Lauku diena Skrīveros

2008. gada 4. jūnijs 17:16

1492

Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūras Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros notika lauku dienā piedalījās vairāk nekā 50 lauksaimnieku, sēklaudzētāju un lopbarības ražotāju.

Jāizvēlas augsnei atbilstoša šķirne

Lauku dienu Skrīveros organizē katru gadu, šogad nodarbību mērķis bija salīdzināt tauriņziežu un stiebrzāļu sugas un šķirnes. Pētnieki stāstīja par sarkanā āboliņa un lucernas šķirņu piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, par stiebrzāļu sugu dažādību, un par daudzgadīgo zālaugu šķirņu un maisījumu audzēšanu bioloģiskā saimniecībā.

“Bieži no zemniekiem esam dzirdējuši, ka trešajā izmantošanas gadā no zelmeņiem nekas daudz vairs nesaglabājas, tāpēc savos demonstrējumos parādījām, ka arī trešajā izmantošanas gadā āboliņš var labi saglabāties, bet tetraploīdās šķirnes zelmenī saglabājas pat 50 — 60 procentu apmērā. Lopbarības ražotāji pārliecinājās — ja vien izvēlas augsnei atbilstošu sugu un šķirni, arī trešajā gadā viss ir kārtībā. Otrajā izmantošanas gadā ļoti labi saglabājas daudzu šķirņu āboliņš, lucerna, stiebrzāles un galega,” stāsta lauksaimniecības doktore Biruta Jansone.

Mācību stunda lauksaimniekiem

Zemkopības ministrijas un konsultāciju centra demonstrējums par dažādiem zālaugu maisījumiem lauku dienas apmeklētājos radīja lielu interesi. Demonstrējumos salīdzināja 22 dažādus zālaugu maisījumus, kas iesēti gan no firmas “Latvijas šķirnes sēklas”, gan dažādu ārzemju uzņēmumu piedāvātajām sēklām, arī no Skrīveros izveidotajām jaunajām šķirnēm. Dalībniekus ieinteresēja izveidoto zelmeņu botāniskais sastāvs, augšanas intensitāte un ražība.

Lauku dienā piedalījās arī sadarbības partnere — firma “Agrochema”. “Izmantojam to piedāvāto šķidros lapu mēslojumu. Stiebrzālēm — “Kas 32”, tauriņziežiem, lai paaugstinātu sēklu ražu, izmantojam šķidro minerālmēslojumu “Lyderis Bor”. Par to bija ļoti liela interese, jo laukos bija redzams vizuālais efekts, ko varēja salīdzināt ar efektu, kādu var panākt ar cieto slāpekļa mēslojumu. Naudas izteiksmē tas pat ir lētāk un ātrāk iedarbojas, īpaši sausā laikā. Savukārt galegas, kas izaugusi gandrīz pusotra metra garumā, laukos bija īsta mācību stunda lauksaimniekiem. Domāju, nākamajam gadam lopkopji, īpaši gaļas lopu turētāji, izvēlēsies savos laukos audzēt arī galegu. Tā ir agrīna kultūra, lauku dienas laikā jau bija sasniegusi 1,4 metru garumu, un visi to apbrīnoja. Zemniekiem tikai jāapgūst tās ieaudzēšana un nezāļu apkarošana,” stāsta Biruta Jansone.

Apmeklē “muzeju”

Bioloģiskās lauksaimniecības tīrumā Skrīveros ierīkoti zālāju salīdzināšanas lauki stiebrzālēm un tauriņžiežiem. Tajos neizmanto ne kūtsmēlsus, ne kādu citu mēslojumu. Lucernas lauciņi ir vienīgie zaļie un kaut cik ražojošie, arī āboliņš zaļo, bet tas krietni atpaliek garumā. Zemnieki pārliecinājās, ka ar stiebrzālēm vien, kam, saimniekojot ar dabai draudzīgām metodēm, nedrīkst dot slāpekļa mēslojumu, bez tauriņziežiem nevar iztikt. Āboliņa vai lucernas piemaisījums stiebrzālēm dod pamanāmu efektu gan lopbarības kvalitātei, gan augsnei, gan ražai.

“Apskatījām arī “muzeju” — pirms 34 gadiem ierīkotu zālāju stacionāru, kur nemainīgi lieto mēslojumu dažādās NPK attiecībās un dabā var redzēt vairākus variantus, piemēram, kāda raža ir lauciņā, kas nav mēslots ar fosforu, kas nav mēslots ar kāliju vai slāpekli, vai kas nav kaļķots. Zemnieki pārliecinājās: ja vēlas izsēt kādu mēslošanas līdzekli, kas palicis pāri vai tajā brīdī vienīgais ir “pie rokas”, tam nav nekādas jēgas. Ja augsne ir nekaļķota un pārāk skāba, tajā var ieguldīt daudz naudas, bet panākumu nekādu. Zemnieki atzina, ka lauku dienā uzzināto var izlasīt žurnālā, bet redzēt dabā — pavisam cits efekts,” atklāj Biruta Jansone.

Staburags.lv ARHĪVS

Lauku diena Skrīveros

Kategorijas