Ar ābelēm kā ar maziem bērniem

2008. gada 13. jūnijs 17:55

2315

Kurmenes pagasta “Kārklēnos” Gunta un Valdis Drezovi iekopuši ābeļdārzu, tā stādīšana un kopšana ir visas ģimenes darbs.

Vienīgais troksnis — putnu balsis

Drezovu ģimene “Kārklēnu” mājās dzīvo jau desmito gadu, bet iegādājušies to tikai pērn, kad izlēmuši — dzīvē vajadzīga stabilitāte. ““Kārklēnos” esam ieguldījuši ne mazums pūļu un darba, nemaz nespētu iedomāties labāku vietu ģimenes dzīvei. “Kārklēnos” ir kā Dieva ausī — tik kluss, ka vienīgais troksnis ir putnu balsis,” teic māju saimniece Gunta Drezova.

Drezovu ģimenē aug četri dēli — vecākie dvīņi Jānis un Raivis šomēnes beigs Kurmenes pamatskolu un rudenī turpinās mācības kādā no Latvijas mācību iestādēm. Brāļu izlaidumam cītīgi gatavojas Renārs, kurš jau laikus makšķerē zivis, lai svētku dienā tās žāvētas celtu galdā. Renāra lielākā aizraušanās ir tehnika — viņš ar traktoru brauc jau no sešu gadu vecuma, pats meistaro dažādus braucamos un palīdz tēvam labot salūzušo tehniku. Ģimenes mīlulis un luteklis ir astoņus mēnešus vecais pastarītis Edvards, viņam lielāko dienas daļu pagaidām aizņem gulēšana.

Ābolus ēdīs visu gadu

Gunta un Valdis strādā algotu darbu — Gunta ir krievu valodas skolotāja Kurmenes pamatskolā un Valles vidusskolā, bet Valdis ir inspektors Valsts imigrācijas dienestā. Abu lielākā aizraušanās ir ierīkotā ābeļdārza kopšana. Gunta Drezova stāsta: “Valdis vienmēr bijis ideju pārpilns. Par ābeļdārzu vīrs runāja jau sen, bet es domāju: “Parunās, parunās un aizmirsīs”. Bet nekā — pagasta zemnieku konsultante viņu pierunāja apmeklēt daļēji integrēto augļkopju kursus. To laikā viņam augļkopība tā iepatikās, ka pēc kursiem nedēļas laikā uzrakstīja un iesniedza projektu, lai iegūtu Eiropas Savienības finansējumu ābeļdārza ierīkošanai. Paņēmām kredītu, nopirkām 700 ābelīšu un pirms diviem gadiem iestādījām tās hektāra platībā, bet pērn — vēl vienu hektāru. Vienā laukā ir vasaras šķirnes — cukuriņi, dzidrie un bumbierāboli, otrā — ziemas šķirnes, lai ābolus varētu ēst visu gadu.”

Ābeļdārzā darbojās visa ģimene — pārmaiņus raka, stādīja un laistīja. Tagad kociņi regulāri jāapskata, vai nav ieviesusies kāda slimība vai kaitēkļi, jāpļauj zāle, jāveido vainagi un jāatliec zari. Jācīnās arī ar pelēm, bet šo darbu labi paveic suns Rodžers, kurš dienā noķer vismaz piecus grauzējus. Katrs kociņš te ir dēstīts un audzēts ar mīlestību. “Vīrs ar ābelītēm “čubinās” kā ar maziem bērniem. Tā ir viņa sirdslieta, un šo aizraušanos viņš ir “pielipinājis” arī man. Tagad man ir divas “profesionālās slimības” — kā skolotāja visur meklēju kļūdas, bet, ieejot kādā ābeļdārzā, uzreiz vērtēju, vai kokiem ir pareizi veidots vainags, vai nav kādas slimības un kaitēkļu,” smej Gunta Drezova.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar ābelēm kā ar maziem bērniem

Kategorijas