Dzimtas koku izzina desmit paaudzēs

2008. gada 12. jūnijs 16:13

2283

Valles pagasta iedzīvotāja dzejniece un bijusī skolotāja Gina Viegliņa jau trīs gadus pēta Raiņa dzimtu no mātes puses un cer izdot grāmatu.

Baznīcas grāmatu pēta stundām ilgi

Gina Viegliņa pirms aptuveni trim gadiem sāka pētīt Raiņa, īstajā vārdā Jāņa Pliekšāna, dzimtas saknes no mātes puses. Tam viņu pamudināja Raiņa dzimtas koka pētnieka Kārļa Dziļlejas izteiktais apgalvojums, ka tikai Pliekšānu dzimta pa tēva līniju devusi tautai izcilas personības. Ginas kundzei pret to radās iebildumi, un viņa sāka pētīt Raiņa dzimtas koku pa mātes līniju.

“Man pašai par senčiem ziņu nav, tādēļ izzināt savus priekštečus šķiet ļoti interesanti. Turklāt man, vēsturniecei, patīk analizēt un pētīt vēsturiskās liecības, tādēļ sāku šķetināt un zīmēt Raiņa dzimtas pavedienus,” saka Ginas kundze. Lai izveidotu dzejnieka mātes dzimtas koku, viņa izlasīja daudz dažādu grāmatu, publikāciju, stundām ilgi analizēja Valles baznīcas grāmatas izrakstus.

“Pavedienus” meklē arī kapos

“Šo gadu laikā tikos un runāju ar daudziem cilvēkiem, pētīju kapakmeņu uzrakstus Stelpes, Valles un Vasku kapos. Cilvēki, ar kuriem runāju, bija ļoti atsaucīgi, labprāt atklāja savas atmiņas. Vienīgi sniegtā informācija nereti bija atšķirīga, un man nācās domāt — kā tad bija patiesībā? Esmu izpētījusi šo dzimtu jau desmit paaudzēs un varu teikt, ka arī no Raiņa mātes puses nāk ļoti daudz ievērojamu un izcilu personību: gleznotāji, ārsti, arhitekti, skolotāji, žurnālisti, inženieri, izgudrotāji utt., ir pat Triju Zvaigžņu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Dzejnieka mātes radi bija stipri cilvēki gan miesā, gan garā. Viņi joprojām “dzen saknes” Valles, Vecumnieku un Bārbeles pusē. Esmu sazinājusies pat ar dzejnieka radiem no Austrālijas, Amerikas, Vācijas un Francijas. Protams, okupācijas un karalaika varas skārušas arī šo dzimtu, daudzi ir emigrējuši vai gājuši bojā gulaga nometnēs. Taču dzīvie joprojām apzinās, ka viņiem ir saikne ar Jāni Raini — Pliekšānu,” stāsta Gina Viegliņa.

Miķelis un Mārtiņš ik uz soļa

Pētījuma laikā izpētīts ne vien vērienīgais dzimtas koks, bet gūti arī dažādi interesanti secinājumi par agrākajiem laikiem, cilvēkiem un notikumiem. 19. gadsimtā ļaudīm vajadzēja uzturēt lielas ģimenes ar desmit un vairāk bērniem. Laulības notika tuvākajā apkārtnē, un izplatīta bija radniecīgu ģimeņu saplūšana, līdz ar to pēcnācēji biežāk slimoja, daudzi neizdzīvoja. Arī cilvēku vārdi bija samērā vienveidīgi: Trīnes, Līzes, Mārtiņi, Miķeļi, Andreji, Jēkabi, Kriši bija sastopami ik uz soļa.

Dzimtas koks ļauj noskaidrot, kādas slimības pārmantotas no paaudzes paaudzē, var labi saskatīt radinieku vizuālo līdzību. Ginas kundze pat pamanījusi interesantu saistību starp uzvārdu un cilvēka izskatu. Piemēram, Langes dzimtas uzvārds cēlies no Zviedrijas un tulkojumā nozīmē “garš un tievs”, un tādi arī bijuši visi Langes dzimtas vīrieši.

Raksts pārtop grāmatā

“Sākumā domāju par savu pētījumu uzrakstīt vien rakstu avīzei, tas iznāca krietni plašāks, un rakstniece Lūcija Ķuzāne ieteica izdot grāmatu. Tā kā esmu bijusī skolotāja, ceru, ka grāmata noderēs bērnu izglītošanai. Neesmu apzinājusi visus Raiņa mātes radus, un tas nemaz nebūtu iespējams, bet darbu turpinu un joprojām tiekos ar cilvēkiem. Tomēr vissmagākais bija pētījuma sākums — pat naktīs nevarēju gulēt, domāju par dzimtas koku, tā zariem un atzariem,” smaidot teic Gina Viegliņa.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzimtas koku izzina desmit paaudzēs

Kategorijas