cilvēka veselībai — ja tā nepārsniedz 1,6 mg/l patērētāju grupai ar vidējo ķermeņa svaru — 20 kilogramu. Ja svars ir ap 40 kilogramu, tad veselībai nekaitē 3,2 mg/l, ja cilvēka svars ir ap 60 kilogramu — 4,8mg/l. Tomēr par veselības risku vēl var padomāt, jo rūsaino ūdeni koknesieši lieto jau vairākus gadus.

Veselības ministrija Kokneses pagastā pa ūdensapgādes sistēmu “Centrs” piegādātajam dzeramajam ūdenim uz trijiem gadiem noteikusi īpašu normu: dzelzs saturam — 2,9 mg/l un amonijam — 0,7 mg/l.

Uzziņa.

Ūdens no krāna satur hloru. Hlors ir koncerogēns, kas sadedzina molekulas. Tāpat Latvijā ūdens satur daudz kalcija un dzelzs, kas arī ir kaitīgi cilvēka organismam. Ārsti atgādina, ka vārīts ūdens ir nedzīvs, tāpēc labāk lietot labu avota vai akas ūdeni, to vēl filtrējot.

Pēdējās ūdens analīzes rezultāti Koknesē ir šāda: ūdens krāsa ir normāla, dzelzs saturs — 0,63 mg/l, duļķainība divreiz lielāka par normu, amonijs — 0,54 mg/l.

Staburags.lv ARHĪVS

Koknesiešu nelaime — rūsains ūdens

Kategorijas